Patversmes un atskurbtuves vieta
Daļēji atbrīvojot pilsētas centru no bezpajumtniekiem, Rīgas dome apsver iespēju pārcelt patversmes un atskurbšanas telpas no Centrāltirgus apkārtnes uz Iļģuciemu. Kā iespējamo izvietojumu domnieki izskata neapbūvētu teritoriju blakus ēkai Daugavgrīvas ielā 67.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Viesturs Kleinbergs („Par!/Progresīvie”) skaidroja, ka pašvaldība apsver iespēju pārcelt Centrāltirgus apkaimē esošo patversmi un atskurbtuvi, jo tagadējā teritorijā ir piedāvāti pārāk daudz pakalpojumu. Tas apkaimei radot lielu noslodzi. Neesot labi vienuviet koncentrēt pakalpojumus gan rūdītiem dzērājiem un ilgstošiem bezpajumtniekiem, gan tādiem, kas nupat nokļuvuši grūtībās.
"Salīdzinājumam – ja mēs ievietojam bērnu bāreni mājā, kur dzīvo tikai noziedznieki un narkomāni, tad varam nebrīnīties, ka no jaunieša arī nekas labs nesanāk. Tā vide apkārt – tā ietekmē un veido. Tas fons," sacīja Kleinbergs.
Viņš stāstīja, ka iepriekš bija piedāvāts patversmi pārcelt uz tālajiem Rīgas mikrorajoniem, taču šī doma ir atmesta. „Šim pakalpojumam būtu jāatrodas salīdzinoši tuvu pilsētas centram, lai, piemēram, pašvaldības policijai, kura nogādā šos cilvēkus uz atskurbšanas telpām, nebūtu jāmēro ceļš, teiksim, no Juglas līdz Bolderājai,” sacīja domnieks.
Kleinbergs norādīja, ka jaunas patversmes un atskurbtuves izbūve varētu izmaksāt ap miljonu eiro.
Deputāts gan atzina, ka minēto iestāžu pārcelšana problēmas ar bezpajumtniekiem Rīgā pilnībā neatrisinās.
Atbildot uz biedrības iebildumiem, politiķis sacīja, ka sabiedrībai pret problēmu ir jābūt empātiskai. Savukārt Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrībai ir cits viedoklis.
Iedzīvotāji neapmierināti
„Tā problēma ir, un tā arī ir jārisina centrā. Es domāju, ka uz citu apkaimju rēķina to nevajadzētu risināt, jo mēs taču neesam kaut kāds 101. kilometrs, kur pārliksim bezpajumtniekus uz kaut kādu rajonu prom no centra,” sacīja organizācijas valdes loceklis Didzis Juško.
Savukārt Rīgas domes Labklājības departamenta direktores vietnieks Mārtiņš Moors pauda, ka, pārvietojot patversmi un atskurbtuvi, nepieciešams pārplānot iestāžu apkārtējo vidi. „Tik ilgi, kamēr būs pievilcīgi objekti apkārtnē, tik ilgi šie cilvēki tur koncentrēsies. Ir jābūt kompleksam risinājumam visā centra pilsētvides kontekstā,” sacīja Moors.
Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrība ir neizpratnē par domes ieceri. „Kā biedrība esam ļoti aktīvi uzsākuši savu darbību, jaunajai Rīgas domei piedāvājot dažādus pilsoniskās iniciatīvas veicinošus pasākumus, un te pēkšņi šis. Rodas priekšstats, ka Rīgas domes dažādas struktūras savā starpā nesarunājas,” sacīja biedrības valdes locekle Agrita Kiopa.
Biedrība jaunajai idejai kategoriski iebilst, norādot, ka apkārtnē jau ir viena patversme, vairākas sociālās mājas un Iļģuciema sieviešu cietums. Kiopa atzīmēja, ka pašvaldības izskatītā vieta atrodas nozīmīgā vēsturiskā rajonā.
Atskurbtuves un patversmes izbūve sabojāšot apkaimes pievilcību:
„Grūti iedomāties, kāpēc kāds gribētu savu biznesu attīstīt blakus atskurbtuvei un patversmei, kāpēc kāds gribētu investēt dzīvojamo ēku izveidē un veco industriālo ēku pārveidošanā.”
Arī satiktie Gaiziņa ielas patversmes klienti atzina – pat ja viņi tiktu pārvietoti uz Iļģuciemu, tad tāpat ar sabiedrisko transportu dienās dotos uz centru.
Bezpajumtnieku skaits Rīgā svārstās robežās no viena līdz pusotram tūkstotim cilvēku un diemžēl īpaši nemazinās.
Rīgas domes pārstāvji nākamajā otrdienā iecerējuši tikties ar Dzirciema un Iļģuciema apkaimju pārstāvjiem. Tikmēr pašvaldība turpina izvērtēt arī citas adreses patversmju izveidei. Gala lēmumu cerot pieņemt līdz nākamā gada pašvaldības budžeta pieņemšanai.