Akcīzes nodoklis nākamajā gadā varētu straujāk augt arī Latvijā.
Lietuvas valdība pirms mēneša atbalstīja akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholam, tabakai un tās aizstājējiem, apstiprinot trīs gadu plānu šā nodokļa palielināšanai.
Lietuvas Finanšu ministrija skaidroja, ka mērķis ir novērst situāciju, ka aug alternatīvo preču patēriņš. Tādējādi ne tikai par 15 centiem dārgākas kļūs 20 cigarešu paciņas, bet vairāk maksās arī elektronisko cigarešu šķidrumi un citi izstrādājumi, ar ko pīpmaņi aizvieto tradicionālās cigaretes.
Valters Kaže ir ekonomikas zinātņu doktors, biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA asociētais profesors. Viņš novērojis, ka tirgū arvien intensīvāk ienāk jauni produkti, ar kuru nosaukumiem bieži vien tiek manipulēts.
"Piemēram, mēs varam minēt gan dažāda veida tabakas aizvietotāju produktus, kā nikotīna šķidrums jeb tā sauktās e-cigaretes šķidrums, karsējamā tabaka, gan virkne citu produktu. Un tas rada bieži vien neizpratni, pat veidojot nodokļu politiku, jo produkti ir grūti salīdzināmi. Bet tas netraucē pēdējā laikā kompānijām pasaulē ar šiem produktiem mēģināt spēlēt patērētāja uztveres līmenī ar mārketinga vēstījumiem, kuros tik daudz runāts par to, ka viens vai otrs tabakas veids ir mazāk kaitīgs," sacīja Kaže.
Eksperts vērtēja, ka valstis aizvien nespēj tikt līdzi tabakas aizstājēju produktu aplikšanai ar pienācīgu nodokli, lai ar augstām cenām mazinātu vēlmi darīt pāri savai veselībai.
Kaže skaidroja: "Lielākajā daļā valstu mēs runājam par to, ka tabakas akcīzes likmes slogs uz karsējamās tabakas produkcijas vienību ir apmēram 19–20% no tā akcīzes nodokļu sloga, kas tiek uzlikts tradicionālajām cigaretēm. Patērētājs neiedziļinoties var teikt: "Hei, te ir lētāki produkti, un ir dzirdēts, ka tie ir mazāk kaitīgi." Bet bieži vien tas cilvēkam, kurš iztērē noteiktu budžeta noteiktu produktu daudzumam var veicināt tabakas lietošanas biežuma pieaugumu."
Latvijā par šo jautājumu spraigas diskusijas likumdevēja līmenī ir bijušas jau pērn, kā arī turpinās arvien.
Finanšu ministrija norādīja, ka jaunākajos normatīvos alternatīvie izstrādājumi ir apzināti, turklāt to akcīzes nodokļa likmes šogad būtiski audzētas. Akcīzes nodokļa ieņēmumi šajā gadā plānoti 236 miljonu eiro apmērā, un dati rāda, ka ieņemts par miljonu vairāk virs plāna. Nākamajā gadā jāiekasē jau 244 miljoni eiro, tādējādi likmes un cenas augs.
Finanšu ministrijas Muitas un akcīzes nodokļa nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa pauda: "Kaut kas Latvijai ir augstāks, kaut kas augstāks ir Igaunijai, Lietuvai retāk, visbiežāk Lietuva ir zem Latvijas līmeņa. Kur Latvija krietni pārspēj kaimiņvalstis, tas ir karsējamai tabakai."
Jauno tabakas produktu tirgus daļa turpina pieaugt, atzina arī Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības pārstāvis Andrejs Cvetkovs. Rakstiskā komentārā nozare aicināja valsti rūpīgāk sekot līdzi alternatīvu ienākšanai tirgū un aplikšanai ar nodokļiem, lai nekropļotu konkurenci.
"Nelegālais tabakas izstrādājumu tirgus joprojām ir ievērojams, ko izskaužot būtu iespējams vēl vairāk palielināt ieņēmumus valsts budžetā. Uzskatām, ka, sagatavojot nākamā gada valsts budžetu, būtu jāpieturas pie apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna turpmākajiem gadiem," teikts komentārā.
Finanšu ministrija jau gan brīdināja, ka trīsgades nodokļa plāns drīzumā tiks koriģēts, liekot saprast, ka likmes kāps.
Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs deputāts Andris Skride no ("Attīstībai/Par!") uzskata, ka cigarešu alternatīvas pagaidām kontrolējam nepienācīgi.
"Akcīze cigaretēm palielināta jau trīs gadu periodā. Kur mēs netiekam līdzi salīdzinājumā ar citiem – ir tiešām jaunie produkti. Nav definēti nikotīna spilventiņi un arī jaunās ierīces, un šobrīd tiek strādāts, lai arī šiem produktiem būtu nodokļi (..) Katrā ziņā ar jaunajiem produktiem mums ir jāstrādā vairāk," atzina Skride.
Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka tradicionālās cigaretes smēķējam arvien mazāk, taču tas nenozīmē, ka patērētāji nav uzgājuši alternatīvas. Tās savukārt rada problēmas uz robežas, jo atšķirībā no cigaretēm nelegālos šķidrumus un citus aizstājējproduktus nespēj atpazīt muitas suņi. Tāpēc valstij nāksies domāt, kā mainīt pieeju kontrabandas apkarošanā šajā jomā.
