Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Plāno testēt iebraucējus no Krievijas, arī tranzītu

Panorāma

Panorāma

Ilūkstes un Ozolnieku nākotne – miglā tīta

Ilūkstes un Ozolnieku novados vēlas skaidru redzējumu par vietvaru nākotni

Pirms novadu apvienošanas nenotika īsta diskusija – bija tikai monologs no valdības puses, bet tagad nav pat monologa – ir tikai biedējošs klusums. Šādi pašreizējo situāciju raksturo Ozolnieku un Ilūkstes novadā. Abās vietās pašvaldības, iedzīvotāji un uzņēmēji vēlas skaidru redzējumu – kāda būs novada nākotne pēc Satversmes tiesas (ST) lēmuma, ar kuru par neatbilstošu konstitūcijai tika atzīta iecere Ilūksti pievienot Augšdaugavas novadam un Ozolniekus – Jelgavas novadam. Ne valdība, ne Saeima šādu redzējumu pašreiz nespēj piedāvāt. 

ST spriedumā noteikts, ka apstrīdētās normas attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu par spēkā neesošām tiek atzītas vien no nākamā gada 1. janvāra. Tātad no 1. jūlija vismaz uz pusgadu Ilūkste tiks pievienota Augšdaugavai un Ozolnieki – Jelgavas novadam, bet Saeimai šī pusgada laikā jāsagatavo jauns, Satversmei atbilstošs risinājums. 

Taču Ilūkste un Ozolnieki vēlas skaidrību pēc iespējas ātrāk, jo šādos apstākļos teritoriju attīstība apturēta uz pusgadu vai pat ilgāk. 

Bijušais Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība) norādīja: “Patiesībā tādai stagnācijai ir šobrīd nolemti gan Ozolnieki, gan Jelgavas novads, gan arī pārējās pašvaldības, kuras tas šādā veidā ietekmēs. Ko tad tu izplānosi? Ilgtermiņa plāni tiek gatavoti uz pieciem, desmit un vairāk gadiem. Tādus tagad plānot nevar, jo nezin, kā tālāk viss veidosies. Arī uzņēmēji, kuri skatās ilgtermiņā, šobrīd droši vien būs ļoti uzmanīgi, lemjot par investēšanu šajās teritorijās jo – ej nu zini, kas būs pēc tam. Un tai skaitā arī iedzīvotājiem ir tāda nedrošības sajūta.”

Savukārt Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns (Latvijas Zemnieku savienība) saistībā ar notiekošo atzīmēja: “Lielākā problēma ir neziņa, jo neko ar mums nerunā un es domāju – diez vai runās. Vienkārši paziņos lēmumu.”

Tāpat Krievāns uzskata, ka neziņa par Ilūkstes novada nākotni atsauksies arī uz vietvaras ekonomisko attīstību. Viņš skaidroja: ''Viennozīmīgi atsauksies. Jebkurā sfērā – ja nav stabilitātes, tas ir pats, pats sliktākais, jo tu nevari ilgtermiņā neko plānot. Un, ja nezini pat to, kas notiks pēc pusgada, tad par ko mēs varam vispār runāt?”

Tomēr to, kādas izmaiņas sagaida Ozolniekus un Ilūksti, pagaidām skaidrot nespēj arī atbildīgās amatpersonas. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”) atrunājās, ka šis primāri ir Saeimas jautājums. 

Savukārt Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) devies uz ārzemēm atpūsties un aicinājumam uz telefoninterviju ar Latvijas Televīziju neatsaucās.   

Taču pēc neoficiālas informācijas – kuluāru sarunās tiek apspriesti vismaz trīs iespējamie scenāriji. Galvenais iemesls, kādēļ ST noraidīja apvienošanu Ilūkstes un Ozolnieku gadījumā – reformas ietvaros izveidotajam novadam nav administratīvā centra. 

Tādēļ pirmais scenārijs novadus bez attīstības centriem pievienot tiem, kam tādi ir. Proti Ozolnieku novads ietu kopā ar Jelgavas pilsētu vai Olaines novadu. Savukārt Ilūkste – ar Daugavpils pilsētu. Tādā gadījumā, visticamāk, jauna pavienošana skartu arī citas valstspilsētas, piemēram Ventspili, Rēzekni, Liepāju, kam pievienotu blakus esošos novadus bez attīstības centriem.

Otrais scenārijs – nemainīt reformā nospraustās robežas, bet noteikt jaunus attīstības centrus teritorijās, kur tādu nav. Piemēram, jaunajā Jelgavas novadā par attīstības centru varētu kļūt Ozolnieki, jaunajā Augšdaugavas novadā – Ilūkstes pilsēta. Jaunu centru veidošanu rosina deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība). 

Viņš sacīja: “Tagad Saeima un ministrija varētu ļoti ātri noteikt šos reģionālās nozīmes centrus sešos novados, kur tādu nav, tas ļautu nodrošināt racionālu un dinamisku attīstību šajos novados.”

Ne pirmajam, ne otrajam scenārijam nav pārliecinoša atbalsta Saeimā, tādēļ trešais paredz – pagaidām nogaidīt un pavērot vismaz līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, kā attīstās situācija novados.

Tas gan nozīmētu, ka pašreizējā situācija saglabātos ilgāk, nekā Satversmes tiesa lēmusi. 

“Reforma ir radījusi haosu, kas ar katru ST spriedumu kļūst tikai lielāks. Saeimai būtu jāvieš kāda veida skaidrība – vai notiks vērtējums, vai rīkosimies citādi. Rudens ir tas laiks, kad būtu jādod skaidras atbildes,” pauda parlamentārietis Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienību). 

Diskusijas Saeimas komisijā varētu sākties pēc divām nedēļām. 

KONTEKSTS:

Pēdējās Administratīvi teritoriālās reformas lietās ST nosprieda, ka Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam neatbilst Satversmei. ST nospriedusi, ka apstrīdētās normas attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu par spēkā neesošām atzītas vien no 2022. gada 1. janvāra, tādējādi Saeimai attiecīgā likuma grozīšanai dots vairāk laika. 1. jūlijā darbu varēs sākt jaunās pašvaldības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt