Banka otro gadu pēta, cik liels ir Latvijas iedzīvotāju vidusslānis, un sabiedrība par savu labklājības līmeni ir labākās domās, nekā rāda kritēriji, pēc kā vidusslāni mēra.
Turklāt par spīti ekonomikas izaugsmei vidusslānis saglabājas 9% līmenī.
“Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons Latvijas Radio pastāstīja, ka šos datus banka pēta, jo vidusslānis ir tā sabiedrības daļa, kas dod ekonomisko stabilitāti valstī. Tie ir iedzīvotāji, kas ne tikai izdzīvo, bet arī dzīvo, attiecīgi viņi patērē vairāk dažādas kultūras lietas, mākslu, viņi pieprasa no pašvaldībām zināmu kvalitāti un vidi, gan izdara lielāku spiedienu uz politiķiem, viņi vienkārši ir prasīgāki, jo viņi var atļauties tādi būt.
Aptuveni 44% iedzīvotāju uzskata, ka viņi pieder vidusslānim. Bet tajā pašā laikā pētījumā viņiem lūgts definēt, ko tad viņi saprot ar vidusslāni, un, ja vērtē pēc šiem kritērijiem, tad vidusslānis sarūk līdz 9%.
Iedzīvotāji ir daudz optimistiskāki, pieskaitot sevi vidusslānim, bet, ja iet cauri kritērijiem, ko cilvēki paši definē, tad tas apjoms ir ievērojami zemāks, norādīja Jansons.
