Ja privātie attīstītāji un arī valsts tiešām īstenos tuvāko gadu plānus vēja parku izveidē, ar tādu ģeneratoru darbināšanu elektrību varētu saražot vairāk nekā pusei Latvijas. Tik daudz enerģijas pašpatēriņam nevajag, tāpēc uzņēmēji jau tagad sāk klaudzināt pie valsts institūciju durvīm, lai tās steidzas risināt pārvades sistēmu lietas elektrības eksportam.
Autora ziņas
Lai kaut cik tiktu līdzi dzīves dārdzībai, arvien vairāk iedzīvotāju līdzās pamatdarbam meklē iespējas piepelnīties. Pirms trim gadiem neapmierināti ar saviem ienākumiem bija nepilna trešā daļa Latvijas cilvēku, bet tagad pie tādas atziņas nonāk jau gandrīz puse. Eksperti atzīst, ka darba ņēmēju blakus nodarbes ir uzteicama lieta un nāk par labu gan paša makam, gan tiešā darba devējam. Taču valsts makam nodokļu veidā papildu ienākumi lielākoties iet secen.
Kad pirms dažiem gadiem iepirkumu uzraugu dēļ izjuka Ogres novada domes ekskluzīvu apvidus mašīnu iegādes konkurss, nākamajā piegājienā pašvaldība savai vadībai braucamos izdomāja sagādāt apķērīgāk. Dome iepirkumu nemaz nerīkoja, tāpēc uzraugi domes specifiskās vēlmes nemaz nezināja. Taču par Ogres nelikumīgo tērēšanos dārgām mašīnām mērijas vajadzībām šopavasar uzzināja korupcijas apkarotāji.
Katrs Eiropas Savienības iedzīvotājs ik gadu atkritumos izmet 131 kilogramu labas pārtikas, un visa neapēstā ēdmaņa naudas izteiksmē gada laikā rada iztērētu un teju vai nebūtībā aizlaistu vienu Eiropas Savienības budžetu jeb 132 miljardus eiro. Un tas notiek apstākļos, kad 30 miljoni Eiropas Savienības cilvēku nemaz nevar atļauties nopirkt to, ko gribētu ēst. Problemātikai, ka negausīgi pērkam ēdamo, bet tas nonāk miskastē, pievērsušies politiķi Eiropas Parlamentā.
Ar Latvijas un Centrālāzijas vienota paziņojuma parakstīšanu noslēgusies Centrālāzijas valstu uzņēmēju delegācijas vizīte mūsu valstī. Tās mērķis bija stiprināt sadarbību ar šīm valstīm transporta un loģistikas jomā. Latvija tām īpaši interesanta ir kļuvusi pēc Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā un tai piemērotajām sankcijām. Taču riskus rada aizdomas, ka šo valstu pārstāvji Latviju grib izmantot sankciju apiešanai.
Valsts prezidenta vēlēšanas mūsu valstī vienmēr ir bijis intrigu pilns process, kurā galveno lomu spēlē politiķu spēja lietas nokārtot slepus un kandidātu sarunāt. Pēdējā laikā šajā procesā mēģināts ieviest caurspīdīguma glazūru, ir atklāti pieteikti trīs kandidāti, kas čakli runā ar tautu. Taču kuluāri ziņo, ka neviens no trim par prezidentu nekļūs. Tāpēc varbūt nav jābrīnās, ka prezidenta reitings noslīdējis līdz vēsturiski zemākajam.
Politiskās intrigas un sarunāšanas mēģinājumi, ko pašlaik vērojam saistībā ar rīt gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām, atjaunotās Latvijas vēsturē nav nekas unikāls. Tā tas ir bijis vienmēr – gan tad, kad prezidenta krēslā pārsēdās tikko Saeimā ievēlēts deputāts, gan pēc negaidītas prezidenta atrašanas pēdējā mirklī vai sarunāšanas zoodārzā. Aptaujas rāda, ka vairums no pēdējiem sešiem prezidentiem laika gaitā ir zaudējuši tautas uzticību. Bet kā tad pie tādiem prezidentiem tikām?
Ar mērķi veicināt kvalitatīvas pilsētvides attīstību un sabiedrības izpratni par sakārtotu un sakoptu pilsētvidi, tādā veidā par ieguvējiem radot gan uzņēmējdarbības vidi, gan pilsētvidi, gan sabiedrību kopumā, Rīgas dome plāno pieņemt jaunus noteikumus, kas regulē reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību galvaspilsētā. Par sagatavotajiem saistošajiem noteikumiem šodien spriedīs Pilsētas attīstības komitejā.
Gadu pēc Krievijas kara raisītajām tā sauktajām šoka cenām tagad var secināt, ka lielākajai daļai pārtikas produktu tās krītas. Samazināšanās Latvijā gan notiek ar krietnu nobīdi laikā, nekā tas vērojams pasaulē, bet eksperti prognozē cenu kritumu arī turpmāk, gan nesasniedzot pirmskara līmeni. Pārtikas nenormālā sadārdzināšanās nu redzama arī pirmajos pieejamajos uzņēmumu gada pārskatos – būtiski auguši apgrozījumi un peļņas rādītāji.
Valdības darbības ar nacionālā interešu objekta statusa piešķiršanu Skultē plānotajam sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim un atkāpšanās no dalības projektā pēc viegli pārlaistas ziemas ir vērtējamas kā haotiskas, taču galu galā racionālas. Tā atzina eksperti, kas pašreizējos apstākļos neredz vajadzību pēc pašiem sava termināļa. Līdz ar to Skultes projekta attīstītāji savus nodomus ir iesaldējuši, bet jau tagad brīdina politiķus, ka nākamās ziemas var nest nepatīkamus pārsteigumus.
Sešus gadus pēc sabiedrības pievērstās uzmanības Rīgā beidzot plānots likvidēt lielākos veco riepu krājumus Starta ielā Čiekurkalnā. Vēl vairākās vietās nobrauktās riepas ir iznīcinātas, palīdzot sērkociņiem, nevis stingriem vides sargiem. Valsts institūcijas lēš, ka tikai zināmas vien Latvijā ir ap 500 tūkstošiem pamestu riepu, bet nelegālie krāvumi nemaz nav apzināti. Tikmēr, pērkot jaunas riepas, daļēji maksājam arī par veco utilizēšanu, taču bez maksas tās pieņem reti, turklāt afišē to kā īpašu dāvanu autobraucējiem.
Gada pirmo trīs mēnešu dati uzrāda būtisku kāpumu jaunu automašīnu tirdzniecībā – darījumu skaits pret pērno gadu audzis par vairāk nekā piekto daļu, un šis temps ir divreiz lielāks nekā citur Eiropā. Skaitļus uz augšu gan "dzen" valsts uzņēmumu un iestāžu pēdējā laika lielie iepirkumi. Taču pieprasījums turpina kāpt arī pēc mazlietotiem braucamajiem, turklāt tādiem, ar ko izbraukt mūsu izdangātos ceļus. Taču bankas esot kūtras naudas aizdevējas.
Šomēnes darbu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) beigs tā priekšnieks Oskars Āboliņš, kurš līdz ar atbilstoša vecuma sasniegšanu izlēmis atvaļināties no dienesta. Tāpēc valdības izlemšanai sagatavots lēmumprojekts par Mārtiņa Baltmaņa iecelšanu ugunsdzēsības dienesta priekšnieka amatā. Ja valdība lems apstiprinoši, Baltmani amatā uz pieciem gadiem iecels iekšlietu ministrs.
Pēc Ogres Vēstures un mākslas muzeja protesta pret domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa (Nacionālā apvienība) iecerēto Krievijas oligarha Pjotra Avena porcelāna izstādi turpina milzt nesaprašanās starp muzeju un domi. Otrdien Ogres muzeja durvīs uzlikts paziņojums, ka muzejs ir slēgts uz nezināmu laiku. Muzejā Latvijas Radio noskaidroja, ka tāda rīcība sekojusi, jo muzejs pašlaik ir neziņā, ar ko tas pēc domes vadības rīkojumiem drīkst nodarboties.
Ar mērķi celt trauksmi par krīzi piena lopkopības nozarē Cīravas pagasta zemnieks Jānis Jansons sestdien, 11. feburārī, Grobiņā un Liepājā interesentiem bez maksas dalīja pienu. Lopkopis tādā veidā protestēja pret pārlieku zemām piena iepirkuma cenām, tirgotāju nesamērīgo uzcenojumu un valdības bezdarbību.
Likumdevēja darbakārtībā nonākusi problēma, ka tūkstošiem namsaimnieku nevar nokārtot būvju ekspluatācijā pieņemšanas lietas, jo Valsts zemes dienestā izveidojušās iespaidīgas rindas pat gada garumā un ilgāk. Pēc divām nedēļām zemes dienestam uzdots nākt klajā ar piedāvājumu, kā rindas mazināt. Un dienests piedāvā atteikties no bezjēdzīgām birokrātijas procedūrām. Tam gan būs jāgroza normatīvi.
Līdz ar lielākiem ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa šogad auguši arī pašvaldību budžeti kopumā. Tas ir būtiski, lai vietvaras spētu segt inflācijas radīto izdevumu pieaugumu. Kopumā pašvaldību budžetos deficīts šogad neveidojas, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele.
Preses izdevējiem tēriņi par avīžu un žurnālu nogādāšanu līdz lasītājiem no nākamā gada būs par 11% lielāki. Tādēļ ar valsts nodrošināto nepilnu septiņu miljonu eiro atbalstu preses piegādei būs par maz, un politiķi un ierēdņi plāno par salīdzinoši nelielas papildu dotācijas atrašanu. Kā aizrit abonēšanas kampaņas, un kā nākamajā gadā darbu plāno reģionālās preses izdevēji?
Covid-19 pandēmijas pīķa laikos kravu pārvadājumi bija viena no tām nozarēm, kas no ierobežojumiem cieta vismazāk, jo preces starp ražotājiem un pircējiem bija jāpārvadā jebkādos apstākļos. Tagad, kad diktātu globālajos notikumos pārņēmušas Krievijas agresijas sekas, izmaiņas piedzīvo arī kravu pārvadājumi. Daļai nākas pārorientēt braukšanas virzienus, un pastiprinās cīņa gan par klientiem, gan autovadītājiem.
Pēc diviem mēnešiem picēriju un kafejnīcu apmeklētāji pamanīs, ka tirgū ir kļuvis par pāris zīmoliem mazāk un desmit slēgtām ēstuvēm vairāk. Uzņēmēji norādījuši, ka tā arī nav spējuši atgūties pēc kovida pandēmijas ierobežojumiem, kas daudzus mājās iesēdušos cilvēkus pieradinājuši gatavot pašiem. Tagad, kad karš Ukrainā diktē strauju cenu kāpumu un bailes par nākotni, kafejnīcās sēdētāju atkal kļūst mazāk. Uzņēmēji uzsvēruši – bez politiķu priekšvēlēšanu solītās nodokļu mazināšanas ēdināšanas tirgū "nelaiķu" skaits augs.
Vai ielu apgaismojums ciematos un kapličas kapsētās ir jāierīko par pašvaldības budžeta naudu vai finansējumu, ko uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām sabiedrības ideju īstenošanai iedod valsts? Tādu jautājumu liek uzdot jaunākie lēmumi Ogres novada domē. Tur lielā steigā domes vadība ir nodibinājusi biedrību, lai būtu tuvāk naudas devējiem – Zemkopības ministrijai. Naudas gribētāju un devēju pārstāv viens politiskais spēks.