Sagaida oficiālu informāciju
Prezidents akcentēja, ka tā vēl nav oficiāla informācija. Latvijas Ārlietu ministrija kontaktējas ar Lietuvu un Somiju, lai sekotu līdzi situācijai. "Pašlaik tiešām šis jautājums tiek padziļināti pētīts gan te, Rīgā, gan Lietuvā, gan Somijā un citur," viņš piebilda.
Latvija ir gatava atbalstīt sabiedrotos nepieciešamības gadījumā gan NATO, gan Eiropas Savienības ietvaros, apliecināja Rinkēvičs.
"Būs izmaiņas informācijā, būs arī mūsu reakcija.
Jebkāda veida tīkojumus vienpusējā kārtā mainīt robežas neatbalstām. Ja kaut kas tāds vispār notiks, tad tas, protams, ir no Krievijas puses eskalējošs pasākums un attiecīgi izpelnīsies reakciju, bet šobrīd reaģējam mierīgā, normālā veidā," pauda Rinkēvičs.
Savukārt premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pavēstīja, ka šo jautājumu piektdien pārrunās ar Somijas premjeru, kurš ieradīsies vizītē Latvijā.
"Somi vienmēr balstās uz faktiem un darbojas prātīgi un lēni. Paļaujos, ka viņi, visdrīzāk, vērsīsies NATO institūcijās. Pārrunāšu, kā viņš plāno šo jautājumu diskutēt, jo, cik saprotu, tad nekāda oficiāla komunikācija no Krievijas puses nav bijusi ne Lietuvas, ne Somijas kolēģiem. Skatīsimies, kā varam būt noderīgi viņu kopējās nostājas veidošanā," pavēstīja Siliņa.
Krievija atsauc plānus
Somijas mediji vēsta, ka minētais dokuments nu jau pazudis no Krievijas Aizsardzības ministrijas mājaslapas. Kremļa mediji tikmēr raksta, ka Maskavai plānu pārzīmēt jūras robežas Baltijas jūrā it kā neesot.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors Toms Rostoks intervijā Latvijas Radio pauda, ka šādas ziņas vairāk izskatās pēc Krievijas vairāku iestāžu nekoordinētas rīcības.
Vispirms priekšlikums nācis no aizsardzības resora, bet, iegūstot starptautisku piesitienu, iejaucās Krievijas Ārlietu ministrija un arī Valsts prezidenta administrācija, līdz ar to priekšlikums nolikts malā, jo tas acīmredzot ir pārāk provokatīvs šajā situācijā, skaidroja Rostoks.
"Labā roka īsti nezina, ko dara kreisā roka," uz Krievijas iestāžu nekoordinēto rīcību norādīja Rostoks.
Atbildot uz jautājumu par to, kā Latvijas iedzīvotājiem reaģēt laikā, kad Krievija cenšas radīt nedrošību sabiedrībā, Rinkēvičs aicināja sabiedrību izturēties uzmanīgi un mierīgi. Savukārt par aizdomīgām aktivitātēm jāziņo atbildīgajiem drošības dienestiem.
"Taču jāsaprot, ka šī ir jaunā normalitāte, tāda ir dzīve jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos. Pie tā ir vienkārši jāpierod.
Ja redz kādu aizdomīgu aktivitāti vai lietas nenotiek ierastajā kārtībā, ir aizdomīgi cilvēki, par to ir uzreiz jāziņo, un tā nebūs, kā esam pieraduši teikt tālajos padomju laikos – stučīšana, bet mēs vienkārši rūpējamies paši par savu drošību," pauda prezidents.
Abas amatpersonas uzteica drošības iestāžu darbu, bet aicināja arī sabiedrību sniegt atbalstu. "Šis ir savā ziņā hibrīdkarš – provokācijas būs. Provokācijas būs tādēļ, lai radītu spriedzi, lai radītu bažas, lai radītu neuzticību valsts iestādēm, tādēļ pastāvīgi par šīm lietām runāsim un atgādināsim, bet aicinu izturēties mierīgi, uzmanīgi, atbildīgi, un visi kopā mēs spēsim šādiem provokatīviem aktiem stāties pretī," sacīja Rinkēvičs.
Ārpolitikas ekspertu ieskatā, šāds Krievijas plāns nenorāda uz kādām jaunām tendencēm. Tas drīzāk ir tikai viens solis agresora kopējā hibrīdkarā.
"Tas nav skatāms atrauti no šiem pārējiem procesiem. Kā mēs zinām, arvien vairāk informācijas tagad ir par dažādiem Krievijas mēģinājumiem veikt sabotāžas, arī tuvākajā laikā arvien intensificēs to komunikāciju par viņu kodolmācībām. Šo es redzu kā vienu no šiem elementiem šajā kampaņā," spriež NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" direktors Jānis Sārts.
"Man šķiet, ka šajā gadījumā Krievijas primārais mērķis ir veidot tādu trauksmi, satraukumu, lai atkal mēs runājam par Krieviju un par Krievijas radīto apdraudējumu," uzskata Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors, RSU lektors Māris Cepurītis.
"Jau pats fakts, ka šāda veida dokuments ir publiski pieejams Krievijas datubāzēs, - tam jārada zināma skepse, jo parasti šādi procesi sākotnēji tiek apspriesti nedaudz slēpti un tad tiek sagatavota attiecīgā dokumentācija, lai iesniegtu tajās institūcijās, kas, piemēram, reglamentē šo starptautisko jūras robežu piederību."
Vaicāti, kādai būtu jābūt Rietumu reakcijai, eksperti norāda – pirmkārt, līdzīgi kā to jau uzsvērušas amatpersonas, būtu jāsagaida oficiāls lēmums, otrkārt, jāparāda, ka esam vienoti – gan Eiropas Savienībā, gan NATO, kā arī jāsaglabā esošā nostāja, ka turamies pie starptautiskajām normām. Turklāt, kā norāda Sārts, jāatceras arī tas, ka Krievijas militāri stratēģiskā pozīcija Baltijas jūrā ir ļoti ievainojama.
