Sociālajā tīklā "Telegram" pagājušo ceturtdien publiskotajā sarakstā atrodami 18 cilvēku personas dati. Lielākoties tie ir informācijas tehnoloģiju (IT) nozares uzņēmēji un viņu ģimenes locekļi, tostarp nepilngadīgi bērni. Ievadtekstā apgalvots ka baltkrievi, kuri mēģina pārvietot savu biznesu uz Latviju, šeit tikšot aizturēti un ievietoti bēgļu nometnēs.
LIAA personas datu noplūdi un melīgo informāciju pamanīja jau nākamajā dienā un informēja par to gan Valsts drošības dienestu, gan Datu valsts inspekciju, kā arī sazinājās ar sarakstā minētajiem uzņēmējiem.
LIAA direktors Kaspars Rožkalns norādīja: "Tas ir arī mūsu pienākums tā darīt. Mēs viņus esam informējuši, ka esam pamanījuši šādu datu incidentu. Skaidrojuši to situāciju no mūsu puses. Pagaidām šie uzņēmēji izturas saprotoši. Protams, neviens nav priecīgs par šāda veida publicitāti. Bet vismaz pagaidām nekādu negatīvu seku nav."
Valsts drošības dienests par notikušo sācis pārbaudi.
Tikmēr LIAA apgalvoja, ka datu noplūde nav notikusi no aģentūras datu bāzes, lai gan pret to veikti vairāki kiberuzbrukumi.
Iestādes vadītājs pieļāva, ka šī informācija drīzāk iegūta vai nu pašā Baltkrievijā vai kādā citā valstī, kur uzņēmēji izmantojuši biznesa konsultantu pakalpojumus.
Viņaprāt, publiskošanas mērķis ir diskreditēt LIAA un iebiedēt baltkrievu uzņēmējus, kuri vēlas pārcelties uz Rietumiem.
Baltkrievu uzņēmējs Latvijā saka – varai neizdosies viņus diskreditēt
Baltkrievu uzņēmējs Sergejs Seržanovs, kurš jau pirms vairākiem gadiem pārcēla savu uzņēmumu uz Latviju, uzskata – Baltkrievijas varas iestāžu mēģinājumi stigmatizēt aizbraucošos uzņēmējus kā "tautas nodevējus" nenostrādās.
"Viennozīmīgi, ka sabiedrība pret šiem uzņēmējiem izturēsies pozitīvi un ar ar sapratni. Situāciju visi saprot. Cilvēki saprot, ka uzņēmēji glābj savu biznesu, savas ģimenes. Tādēļ nosodījuma no sabiedrības puses nebūs. Bet tas, ka valdība neļaus aizplūst pelnītspējīgiem kadriem, – tas ir pilnīgi skaidrs," sacīja Seržanovs.
Un cilvēku noturēšanai tiek izmantotas visas metodes – tostarp meli, draudi un iebiedēšana. Pat pēc pārcelšanās uz Latviju Seržanovs aizvien jūtot Baltkrievijas drošības dienestu interesi par sevi.
"Pie manis uz veikalu nākuši cilvēki, kuros pēc stājas, pēc uzvedības un apģērba varēju redzēt, ka viņi veic slēptu filmēšanu. Es palūdzu viņus iet prom un aizslēdzu veikalu. Tie nebija parasti pircēji. 100% nebija!" pārliecināts ir uzņēmējs.
Prognozē jaunus šķēršļus aizbraucošajiem uzņēmējiem
Žurnāliste Sigita Roķe, kura palīdz emigrējušajiem baltkrievu žurnālistiem un sadarbojas ar baltkrievu kopienu Latvijā, prognozēja, ka aizbrauktgribošajiem baltkrieviem tiks likti arvien jauni šķēršļi.
"Slēpjoties aiz Covid-19 iemesliem, viņš Baltkrieviju grib norobežot no visas pasaules, un šobrīd cilvēkiem ārā tikt ir ļoti grūti," viņa sacīja un piebilda: "Arī kolhoza priekšsēdētājam nevajag kolhozu, kurā nav neviena cilvēka."
Par spīti režīma liktajiem šķēršļiem 2020. gadā savu darbību no Baltkrievijas uz Latviju pārcēluši 15 uzņēmumi, radot vairākus simtus jaunu darbavietu un piesaistot investīcijas teju desmit miljonu eiro apmērā.
Arī šogad LIAA turpina sarunas ar vairākiem uzņēmumiem, kuri jau atvēruši banku kontus Latvijā.
