Valdība jau otrdien lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas un Baltkrievijas pierobežā. To paredzēts noteikt daļā Augšdaugavas un Krāslavas novadu teritoriju. Līdzīgs īpašs robežas apsardzības režīms jau ir noteikts Lietuvā, kādēļ pēdējo dienu laikā nelegālie migranti no Baltkrievijas teritorijas arvien biežāk mēģina šķērsot Latvijas un Polijas robežas.
Aizvadīto četru dienu laikā pieķerti jau vairāk nekā 218 nelegālu Baltkrievijas un Latvijas robežas šķērsotāju.
“Šobrīd ir aktuāls jautājums par mūsu valsts austrumu robežu. Mūsu valsts mērķis ir nepieļaut, ka Latvijā ieplūst nelegāli migranti no Baltkrievijas. (..) Iekšlietu ministre rīt prasīs izsludināt ārkārtas situāciju uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Tas nepieciešams, lai paplašinātu robežsargu pilnvaras un lai viņi varētu virzīt robežpārkāpējus atpakaļ uz valsti, no kurienes tie ir ieradušies,” akcentēja Kariņš.
Pēc valdības lēmuma ārkārtējās situācijas izsludināšana pierobežā ar Baltkrieviju būs jāapstiprina arī parlamentā. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) izteikusies, ka Saeima šo pienākumu varētu izpildīt jau šonedēļ.
Tāpat valdība lems, kā paātrināt žoga izbūvi uz austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.
“Mēs paātrināsim austrumu robežas izbūvi. Tā ir robeža, kas ir starp Latviju un Baltkrieviju un starp Latviju un Krieviju. Nepieciešams paātrināt visas šīs robežas fiziskās infrastruktūras izbūvi,” norādīja premjers.
Iekšlietu ministre skaidroja: “Plāns ir – viss, kas nepieciešams pastāvīgā žoga izbūvei, visi pagaidu pasākumi, kas ietver pagaidu žogu dažos posmos un iespēju robežsardzei plašāk sadarboties ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un policiju, lai nodrošinātu patrulēšanu un drošības kontroli vispār ap pierobežu."
Cik izmaksās pagaidu žogs un citas ieceres robežas stiprināšanai, Iekšlietu ministrija pagaidām neatklāj.
Vienlaikus gan Kariņš, gan “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce atzina, ka koalīcijas partneru vidū situācija pierobežā ir prioritāte un politiķu vidū šajā jautājumā valda vienprātība.
Deputāts Pūce sacīja: “Ir skaidrs, ka nelegālo migrantu plūsmas no Baltkrievijas nav šo cilvēku pašiniciatīva. Ir redzamas hibrīdkara pazīmes un vēlme vienai no mūsu kaimiņvalstīm tā iedarboties uz Eiropas Savienības un Latvijas politiku. Šāda situācija nav pieļaujama, Latvija savu teritoriju aizsargās.”
KONTEKSTS:
Vērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas, jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Trešdien, 4. augustā, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par") paziņoja, ka Latvija plāno pasteidzināt Latvijas – Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi un piesaistīt papildu armijas spēkus tās drošībai.
Iekšlietu ministrija informēja, ka trijās dienās, no 7. līdz 9. augustam, uz Latvijas – Baltkrievijas robežas aizturēti vairāk nekā 200 nelikumīgo robežpārkāpēju. Līdz ar to iekšlietu ministre ierosināja izsludināt ārkārtējo situāciju Latvijas –Baltkrievijas pierobežā, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Ja valdība izsludinās ārkārtējo situāciju, tā tiktu noteikta daļā Augšdaugavas un Krāslavas novadu teritorijas.
