Aptauja: Vairāk nekā pusei pedagogu negatīva attieksme pret obligātu vakcināciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Vairāk nekā pusei jeb 55% pedagogu ir negatīva attieksme saistībā ar obligātu vakcināciju pret Covid-19, liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktā aptauja. Pozitīvu nostāju pauda 26%, bet 19% bija neitrāli noskaņoti.

Aptaujā gandrīz divas trešdaļas (65%) skolotāju atklāja, ka jau ir vakcinējušies pret Covid-19, izslimojuši vai tuvākajā laikā plāno potēties. Savukārt vairāk nekā trešdaļa 35% aptaujāto kategoriski iebilst pret vakcināciju.

LIZDA noskaidroja arī respondentu attieksmi vispār pret vakcinēšanos kā tādu un konstatēja, ka 28% aptaujāto iebilst pret vakcinēšanos kā procedūru, ko palīdz izskaidrot tas, ka 40% aptaujāto vispār nepatīk apmeklēt medicīnas iestādes un potēšanas procedūras.

Saistībā ar vakcīnu drošumu respondentu vērtējumi ir gan pozitīvi, gan negatīvi. Kopumā 35% pilnībā vai vairāk nepiekrita apgalvojumam par vakcīnu drošību, bet 41% vakcīnas vērtēja kā pilnīgi drošas. Vienlaikus tikai puse (49%) aptaujāto ir apsprieduši vakcinēšanos pret Covid-19 ar savu ģimenes ārstu.

Izglītības nozarē strādājošo negatīvo attieksmi pret Covid-19 vakcinēšanos pastiprina tas, ka tikai katri trīs no desmit aptaujātajiem (27%)  atbalsta obligātu vakcinēšanos visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet četri no desmit (38%) atbalsta obligātu vakcinēšanos atsevišķām profesiju grupām.

LIZDA norāda uz risku, ka ļoti nozīmīga daļa (38%) no izglītības nozarē nodarbināto, neraugoties uz lielu skaitu skolotāju vakancēm, ir gatavi pamest darbu izglītības iestādē, ja vakcinēšanās būs noteikta kā obligāta prasība pedagogiem.

Tikai neliela daļa aptaujāto (14%) apliecina, ka būtu gatavi nepieciešamības gadījumā maksāt par Covid-19 testu, ja vakcinēšanās būtu noteikta kā obligāta. 

Vairāk nekā 90% izglītības jomā strādājošo norādīja, ka vēlas būt labāk informēti par to, kādas sekas iespējamas vakcīnai pret Covid-19, turklāt sagaida individuālas konsultācijas.

Aptaujā LIZDA noskaidroja arī respondentu viedokli par galveno iemeslu, kāpēc izglītības iestādēs nodarbinātie atsakās vakcinēties pret Covid-19. Informācija tika noskaidrota ar brīvo atbilžu variantu un tā nebija jāsniedz obligāti. Nevakcinēšanās iemeslus norādīja 4842 aptaujātie. Kā visbiežāk pieminētie no tiem ir:

  • Bailes no blaknēm, komplikācijām, veselības problēmām pēc vakcīnas;
  • Uzskata, ka vakcīna ir eksperimentāla, nav pietiekami pārbaudīta;
  • Trūkst informācijas (ticamas, pārliecinošas, no drošiem avotiem) par vakcīnu, tās sastāvu, blaknēm;
  • Negatīva, pretrunīga un pret vakcinēšanos noskaņoto publiskā informācija TV, radio, sociālos tīklos, dezinformācija;
  • Neticība vakcīnas efektivitātei (tāpat slimo, pārnēsā), drošībai;
  • Spiediens no valdības, sabiedrības (pretreakcija);
  • Egoisms, izglītības un intelekta trūkums, aizspriedumi, ietiepība;
  • Esošās veselības problēmas;
  • Uzskata, ka pietiek ar dabīgo imunitāti, apkārtējie neslimo smagi, iepriekš strādājuši klātienē un saslimstība ir bijusi ļoti maza vai nav bijusi;
  • Uzskata, ka jābūt brīvai izvēlei;
  • Neviens (valsts, vakcīnu izstrādātāji) neuzņemas atbildību par vakcīnas sekām, tikai paša atbildība (aptauja tika uzsākta pirms likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” izskatīšanas Ministru kabinetā);
  • Uzskata, ka nepietiek ar pedagogu vakcināciju, arī vecākiem un bērniem jābūt vakcinētiem, lai nebūtu izplatība;
  • Ir izslimojuši, ir antivielas.

Aptauja veikta no 13. jūlija līdz 15. jūlijam. Tajā piedalījās 6838 pedagogi, augstskolu mācībspēki un izglītības iestāžu tehniskie darbinieki. No aptaujātajiem izglītības nozares darbiniekiem 40% strādā pirmsskolas izglītības iestādē, 48% – vispārējā izglītības iestādē un pārējie 12% respondentu sadalās līdzīgi – profesionālās, augstākās izglītības iestādes un citas.

KONTEKSTS:

Latvijā pieaugot Covid-19 lipīgāka delta varianta izplatībai, valdība atbalstīja obligātu vakcinācijas pret Covid-19 prasību ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs no 1. oktobra. Savukārt citās nozarēs, ja darbinieks strādā saskarsmē ar klientiem vai ir nozīmīgs uzņēmuma darbībai, darba devējiem būs tiesības pēc 1. oktobra atlaist nepotētos darbiniekus. Saeima par likumprojektu lems kādā no nākamajām ārkārtas sēdēm augustā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti