Saeima atbalsta Rīgas domes atlaišanu

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 13. februārī, pēc ilgākām diskusijām galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz Rīgas domes atlaišanu. Likums pieņemts, 62 deputātiem balsojot "par" un 22 - "pret". Līdz ar lēmumu zālē skanēja arī aplausi.

ĪSUMĀ:

  • Saeima atbalsta Rīgas domes atlaišanu - par  nobalsoja 62 deputāti, pret – 22;
  • Saeimas sēdē tika noraidīti opozīcijas iesniegtie priekšlikumi;
  • Likums stāsies spēkā 24. februārī, kad to būs izsludinājis Valsts prezidents;
  • Visticamākais, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25. aprīlī.

Kopš neatkarības atjaunošanas šis ir tikai trešais gadījums, kad Saeima atlaiž kādas pašvaldības domi.

Par likumu balsoja visi koalīcijā esošie deputāti, pret bija "Saskaņa" un atsevišķi ārpus frakcijām esoši deputāti, bet nebalsoja Zaļo un Zemnieku savienības deputāti. Saeima par domes atlaišanas nepieciešamību debatēja vairākas stundas. Un plenārsēžu zālē daudzi runātāji izmantoja Saeimas tribīni priekšvēlēšanu aģitācijai, par ko arī saņēma Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (Nacionālā apvienība) aizrādījumu.

Opozīcija, redzot, ka tai nav iespēju panākt domes atlaišanu, bija iesniegusi arī absurdus priekšlikumus, piemēram, par Rīgas domes pagaidu administratoriem iecelt ministru Juri Pūci un Saeimas deputātus Jutu Strīķi un  Raivi Dzintaru.

Iepriekš pirmajā lasījumā atbalstītais domes atlaišanas likumprojekts papildināts ar jaunu pamatojumu - trīs pēc kārtas nenotikušas domes sēdes. Atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā iepriekš noraidīja opozīcijas priekšlikumus neļaut Rīgas domes administratoriem, kuri tiks iecelti pēc domes atlaišanas, savienot darbu pašvaldībā un ministrijā. Arī Saeimas sēdē šie priekšlikumi netika atbalstīti.

Saeima atbalsta Rīgas domes atlaišanuJānis Kincis

    Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būtu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks - Finanšu  ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet pagaidu administrācijas loceklis - Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktores vietnieks Aleksejs Remesovs.

    Likumā noteikts, ka pagaidu administrācija pilda normatīvajos aktos noteiktās vietējās pašvaldības domes funkcijas un nodrošina pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību, informēja Saeimas Preses dienestā. Administrācijas vadītājs pilda Rīgas domes priekšsēdētājam noteiktos pienākumus. Pagaidu administrācijas darbību nodrošinās un finansēs no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, un administrācijas atalgojums noteikts pēc analoģijas ar paredzēto atlīdzību domes priekšsēdētājam, viņa vietniekam un komiteju vadītājiem proporcionāli nostrādātajam laikam.  

    Sēdē noraidīts tika arī deputāta Viktora Valaiņa (Zaļo un zemnieku savienība) priekšlikums, kas noteiktu, ka jaunu domi ievēlētu kārtējās vēlēšanās.

     

    Likumprojektu aktīvi kritizēja opozīcijas deputāti. "Saskaņas" parlamentārietis Valērijs Agešins norādīja, ka trūkst pamatota un nopietna Rīgas domes atlaišanas pamatojuma un viņa skatījumā tas jāpārstrādā, jo pastāv Satversmes tiesas riski. Agešina skatījumā arī ap likumprojektu notiekošais nav liecinājis par labas pārvaldības ievērošanu - nav skaidrs, kā pagaidu administrācija organizēs atkritumu savākšanu galvaspilsētā. "Skaidrs, ka daļa mērķtiecīgo ļaužu ar milzu sajūsmu uztvers Rīgas domes padzīšanu, bet patiesībā nav, par ko priecāties un gavilēt," sacīja Agešins.

    Savukārt Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā deputāte Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka atsevišķas socioloģijas prognozes liecinot, ka Rīgas domes opozīcija iespējamās ārkārtas vēlēšanās varētu iegūt "labu mandātu", tādēļ arī notiek šāda rīcība. "Ja būtu smuks likumprojekts, tad arī [Saeimas] Juridiskais birojs atbalstītu. Koalīcijai jāpārdomā - tāpat kā sapinušies ar likumprojektu, var iznākt arī ar vēlēšanām. Latviskās partijas nav vienojušās par kopīgu sarakstu, tādēļ var sanākt tā, kā sanākt," pauda Reizniece-Ozola.

    Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis komisijas sēdē 4. februārī brīdināja, ka  pastāv risks zaudēt Satversmes tiesā, jo patlaban nav likumpārkāpuma, par ko dome būtu atlaižama. Dokumentā norādīts, ka pašvaldība nepilda savas funkcijas saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu, taču Saeima, juristu ieskatā, šo jautājumu jau atrisināja, pieņemot atkritumu apsaimniekošanas likumu.

    Atbildot uz opozīcijas deputātu kritiku, pašvaldību ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka iepriekšējā Rīgas domes vadība ir rīkojusies kā "trešās pasaules valstu diktatori", kuri pēc nemākulīgas valdīšanas ir aizbēguši trimdā.

    "Arī bijušais Rīgas mērs, kurš tagad ir Briselē, neredz savu vainu," teica Pūce. Ministra ieskatā politiskā situācija Rīgas domē liecinot par ilgstošu nestabilitāti un nav iespējams, ka pašvaldības darbaspējas šajā sasaukumā varētu atjaunoties. "Krīze Rīgas domē neizveidojas vienā dienā. Diemžēl šobrīd šis ir vienīgais veids, kā krīzi izbeigt. Aicinu būt atbildīgiem. Rīgas dome ir jāatlaiž. Par budžeta neiesniegšanu, atkritumu apsaimniekošanas pārkāpumiem, nespēju strādāt rīdzinieku interesēs, pienākumu nepildīšanu un nenotikušajām domes sēdēm," uzsvēra Pūce.

    Februārī Rīgas domē nenotika arī trīs pēc kārtas sasauktas ārkārtas sēdes, tādējādi tika radīts tiesisks pamats Saeimai atlaist domi. Pašvaldību ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!) domes atlaišanas likuma tiesisko pamatojumu aicināja papildināt atbilstoši situācijai, proti, papildināt likumprojektu ar likumā "Par pašvaldībām" noteikto – dome ir atlaižama, ja trīs sēdēs pēc kārtas tajās nav piedalījies likumā noteiktais deputātu skaits.

    Likums stāsies spēkā 24. februārī, kad to būs izsludinājis Valsts prezidents. Līdz tam esošā sasaukuma domei vēl ir pilnvaras. Pēc tam trīs likumā minētie administratori domes darbu vadīs līdz jaunajai ārkārtas vēlēšanās ievēlētas domes sanākšanai.

    Likums noteic, ka jaunas Rīgas domes vēlēšanas notiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no pašvaldības atlaišanas likuma spēkā stāšanās dienas. Centrālā vēlēšanu komisija šīs vēlēšanas izsludina ne vēlāk kā piektajā dienā pēc jaunā likuma spēkā stāšanās.

    Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisijas provizoriskie aprēķini liecina, ka ārkārtas vēlēšanu sarīkošana Rīgas pašvaldībā 2020.gadā varētu izmaksāt 862,7 tūkstošus eiro.

    Visticamākais scenārijs ir, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25. aprīlī.

    KONTEKSTS:

    Saeima 19. decembrī, otrajā un galīgajā lasījumā pēc garākām diskusijām pieņēma grozījumus likumā "Par pašvaldībām" un grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā. Pēc deputātu lūguma prezidents šo likuma grozījumu publicēšanu apturēja.

    Tāpat Saeimas vairākums pēc garām diskusijām 19. decembrī pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, ar kuru tiek atlaista Rīgas dome un galvaspilsētā sarīkojamas ārkārtas vēlēšanas. Saeimas sēdē decembrī likumprojekts tika kritizēts un Juridiskais birojs jau iepriekš pauda, ka Saeimai jāpārliecinās, ka ir pietiekams pamats atlaist domi un jākonstatē likumu pārkāpumi domes darbā. Pēc diskusijām Juridiskais birojs tomēr rekomendēja nevirzīt izskatīšanai Saeimas sēdē Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Par spīti brīdinājumiem, par iespējamo neatbilstību Satversmei, komisijas vairākums lēma likumprojektu atbalstīt un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē tajā pašā dienā.

    Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Padome lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem, bet valdība akceptēja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, kuru decembrī pagarināja vēlreiz – līdz marta vidum.  Decembrī VARAM secināja, ka dome ilgstoši netiek galā ar saviem pienākumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, tāpēc ir pamats pašvaldības atlaišanai. 

    Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti