Panorāma

Nevakcinētas grūtnieces smagi slimo ar Covid, viena mirusi

Panorāma

Mudinās vakcinēt ar samazinātu finansējumu

Pagaidu žogu uz Baltkrievijas robežas sola jau šomēnes

Pagaidu žogu uz Baltkrievijas robežas būvēt sāks jau šomēnes; Slovēnija Latvijai dāvina 5 kilometrus žoga

Pagaidu žogu 37 kilometru garumā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas plāno sākt jau šomēnes, pabeidzot pāris mēnešu laikā. Latvijai nākusi palīgā Slovēnija, dāvinot Latvijai piecus kilometrus garu dzeloņstiepļu žogu.

ĪSUMĀ:

  • Migrantu krīzes dēļ Slovēnija Latvijai dāvina 5 kilometrus dzeloņstiepļu žoga.
  • Plāno pāris mēnešos uzbūvēt 37 kilometru garu pagaidu žogu kritiskākajās vietās.
  • Kriminālprocesā iesaistītais uzņēmums "Igate" piedāvā žogu no pamatprojekta.
  • Atbildīgā iestāde norāda, ka pamatprojekts jāprecizē, ņemot vērā Valsts kontroles iebildumus. Pagaidu žoga būves konkursā "Igate" nepieteicās.

Jau šomēnes Latvijas–Baltkrievijas robežas kritiskākajos posmos varētu sākties pagaidu žoga būvniecība, prognozējusi iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"), kura piektdien klātienē iepazinās ar situāciju pierobežā. Savukārt pastāvīgo žogu varētu sākt būvēt gada beigās, kad būs iegūti nepieciešamie saskaņojumi un pabeigta atmežošana.

Vēl arī Aizsardzības ministrija pieņēmusi dāvanu – piecus kilometru žoga – no Slovēnijas. Ministrijā informēja, ka ideja Slovēnijas aizsardzības ministram radusies Eiropas Savienības aizsardzības ministru neformālās tikšanās laikā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju uz Latvijas austrumu robežas un Baltkrievijas izvērsto hibrīdoperāciju.

Pagaidu žogu sola pāris mēnešos

Iepriekš pastāvīga žoga izveidi uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju nobremzēja pārmetumi komersantam par dažādiem pārkāpumiem un izmeklēšana turpinās. Pašlaik, lai mazinātu nelegālus robežpārkāpumus, kritiskākajās vietās 37 kilometru garumā plānots izvietot dzeloņstiepļu pagaidu žogu. Pagaidu žogs būs sadalīts trijos posmos. Pašlaik precīzas izmaksas netiek atklātas, bet tie būšot vairāki miljoni eiro. Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts pārvaldē drīz noslēgsies cenu aptauja par dzeloņstiepļu piegādi un sekos cenu aptauja par būvdarbu īstenošanu.

Pagaidu žogs uz robežas taps pāris mēnešosJānis Kincis

„Ir skaidrs, ka Baltkrievijas robeža ir specifiska. 44% no tās ir ūdeņaina vai purvaina, tāpēc žoga izbūve ir problemātiska, un standarta risinājumi nav iespējami. Tāpēc vēl vakar un šodien notika konsultācijas par iespējamiem tehniskiem izbūves risinājumiem. Šodien uz vietas arī mēs pārliecinājāmies par pareizo virzienu, kādu ejam sadarbībā ar "Latvijas Valsts mežiem", kas palīdzēs apauguma noņemšanā, lai robežas gan pagaidu žoga, gan vēlāk pamata žoga izbūve vispār būtu iespējama,” stāstīja Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.

Valsts robežsardze turpina precizēt teritorijas žoga izvietošanai. Arī uzņēmumā "Latvijas Valsts meži" Latvijas Radio noskaidroja, ka šobrīd vēl nav vienošanās par konkrētu atmežojamo teritoriju apjomu, jo plāni un termiņi vēl nav noteikti. Savukārt sarunas par dzeloņstiepļu iegādi turpinās ar septiņiem uzņēmumiem, par žoga izbūvi sākotnēji pieteikušies septiņi, bet pēc vides apskates sarunu procesu gatavi turpināt pieci uzņēmumi.

Septiņu uzrunāto komersantu vidū nav uzņēmuma "Igate" no Jelgavas. Tā darbs austrumu robežas pamatžoga izbūves procesā apstājās līdz ar Iekšējās drošības biroja konstatētām iespējamām nelikumībām. Vēlāk sekoja arī Valsts kontroles norādes par pārtērētiem 7,14 miljoniem eiro arī Valsts robežsardzes pieļautās likumu un izbūves darbu interpretācijas dēļ.

"Igatei" noliktavā jau ir žogs; iestāde norāda - jāprecizē projekts

Uzņēmuma vadītājs Māris Peilāns stāstīja, ka jau kopš 2019. gada pavasara turpinās Iekšējās drošības biroja sāktā izmeklēšana šajā lietā. Pēc viņa advokāta teiktā, lietā vairs neeksistējot epizode pret uzņēmumu saistībā ar robežas attīrīšanas procesā nocirstajiem un realizētajiem kokiem. Vienlaikus „Igates" vadītājs Iekšlietu ministrijai pirms mēneša arī atgādinājis, ka pamatžoga izbūvei nepieciešamie materiāli jau sen gaida noliktavās.

"Ar mums līgumu, lielo vienošanos nelauž. Man ir pārsteigums, ka Iekšlietu ministrija tagad tērēs naudu par pagaidu žogu. Viņiem vienlaikus bija ar mums blakus vienošanās. Viņi varēja ņemt no mums materiālus un būvēt tā, kā bija paredzēts. Uz doto brīdi viņi grasās būvēt pagaidu žogu. Tad kā var Iekšlietu ministrijā netaisīt pamata lietas, bet papildu žogu? Gala rezultātā, iespējams, aizsargžoga kilometrs izmaksās divreiz vairāk nekā, ja mēs varētu darīt līgumā paredzēto. Tā ir nejēdzība!” sacīja Peilāns.

Pamatžoga izbūves projektu precizē atbilstoši Valsts kontroles norādēm, un tad to turpinās.

„Ar Valsts robežsardzi panāktā vienošanās paredz, ka Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra pārņems arī pamatžoga būves koordināciju. Taču tas notiks pēc projekta pārstrādāšanas atbilstoši Valsts kontroles norādēm. Par pagaidu žogu "Igate" nebija izrādījusi interesi un netika uzaicināti piedalīties cenu aptaujā. Formāli viņi varēja iesniegt savu piedāvājumu, mums nebija ierobežojumu komersantiem," sacīja Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore.

Jau šoruden gaidāmā pagaidu žoga izbūves līgumu plāno noslēgt septembra vidū, lai darbus īstenotu tuvāko pāris mēnešu laikā.

Ministre Golubeva apgalvoja, ka iekšlietu nozares vadība veikusi uzlabojumus, lai Baltkrievijas robežas izbūve nebūtu apvīta tādiem korupcijas skandāliem kā robežas ar Krieviju aprīkošanas projekts. Ministrijā izveidota robežas izbūves uzraudzības komiteja, kur pārstāvēti visi iekšlietu sistēmas dienesti. Atmežošanas jautājumus pirms būvniecības vairs nerisinās iekšlietu nozare ar privāto uzņēmēju piesaisti, bet gan "Latvijas Valsts meži".

"Es darīšu visu, kas no manis atkarīgs, lai šis process būtu tiesisks un caurspīdīgs,"

sacīja ministre. Pagaidu žoga izbūvē gan jāizmanto saīsināti termiņi, lai pēc iespējas ātrāk atvieglotu darbu robežsardzei. Tomēr pastāvīgā žoga izbūvē viss notiks caurspīdīgi. 

Pagaidu žogs robežsargiem būšot atvieglojums. "Viennozīmīgi viņš palīdzēs. Viņš sarežģīs nelikumīgu robežšķērsošanu. Atturēs cilvēkus no robežas nelikumīgas šķērsošanas un sarežģīs, ļaus reaģēšanas laiku samazināt. Kamēr viņš mēģina pārvarēt žogu, mums rodas reaģēšanas iespējas lielākas," norādīja Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis.

KONTEKSTS:

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Valsts robežsardzes lietvedībā patlaban ir 38 kriminālprocesi par nelikumīgu Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas šķērsošanu. Lielākā daļa kriminālprocesu sākta šogad, kad vasarā palielinājās nelegālas imigrācijas spiediens uz robežas ar Baltkrieviju. Bet daļa kriminālprocesu sākta iepriekšējos gados, un tajos turpinās izmeklēšana.

Kopš 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 858 cilvēki.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ, piemēram, pasliktinoties personas veselības stāvoklim, nav liegta valsts robežas šķērsošana 25 cilvēkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt