Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi "Par azartspēļu organizēšanu", iespējams, ir satura ziņā lakoniskākais pašvaldības normatīvais akts. Noteikumos teikts, ka spēļu zāles, kazino, bingo zāles, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu organizēšana Ventspils teritorijā nav atļauta. Savukārt esošo 11 spēļu zāļu īpašnieki tiks brīdināti, ka dome atceļ tiem iepriekš izsniegtās darbības atļaujas.
"Jāatzīmē tas, ka Ventspils dome līdz šim nevienu atļauju nav izsniegusi azartspēlēm, lai gan tās atrodas Ventspilī. Vienmēr tie ir bijuši tiesas lēmumi, kuri ir uzlikuši par pienākumu pēc tam izdot labvēlīgu administratīvo aktu, bet, vērojot to, kāda ir sabiedrības rezonanse un attieksme pret tām daudzu gadu garumā, šāds lēmums tiek virzīts. Un izskatās, ka šādam lēmumam būs piekrišana ne tikai no pozīcijas deputātiem, bet arī no opozīcijas puses," stāstīja Ventspils vicemērs Didzis Ošenieks ("Latvijai un Ventspilij").
Tomēr sabiedrības nosodošo attieksmi pret azartspēlēm Ventspils aktualizē tieši šogad, kad stājušies spēkā Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli". Tie paredz, ka lauvastiesu jeb 95 procentus no spēļu biznesa nodokļu ieņēmumiem patur valsts, pašvaldībai atdodot vien piecus procentus. Līdz šim domei, kuras teritorijā atrodas spēļu zāles, tika ceturtā daļa jeb 25 procenti nodokļu ieņēmumu. Tādējādi, piemēram, Ventspils ienākumi no šī rūpala samazinās piecas reizes - līdz 79 tūkstošiem eiro šajā gadā.
Ošenieks uzskata, ka, aizliedzot azartspēles, būs ieguvums sabiedrībai, jo cilvēki varēs izrāpties no azartspēļu atkarības. Pēc viņa domām, tas ir daudz vērtīgāk nekā ieguvumi nodokļos no azartspēļu biznesa.
Ventspils lēmums no pilsētas padzīt spēļu zāles ir tiešas sekas Saeimas lēmumam būtiski samazināt pašvaldībām pienākošos nodokļa devu. Tādu pārliecību pauda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks, kas par riskiem brīdināja vēl pērn.
"Citējot Lemberga kungu, pašvaldība vairs nav ieinteresēta azartspēļu vietās, azartspēļu biznesā savā pilsētā," norādīja Vērzemnieks.
Viņš stāstīja, ka asociācija iepriekš ir aicinājusi likumdevēju iet tieši pretēju ceļu, proti, līdz 50 procentiem palielināt pašvaldību daļu no nodokļa ieņēmumiem.
"Protams, ir vēl viens risks, ļoti liels un ko rāda arī citu valstu pieredze, ka pieprasījums jau būs. Un, ja būs pieprasījums, tad veidosies piedāvājums, un tas būs acīmredzot nelegāls piedāvājums. Un tad jau būs izdevumi, lai cīnītos ar nelegālajām azartspēlēm ne tikai internetā, kā tas ir pašlaik, bet arī ar zemes, ar fiziskām nelegālajām spēļu zālēm, kā tas ir citās valstīs Eiropā, kur arī ir līdzīga situācija," sacīja Vērzemnieks.
Nākamā aiz Ventspils spēļu zāles varētu ierobežot Daugavpils, kas savus normatīvus grozot tā, ka azartspēles būs atļautas tikai viesnīcās ar noteiktu luksusa līmeni. Nozare vērtē, ka pēc būtības tas nozīmē spēļu zāļu izskaušanas plānu.
KONTEKSTS:
Pieņemot šī gada budžetu, Saeimā atbalstīja likuma "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" grozījumus, kas paredz no 2020. gada 1. janvāra palielināt nodokļa likmi par katru ruleti, kāršu un kauliņu spēli no pašreizējiem 23 400 eiro līdz 28 080 eiro gadā. Par katru videospēles un mehāniskā automāta spēles vietu likmi cels no 4164 eiro līdz 5172 eiro.
Tāpat parlaments noteica, ka no 2021. gada 1. janvāra 5% no azartspēļu nodokļa ieņēmumiem ieskaitāmi tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā organizēta azartspēle, bet 95% – valsts pamatbudžetā. Līdz šim likumā bija paredzēts, ka ienākumi no azartspēļu nodokļa 75% apmērā ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet 25% apmērā – tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle.
