Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Re:Baltica pēta: Instagram influenceri sola ārstēt vēzi ar sulu un sodu

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Augstskolu pārstāvji aicina pārveidot IZM virzīto augstskolu iekšējās pārvaldības reformu

Revīzijā par situāciju daudzdzīvokļu namos secinātais. Iespējas problēmas risināt

Daudzdzīvokļu nami briesmās īpašnieku vienaldzības un nabadzības dēļ; valstiski nav bijis arī politiskās gribas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Valsts kontroles jaunākais revīzijas ziņojums skaļi pasaka to, kas ir bijis zināms jau daudzus gadus - tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju nākas mitināties pašvaldību apsaimniekotos daudzdzīvokļu namos, kas ir bīstami veselībai un pat dzīvībai. Revidenti, pabijuši desmit pašvaldībās, atklāj vairākus problēmu aspektus: pirmkārt, ļoti daudzi dzīvokļu īpašnieki 30 gadu pēc privatizācijas arvien nesaprot vai izliekas nesaprotam, ka viņiem pieder ne tikai miteklis, bet daļēji arī visa māja ar tam sekojošu atbildību par tās stāvokli. Otrkārt, pašvaldības nespēj vai negrib tikt galā ar pienākumu kontrolēt ēku drošumu un piedalīties briesmu novēršanā. Bet, treškārt, arī valsts, lai gan radījusi virkni normatīvu, līdz šim ir visai vienaldzīgi izturējusies pret problēmu, ka dzīvojamais fonds ir krīzes priekšvakarā.

Daudzu īpašnieku ieskatā viņu atbildība sākas tikai aiz dzīvokļa durvīm

Mūsu valstī ir aptuveni viens miljons dzīvokļu, kas veido 70% no visa dzīvojamā fonda. Savukārt absolūts vairākums dzīvokļu ir celti ļoti sen – nepilna puse šo māju uzceltas pirmskara laikā, savukārt vairāk par pusi – laikā no 1961. līdz 1992. gadam.

Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu sākās strauja dzīvokļu privatizācija. Taču 30 gadu vēlāk var secināt, ka īpašnieku domāšana tik strauji nav gājusi uz priekšu, jo daudzi arvien uzskata, ka viņu atbildība sākas tikai aiz dzīvokļa durvīm, bet par mājas jumtu, sienām, pamatiem, stāvvadiem un balkoniem jārūpējas ir kādam citam.

«Daudzi cilvēki vēl varbūt dzīvo pat tādā pārliecībā, ka īpašums ir mans, jā, bet man varbūt nav ļoti daudz kas jādara šajā sakarā. Un, ja man rodas kādas problēmas, zvanu pašvaldības apsaimniekotājam vai vēl kādam citam. Tāpēc

mēs arī runājam par nepieciešamību veicināt iedzīvotāju izpratni,» saka Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Viņa vadībā tika īstenota revīzija par to, «vai tiek izpildīti priekšnoteikumi pašvaldību pārvaldīšanā un kontrolē esošu ekspluatācijā pieņemtu ēku atbilstībai drošuma prasībām?» Revidentu galvenais secinājums ir «nē» - netiek izpildīti priekšnosacījumi, lai ēkas atbilstu drošības prasībām.

Revīzijas veicēja Valsts kontroles juriste Aleksandra Bērziņa skaidro, kādai būtu jābūt īpašnieku pareizai pieejai, lai māja nedraudētu vienā dienā sabrukt: «Lai saprastu, kāds ir tavas mājas stāvoklis un cik tā ir droša, ir sākotnēji jānovērtē tā vizuāli - kādi tur ir bojājumi, šo informāciju jebkurš dzīvokļa īpašnieks var atrast mājas lietā, kur ir visa informācija. Un ar to var iepazīties pie pārvaldnieka.»

«Tad, kad ir zināms, kādi mājai ir bojājumi, tos nepieciešams novērst. Tas ir jādara plānveidīgi, tam nepieciešams uzturēšanas darbu plāns, kurā ir visi darbi un izmaksas. Un arī šim plānam ir jābūt mājas lietā. Savukārt pēc tam, kad šāds plāns ir sagatavots, izmaksām attiecīgi jābūt tāmē.

Tas savukārt veido jau maksu, cik būtu jāmaksā par to, lai ēka tiktu fiziski saglabāta un droša. Šiem visiem dokumentiem ir jāatrodas mājas lietā,» norāda Bērziņa.

Apsaimniekošanas maksa daudzviet neadekvāti zema

Revidenti padziļināti pētīja situāciju desmit pašvaldībās. Valmierā un Daugavpilī, kā arī astoņos novados - Alojas, Ērgļu, Gulbenes, Limbažu, Olaines, Saldus, Tērvetes un Ventspils novadā.

Vairāk nekā pusē gadījumu secināts, ka apsaimniekošanas maksa mājām noteikta ar vēsturiskiem domes lēmumiem, un ieņēmumi sedz tikai zāliena nopļaušanas un administrācijas izmaksas, lai gan mājās pastāv būtiski bojājumi.

Piemēram, Alojas novada Braslavas un Brīvzemnieku pagastā pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa ir no četriem centiem kvadrātmetrā, Saldus novada Lutriņu pagastā iedzīvotāji maksā 14 centu, savukārt 22 mājām tādas maksas nebija vispār.

«Mēs redzējām, ka ir vietas Latvijā, kur apsaimniekošanas maksas ir dikti zemas. Tie ir četri eirocenti par kvadrātmetru mēnesī, tie ir 8 centi par kvadrātmetru mēnesī, bet

ir arī pagasti, kur vispār apsaimniekošanas maksa nav noteikta.

Ar tādām maksām vai maksu iztrūkumu ir jāsaprot, ka nekas jau daudz mājā uzlaboties nevar,» stāsta Korčagins.

Olainē iedzīvotāji noraida pārvaldnieka aicinājumus investēt ēkas sakārtošanā

Lai revidentu izpētītais nebūtu tikai vispārīgas frāzes, revīzijas ziņojumā Latvijas Radio izvēlējās konkrētu pašvaldību, kur pabija auditori. Olaines novadu. Revidenti izvērtēja 12 turienes daudzdzīvokļu namu.

Kopējais secinājums ir visai skarbs – četrās mājās ir apdraudēta ugunsdrošība, bet deviņos no 12 pārbaudītajiem namiem ir konstatēti citi būtiski bojājumi, piemēram, cauri jumti un mitri pamati.

Lielāko daļu ēku apsaimnieko pašvaldības uzņēmums «Olaines ūdens un siltums». Un revīzijas ziņojumā ir lasāms, ka iedzīvotāji noraida pārvaldnieka ierosinājumu veikt būtiskus ieguldījumus: «Izskatot triju daudzdzīvokļu māju lietas, kur iedzīvotāju balsojums ir bijis negatīvs, ir konstatēts, ka vairākiem šo māju elementiem – mājas pamatiem, nesošajām sienām, pārsegumiem, skursteņiem, jumta segumam, dūmvadiem – ir nepieciešams būtisks remonts.

Piemēram, mājai Jelgavas ielā 28 Olainē ir pat nepieciešama apkures sistēmas, karstā ūdens guļvadu, aukstā ūdens apgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas nomaiņa.»

Mājas ar tādām problēmām varētu būt arī Pionieru ielā, kur ir vesels vienādu ēku puduris. Trīsstāvu nami ārēji atgādina tā sauktās 103. sērijas mājas, kas padomju gados celtas no sarkanajiem ķieģeļiem.

Ēkas ar plakaniem jumtiem, nodrupušiem pamatiem, ūdens notekcauruļu gali lietusūdeni novada tieši pamatos, jumtiņi pie ieejas durvīm kāpņutelpās pussabrukuši, liela daļa lodžiju aizstiklotas pēc dzīvokļu īpašnieku gaumes un iespējām.

Latvijas Radio tuvāk apskatīja ēku Pionieru ielā 84, jo saskaņā ar pašvaldības uzņēmuma «Olaines ūdens un siltums» interneta lapā atrodamo informāciju tur ir vislielākie apkures rēķini.

Novembra dati rāda, ka šajā mājā par viena kvadrātmetra apsildi iedzīvotājiem bijis jāmaksā 1,42 eiro, kamēr renovētajās mājās Olaines iedzīvotāji maksā 27 centus par kvadrātmetra apkuri.

Mājas vecākā tur nav, katrs dzīvokļa īpašnieks domā tikai par sevi, liecina aptaujātie iedzīvotāji.

Kāda Latvijas Radio uzrunāta sieviete stāsta, ka teju visos kaimiņu dzīvokļos ir sava krāsns apkure. Visā trīsstāvu namā tikai piecos mitekļos apsildi nodrošina centralizēti, tāpēc izdevumi jāsadala uz mazu dzīvokļu skaitu. Daļa apzinoties arī renovācijas vajadzību, bet pietrūcis balsu vairākuma.

Māja brūkot, bet līdz ar renovāciju nākamos 15 gadus dzīvokļa rēķins būtu par 115 eiro lielāks, un daudzi nobijušies, ka nespēs samaksāt.

Uz renovāciju cer arī kāda cita dzīvokļa īpašnieks: «Es tā baigi tajā visā neiedziļinos. Jā, šeit ir lielākie apkures rēķini, esam gājuši runāt par to. Bet it kā mājai taisās renovāciju taisīt, bet jau kādu gadu «taisa». Pats gribu remontēt dzīvokli, bet nezinu, ko darīt – caurules jāvāc nost, bet sola to renovāciju. Tad nu pagaidām remontu atliekam, skatīsimies, kā būs tālāk. Citādi nav ne vainas – kluss un mierīgs rajons.»

Olaines dome un apsaimniekošanas uzņēmums – nerunīgi

Kluss un mierīgs ir ne tikai šis Olaines novada mikrorajons, bet arī uzņēmums, kas apsaimnieko vairāk nekā simt māju.

Kompānijas «Olaines ūdens un siltums» valdes priekšsēdētājam Mārcim Mazuram uz sarunu LR pieteicās, lūdzot izrādīt labos piemērus – kādu no desmit renovētajām mājām, lai pastāstītu par to, kā tur dzīvokļu īpašnieki dzīvo komfortablāk un maksā mazāk mājokļos ar augušu tirgus vērtību.

Taču viņš interviju atteica, nevēlēdamies runāt nedz par paveikto, nedz revidentu izpētīto: «Man tas galīgi nav aktuāli, teikšu godīgi, jo mēs visu šo laiku ļoti daudz sadarbojāmies ar Valsts kontroli. Mans personīgais viedoklis par to, ko viņi tur sarakstījuši, varbūt nesaskan ar kaut kādu manu viedokli, kas varētu būt oficiāls. Bet atsauksmes par Valsts kontroli ir tiesīga sniegt pašvaldība, nevis mēs kā uzņēmums, kas ir tikai daļa no šī ziņojuma.»

Taču nerunīga ir arī Olaines dome. Ilggadējais mērs Andris Bergs no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas iepriekš ir bijis pašvaldības izpilddirektors un īpašuma fonda vadītājs, bet komentēt dzīvojamā fonda attīstības lietas nevēlējās, aizbildinoties ar kompetenču trūkumu un sūtot pie pašreizējā izpilddirektora Ģirta Batraga.

Viņš savukārt sākotnēji bija gatavs runāt tikai telefonierakstā, bet drīz vien atzina, ka Valsts kontroles izpētītais ir pārāk plašs temats, un aicināja konkrētus jautājumus iesūtīt rakstiski.

Valsts kontroles revīzijas ziņojumā ir lasāmas atziņas arī par pašu Olaines domes namu: «Olaines novada pašvaldības administratīvajai ēkai konstatēta pamatu un sienu deformācija. Par to liecina plaisas jeb mūra pārrāvumi un nefunkcionējoša hidroizolācija pagrabstāvā.»

Olaines pašvaldībā ēku stāvokli kontrolē viens būvinspektors, kura pārraudzībā saskaņā ar revidentu secināto ir gandrīz 20 tūkstoši dažādu būvju.

Auditori secina, ka viņš ar tādu pienākumu apjomu vienkārši nevar tikt galā.

Valmiera apņēmusies situāciju uzlabot

Zīmīgi, ka drīz pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma publiskošanas apņemšanos uzlabot savu darbu visstingrāk ir paudusi Valmieras dome, kam revidenti veltīja atzinīgākos vārdus.

Valmierā no 161 centrālajai siltumapgādei pievienotā nama pilnībā atjaunota ir vairāk nekā puse jeb 87 mājas. Pašvaldība tam paredz arī savu līdzfinansējumu.

Revidentu ziņojumā ir uzteikta pašvaldības būvvalde, kas ar bardzību vēršas pret nevīžīgajiem namsaimniekiem. Arī atzīts, ka Valmierā vienīgajā ir izstrādāta īpašumu pārvaldības kārtība. Turklāt māju pārbaudes uztic izglītotiem speciālistiem.

Taču Valmieras dome nule izplatītā paziņojumā pauž apņemšanos, ka uzlabos savus normatīvus, bet būvvalde vēl vairāk palielinās pārbaužu skaitu. Dome gan akcentē, ka ēku apsaimniekotāji un īpašnieki atbildīgi izturas pret savu īpašumu.

Rīgā uzsver īpašnieku atbildību

Vai to var teikt arī par Rīgu, kur ir lielākais dzīvojamā fonda apjoms, bet kas ilgus gadus izcēlās ar vismazāk renovētām mājām?

2014. gada 29. jūlija vakarā ziņas apskrēja vēsts, ka Mežciemā Rīgā kādai mājai iegāzies jumts, tādēļ evakuēti divdesmit nama iedzīvotāju.

Tur toreiz neviens necieta, bet mājas apsaimniekotājs – Rīgas domes uzņēmums «Rīgas namu pārvaldnieks» - drīz vien paziņoja, ka problēma nav liela, jo tās bijušas tikai nobīdes jumta paneļos.

Tagad, piecarpus gadu vēlāk, tur sastaptie stāsta, ka kopš tā laika būtiski ieguldījumi mājā nav veikti.

Par dzīvojamo fondu un tā nākotni politiski Rīgā atbild Mājokļu un vides komiteja, kuras priekšsēdētājs ir Vjačeslavs Stepaņenko no «Gods kalpot Rīgai».

«Tu gribi pateikt, ka es šobrīd esmu atbildīgs par to, ka padomju laikos un pirms tam vēl izbūvētais dzīvojamais fonds Valsts kontroles skatījumā neatbilst noteiktam robežlielumam un šobrīd ir beidzot atrasts tas vainīgais, kurš visu ir novedis līdz grīstei? Nē, tā nav, tam es nepiekritīšu nekādā gadījumā, jo, pirmkārt, kam tad pieder tas fonds?

Mums faktiski lielākais īpašnieks šobrīd ir privātpersonas un organizācijas, juridiskās personas,» uzsver Stepaņenko.

Uz jautājumu, vai Rīga ir gatava tam, ka mājas sāks gāzties, Stepaņenko nosaka: «Jūs uzdodat retorisku jautājumu. Protams, ka neviens nav gatavs tam, ka mājas gāžas.

Bet katrai mājai ir īpašnieks Zemesgrāmatā. Un šobrīd, ja jūs pārmetat, ka kādai mājai kvalitāte ir tik bēdīga, ka tā sabruks pēc piecām minūtēm, tad ir jāskatās, ko darījis īpašnieks ar savu īpašumu.»

Lai sakārtotu lietas valsts līmenī, pietrūkst politiskās gribas

Lai risinātu novecojušā un nepietiekamā dzīvojamā fonda jautājumu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš no «Jaunās Vienotības» ekonomikas ministram Ralfam Nemiro no «KPV LV» ar rezolūciju uzdeva apzināt pašvaldību apsaimniekoto dzīvojamo ēku atbilstību drošuma prasībām un piedāvāt risinājumus situācijas uzlabošanai.

Ekonomikas ministrijas atbildīgajām amatpersonām un ministram beidzot esot jānāk klajā ar risinājumiem, uzsvēra Kariņš.

Taču premjera vārdus varētu vērtēt arī kā populistiskus, jo ministrijai piedāvājumi ir bijuši, taču valdībai pietrūcis politiskās gribas rīkoties.

Tā saka valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis, norādot, ka jau sen ir bijusi ideja par valsts garantētu naudas maku, kur mājas var aizņemties jumtu nomaiņai un citiem darbiem.

«Ministrija jau vairākus gadus pēc kārtas jaunajās politikas iniciatīvās šādu finansējumu ir prasījusi. Diemžēl neesam guvuši valdības atbalstu.

Tie bija apmēram seši miljoni eiro, un nauda bija domāta kā garantija komercbankām, lai mazinātu riskus aizdot līdzekļus,» skaidro Valantis.

Ministrija uzskata, ka galvenā problēma degradētā dzīvojamā fondā ir nevis dzīvokļu īpašnieku vienaldzība par māju kopumā, bet gan arvien vērojamā vispārējā nabadzība.

Pavasarī sāksies diskusija par nākamā gada budžetu, bet Ekonomikas ministrija cer, ka politisku vienošanos tādiem tēriņiem varētu panākt vēl šim gadam. Tāpat pavasarī ierēdņi nāks klajā ar rekomendācijām, kā izveidot ilgtspējīgu mājokļu sakārtošanas un attīstības programmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti