Jūrmala pie Papes bākas vasarās ir iecienīts tūristu atpūtas objekts, bet visa gada garumā tur uz saviem īpašumiem dodas desmitiem vietējo iedzīvotāju, no kuriem nu jau lielākā daļa ir lietuvieši.
Savulaik veiktā automašīnu skaitīšana parāda, ka pa astoņu kilometru garo grantēto Rucavas–Papes ceļu katru dienu aizbrauc ap sešsimt, astoņsimt automašīnu. Ap trīs kilometru posmu tuvāk Papei no valsts savulaik pārņēmusi Rucavas pašvaldība, bet otra ceļa puse no Liepājas–Lietuvas šosejas līdz Papes dabas parka savvaļas zirgu un tauru pļavām arvien ir VAS "Latvijas Valsts ceļi" īpašumā. Tomēr abu saimnieku ceļš patlaban ir nepatīkams mašīnu ritošajai daļai, kā arī vienos putekļos pēc katra braucēja.
Ķoņu ciema iedzīvotājs Gatis Latvijas Radio pastāstīja, ka vietējie jau ilgus gadus cīnās, lai šajā vietā būtu maksas iebraukšana, tāpēc arī tika veikta automašīnu skaitīšana un dati jau esot. "Vienkārši neviens neko nedara," sacīja vietējais.
Viņš pastāstīja, ka visā Papes ciematā ceļu tīkls ir pamests novārtā, tāpēc par kaut kādu vienotu infrastruktūru vispār nevar runāt. Vienā Papes pusē, kur intensīvi iebraukuši un īpašumus sacēluši kaimiņvalsts iedzīvotāji, paši arī gādājot par mazajiem celiņiem.
"Vienkārši bardaks. Bardaks ir jebkur, tai skaitā šeit. Rīgā mietiņi salikti, vai tad nav bardaks? Tas pats arī te. Kaut kādas neizdarības. Nekas, vienkārši jāgaida uz to ceļu, ko it kā taisīs. Tagad jau ir bardaks ar tā saucamo novadu reformu. Nav jau jēgas neko runāt, jo viņi paši nezina, ko kurš dara. Piezvani uz jebkuru pašvaldības numuru, tur nezina, vai viņiem ir pilnvaras to darīt vai nav, ir līgums vai nav," viņš sacīja.
Sola drīzumā sākt uzlabot
Jaunajā Dienvidkurzemes novadā iekļautās Rucavas novada pašvaldības izpilddirektors Edgars Bertrams par ceļu problēmām Papē ar Latvijas Radio runāt negribēja. Rakstiskā atbildē viņš skaidroja, ka posmā no Rucavas līdz Papei pašvaldības daļu drīzumā sāks uzlabot.
"Lauku atbalsta dienests 4. jūnijā apstiprināja Rucavas novada domes iesniegto autoceļa Rucava–Pape pārbūves projektu. Pašvaldības ceļam Rucava–Pape 3,1 kilometra garumā plānots uzklāt asfaltbetona segumu. Projektu realizēs divu gadu laikā," rakstīja Bertrams.
Tādējādi puse ceļa tuvāk jūrai būs asfaltēta, bet pirmie četri kilometri no Liepājas šosejas, kas pieder "Latvijas Valsts ceļiem" un kur pašlaik ir izteiktākā tā saucamā trepe, vēl kādu laiku paliks ar grants segumu. Taču ar šī ceļa problēmām Ķoņu ciema iedzīvotāju iebildumi nebeidzas.
Pašvaldības ceļš neizbraucams gadu gadiem
Sergejs Hrenovs nav vietējais, bet šurp brauc uz savu lauku māju, ar viņu Latvijas Radio tikās pie brīvdabas muzeja ceļa krustcelēs. Pa labi aiziet sakārtots un plats ceļš, kas tālāk ved cauri sešiem privātīpašumiem. Atzars pa kreisi ir šaurs un bez seguma, bet pļavā iebrauktās sliedes drīz beidzas – tas ir pašvaldības ceļš, kas tālāk aizaudzis krūmiem un kokiem un kartēs ir redzams vairs tikai daļēji.
"Līdz ar to, lai tiktu tālāk uz otru ciema galu, jāizmanto servitūtu ceļi, kas iet uz sešiem īpašumiem. Kā mēs redzam, šis servitūtu ceļš ir divreiz platāks nekā pašvaldības ceļš, un arī te var redzēt, ka tas ir sakārtots," viņš stāstīja, norādot, ka savukārt pašvaldības ceļš nav caurbraucams jau daudzus gadus, no viņa bērnības.
"Vecāmāte stāstīja, ka līdz kādiem 80. gadiem te brauca," viņš paskaidroja.
Par šī nepilna puskilometra pašvaldības ceļa sakārtošanu Ķoņu ciema iedzīvotāji ar domi diskutē jau vairākus gadus.
Rucavas novada pašvaldības izpilddirektors Edgars Bertrams rakstiski paskaidroja, ka nu beidzot ķersies pie darbiem.
"Ceļa posmam Skrāblas–Ķoņi 439 metru garumā Papē, Ķoņu ciemā, ir veikta projektēšana un iepirkums par pārbūvi. Šobrīd tiek gatavots līgums par finansējumu ar Valsts kasi. Darbus plānots pabeigt līdz gada beigām," viņš skaidroja.
Ceļa atjaunošana izmaksās vairāk nekā 40 tūkstošus eiro, kam Vides aizsardzības un reģionālo lietu ministrija ir akceptējusi aizņemšanās iespēju Valsts kasē. Vietējie iedzīvotāji gan šaubās, vai par tādu naudu var būtībā pļavā ierīkot puskilometru garu ceļu, vispirms to atmežojot, kā arī pārceļot vēsturiski izveidotās privātīpašumu sētas un pat vienu siltumnīcu.
