Brīvdienās tomēr varēs tirgot arī auto piederumus, e-talonus, preses izdevumus un dzīvnieku pārtiku, piektdien nolēma Ministru kabinets.
Autora ziņas
Plašu ievērību sociālajos tīklos pagājušajā diennaktī guvis skandalozā aktīvista Valentīna Jeremejeva video. Tajā apkopotas lielākoties jau dzirdētas sazvērestības teorijas par Covid-19. Tikai šoreiz tās klāsta cilvēks, kurš tiek pieteikts kā mediķis un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) darbinieks. Medicīnas iestāde no video paustajiem apgalvojumiem norobežojas un sauc tos par pilnīgiem izdomājumiem.
Zivju pārstrādes uzņēmums "Brīvais vilnis", kur 77 darbiniekiem atklāta saslimšana ar Covid-19, nav pietiekami sadarbojies ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologiem un izmeklēšanu, to ceturtdien preses konferencē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!"). “Brīvā viļņa” vadītājs Arnolds Babris apgalvo – uzņēmums ievērojis ļoti stingras epidemioloģiskās un sanitārās drošības prasības.
Apgrūtinoši, bet vajadzīgi. Tā pavasarī, sākoties pirmajai ārkārtējai situācijai, par valdības noteiktajiem ierobežojumiem vīrusa apkarošanai teica lielākā daļa sabiedrības. Pašlaik jaunas ārkārtējās situācijas apstākļos LTV un pētījumu centra SKDS kopīgi īstenotā aptauja uzrāda – sabiedrības attieksme pret valdība noteiktajiem ierobežojumiem būtiski mainījusies.
Pateicoties zemajām dabasgāzes cenām, siltumenerģijas tarifi daudzviet Latvijā pēdējā gada laikā slīdējuši uz leju, bet jau decembrī varētu sākties pretējs process. Vismaz galvaspilsētā, kur “Rīgas siltuma” klientiem jārēķinās ar tarifu pieaugumu par nepilniem 11%, ko izraisīja “Latvenergo” pārdotā siltuma sadārdzinājums. Tagad Vienotais regulators vērtēs, vai tarifa kāpums ir pamatots.
Saeima sākusi galīgajā lasījumā skatīt nākamā gada valsts budžetu, un viens no pirmajiem jautājumiem, par ko deputāti budžeta kontekstā diskutēja, bija jautājums par augstāko amatpersonu algām. Priekšlikums tika noraidīts, bet deputāti, kas tā balsojuši, izvairījušies paskaidrot savu izvēli.
Līdz šim nepazīstams vīruss, tā izraisītā slimība Covid-19, pašizolācija, karantīna, ārkārtējā situācija – visai sabiedrībai tā ir pilnīgi jauna, nepazīstama un ko tur slēpt – arī biedējoša pieredze, kas izsita no līdzšinējā dzīves ritma un nostādīja aci pret aci ar "neizprotamo nezināmo". Šādos krīzes brīžos cilvēki īpaši aktīvi meklē kādu autoritāti jeb uzticības personu, kas spētu dot atbildi uz jautājumu - kā tagad pareizi rīkoties? Un atbildes visticamāk atšķirsies atkarībā no tā, kādu uzticības personu katrs būs sev izvēlējies. Tādēļ Latvijas Televīzija kopā ar pētījumu centru SKDS centās noskaidrot – kam Latvijas sabiedrība uzticējusies saistībā ar Covid-19.
Neizmaksātas algas, atņemti personas dokumenti, draudi un fiziska ietekmēšana. Valsts policija ieguvusi pierādījumus, ka tieši šādos apstākļos strādājuši ārzemju viesstrādnieki kādā Latgales konditorejas uzņēmumā. LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmuma "Adugs" vadītāju Jāzepu Zukulu.
Latvijas iedzīvotāji ikdienā arvien ciešāk saskaras ar Covid-19. Arvien vairāk ir tādu cilvēku, kuriem ģimenes un paziņu lokā ir zināms kāds saslimušais. Pieaug arī to cilvēku skaits, kuriem pašiem bijis jādodas pašizolācijā. Bet vai tas nozīmē, ka cilvēki jauno koronavīrusu uztver kā vairāk bīstamu nekā tikai nopietnu infekcijas slimību? Gluži otrādi – liecina pētījumu centra SKDS pēc LTV Ziņu dienesta pasūtījuma veiktā aptauja. Arvien biežāk Covid-19 tiek saukts par vienkārši gripu vai pat – politiķu un mediju uzpūstu ņemšanos.
Nu jau bezpartejiskais Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis, kas iepriekš izgaismoja iespējami prettiesisko bezmaksas stāvvietu izgādāšanas lietu, pēc kuras vēlāk demisionēja pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par!"), tagad vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par nelikumīgu savas bijušās partijas "Latvijas attīstībai" finansēšanu. To Mičerevskis atklāja otrdien, 17. novembrī, sasauktajā Rīgas domes Drošības komitejas sēdē.
Atļaut ēdināt apmeklētājus uz vietas, bet tikai tos, kuri ievēro epidemioloģiskās drošības prasības, bet, ja tiks apkalpoti klienti bez maskām – sods par to līdz pat 5000 eiro draudēs uzņēmējam. Šādu kompromisa variantu restorāniem turpināt darbu ārkārtējā situācijā piedāvā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”).
Lai gan epidemioloģiskā situācija Latvijā, pēc ekspertu domām, šobrīd ir daudz kritiskāka nekā Covid-19 pandēmijas sākumā – pavasarī, Latvijas iedzīvotāji daudz retāk strādā no mājām salīdzinājumā ar gada pirmo pusi. To kopīgā pētījumā secinājuši Latvijas Universitātes un uzņēmuma “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) eksperti.
Kopš pavasara jau vairāk nekā 365 000 jeb aptuveni 60 000 eiro mēnesī. Tik izmaksā valsts izveidotā vienotā pieteikšanās sistēma Covid-19 analīzēm. Taču tā joprojām funkcionē tikai daļēji, jo lielākās laboratorijas, kas noņem paraugus, īsti neuzticas valsts radītajai sistēmai un uztur pašas savu pieteikšanās kārtību.
Valsts policija (VP) šoruden ir novērsusi divu personu nolaupīšanu un slepkavību, kas tika plānotas ar mērķi iegūt kriptovalūtu un naudas līdzekļus aptuveni 500 000 eiro apmērā, informēja policijā. Aizdomās par šo noziegumu organizēšanu ir aizturēts kāds Rīgas iedzīvotājs, un šobrīd viņam piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.
Tā sauktā "Stūra māja" latviešiem ir drūma liecība par vairākas desmitgades senu pagātni un represīvas varas nodarītām ciešanām, bet Baltkrievijā tā ir tagadne. Tādi secinājumi pēc vizītes kādreizējā "Stūra mājā" radušies baltkrievu žurnālistiem, kuri Latvijā bija ieradušies atgūties no fiziskajām un psiholoģiskajām traumām, ko, darba pienākumus veicot, guvuši dzimtenē.
Vairāk nekā simts dievlūdzēju svētdien sapulcējušies uz bīskapa Andra Kravala vadīto svēto misi. Salīdzinoši nelielajā Marijas Magdalēnas baznīcā ievērot divu metru distanci īsti nav iespējams, tādēļ pilnīgi visi apmeklētāji apzinīgi nodrošinājušies ar sejas maskām. Ja kādam tā piemirsusies – baznīcā pie ieejas to iespējams saņemt bez maksas.
Satiksmes ministrijas piedāvātā lietotu auto ievešanas nodokļa idejas noraidīšana liek pārskatīt vairākus plānus. Varētu uz krietni tālāku nākotni pārcelt jaunu dīzeļvilcienu iepirkumu. Tādā gadījumā jau tuvāko gadu laikā nāksies samazināt pasažieru pārvadājumus ar vilcienu gan Vidzemē, gan Latgalē.