Iniciatīvas parakstītāji piedāvā samazināt PVN par 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, kā arī saglabāt šobrīd jau samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām. Vairumā citu Eiropas Savienības (ES) valstu šāda samazināta PVN likme jau darbojas.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe norādīja: "Tad, kad mēs paši braucam kaut kur ekskursijā vai kur piestājam Polijas benzīntankā, Vācijas benzīntankā, apskatāmies, ka viņiem gan tur piens maksā lētāk, dārzeņi maksā lētāk, maizes kukulis maksā lētāk, tad mēs bieži vien nodomājam, ka Latvijas ražotājs nu gan nemāk lēti saražot.
Nē, viņš māk saražot tikpat lēti un labi kā tie. Tikai tā PVN starpība to cenu, it sevišķi, ja tas ir dārgāks produkts, padara būtiski dārgāku."
Iniciatīvas autori pauda, ka samazināta PVN likme pārtikai uzlabos vietējo ražotāju konkurētspēju un nodrošinās mazāk aizsargāto sabiedrības grupu atbalstu.
Brīdinājumi par cenu kāpumu
Ar lauksaimniecības nozarēm saistīti eksperti jau kādu laiku brīdina sabiedrību, ka pandēmijas un izejvielu sadārdzinājuma ietekmē drīzumā gaidāms "šokējošs" pārtikas cenu kāpums. Paši lauksaimnieki gan ir piezemētāki, bet līdzīgi kā ekonomisti pakāpenisku cenu kāpumu paredz gan.
Idejas pārstāvis un biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons uzsvēra, ka mazāks nodoklis ļautu būtiski samazināt pārtikas cenas un reizē mazināt ēnu ekonomiku.
"Uzņēmēju un tirgotāju argumenti PVN samazināšanai ir tādi paši kā laikā, kad šo nodokli samazināja vietējiem augļiem un dārzeņiem. Ar nozari saistītie un no tās atkarīgie eksperti, kā arī Zemkopības ministrija vēlāk uzsvēra, ka samazinājums ir nesis augļus, jo cenas mazliet ir sarukušas, bezdarbs mazinājies, bet valsts budžets pildījies tāpat. Tagad lauksaimnieki pat izrēķinājuši, cik paliktu cilvēku makos," viņš sacīja.
Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai cits viedoklis
Šņucins sacīja: "Diskusijā bija pamatā minēts atvieglot iedzīvotājiem [pārtikas] iegādi, īpaši maznodrošinātajiem. Bet jāteic, ka tas ir tāds horizontāls risinājums, kas pilnīgi visiem dod atlaides, arī tiem, kas ir turīgāki. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir jāskata nodokļu sistēma kopsummā, un primārais atbalsts būtu jāvirza caur darbaspēka nodokļiem."
Savukārt Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norādīja: "Eksperti arī skaidro, ka
dažas valstis samazinātu PVN pārtikai savulaik ieviesušas, jo tas bijis populāri, bet efektu uz budžetu un sabiedrības labklājību nemaz nav devis, taču ieviest nodokli vai to celt neesot politiskas drosmes. Turklāt vairums tādu valstu ir visai turīgas, tāpēc to var atļauties vai pieciest."
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sekretārs Aldis Adamovičs ("Jaunā Vienotība") pieļāva, ka iniciatīvu vismaz daļēji Saeima varētu atbalstīt.
"Tas ir apmēram, nu, minimāli 56 miljoni budžetā robs. Līdz ar to ir jādomā. Es pieļauju, ka atsevišķām pārtikas precēm, grupām varētu tikt kaut kas samazināts. Bet šodien tas tika diezgan plaši un vispārīgi piedāvāts. Tāpēc mēs tikai principāli, konceptuāli lēmām nodot tālāk atbildīgajai komisijai," viņš norādīja.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma nodot iniciatīvu parlamenta budžeta komisijai. Par to gan vel būs jālemj Saeimai kādā no nākamajām ārkārtas sēdēm.
