Krievijas Aizsardzības ministrijas dokuments liecina, ka Maskava grasās pasludināt par saviem iekšējiem ūdeņiem akvatorija daļu Baltijas jūras Somu līča austrumos, kā arī pie Baltijskas un Zeļenogradskas pilsētām Karaļauču jeb Kaļiņingradas apgabalā.
Šim nolūkam tiks mainītas ģeogrāfiskās koordinātas punktiem, kuri nosaka izejas līniju stāvokli, no kurām tiek mērīti Krievijas teritoriālie jūras ūdeņi, kā arī pierobežas un salu zona.
Krievijas Aizsardzības ministrijas ieskatā pašreizējās jūras kartes, kas noteiktas 1985. gadā, neesot pilnībā precīzas un neatspoguļo "pašreizējo ģeogrāfisko situāciju".
Tiek vēstīts, ka potenciāli izmaiņas varētu stāties spēkā no nākamā gada 1. janvāra.
Maskavas izplatītā informācija bijusi neoficiāla
Jāatzīmē arī tas, ka pagaidām tās ir neoficiālas ziņas, līdz ar to ir grūti precīzi spriest par kādiem plāniem un tiem sekojošām sekām un reakcijām. Krievijas propagandas aģentūras "TASS" un "RIA Novosti", atsaucoties uz anonīmiem militāri diplomātiskajiem Krievijas avotiem, vēsta, ka Krievijai neesot nodoma mainīt robežas. Un trešdien pēcpusdienā paziņojums par šiem plāniem ir pazudis no Krievijas Aizsardzības ministrijas mājaslapas.
Dokuments nodots apspriešanai vienlaikus ar taktisko kodolieroču pielietošanas mācību sākumu, kuru laikā karaspēka vienības saņems munīciju raķešu sistēmai "Iskander", sagatavos tās palaišanai, kā arī slepeni pārvietojas uz pozīcijām. Savukārt aviācijas vienības trenējas aprīkot lidmašīnas ar raķetēm un veikt izlidojumus uz noteiktiem patrulēšanas rajoniem.
Krievijas Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka mācības notiek, reaģējot uz atsevišķu Rietumu amatpersonu provokatīviem paziņojumiem un draudiem. Neatkarīgie eksperti ir vienisprātis, ka Maskava apzināti vēlas eskalēt attiecības ar rietumvalstīm.
Somijas vadība saglabā mieru
Somijā iespējamo robežas grozīšanas tematu grūti nepamanīt, jo teju visi laikraksti par to raksta un, protams, arī interneta un citi mediji. Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena nesaskata šajos plānos provokāciju.
"Jāsaka, ka parasti es kā ārlietu ministre pat nekomentēju neskaidru mediju informāciju, kas no kaut kurienes uznirst. Pašlaik mums nav nekādas oficiālas informācijas, un tāpēc mums nevajadzētu no tā taisīt kaut ko lielu. Tas var vienkārši nākt par labu austrumu kaimiņam," norāda Valtonena.
Somi pašlaik cenšoties noskaidrot sīkāku informāciju par šo dokumentu pa diplomātiskiem kanāliem.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs ar Krieviju negrasoties sazināties un aicinājis somus šo informāciju uztvert mierīgi. Pašu prezidentu situācija neuztraucot, jo Somija esot labi sagatavota.
Somijas Starptautisko attiecību institūta pētnieks Rihors Ņižnikau izteicies, ka, ja plāns tiks īstenots, uz Krievijas un Rietumu robežas tiktu izveidota jauna "pelēkā zona", ko Krievija varētu izmantot militāri dažādām provokācijām.
Savukārt pētnieks Arkādijs Mošess no Somijas Starptautisko attiecību institūta vērš uzmanību uz to, ka 2015. gadā Krievija pieprasīja īpašumtiesības uz Ziemeļpolu un apkārtējām teritorijām. Toreiz Krievija iesniedza pieteikumu ANO, pretendējot uz 1,2 miljonu kvadrātkilometru lielu teritoriju ap Ziemeļpolu. Pieteikums toreiz netika atzīts, un praksē šī lieta tika aizmirsta.
Robežas nevar mainīt vienpusēji
Asāk par somiem ir reaģējusi Lietuva. Atšķirībā no Somijas Ārlietu ministrijas, Lietuvas Ārlietu ministrija jau paziņojusi, ka Krievijas plāni ir apzināta un situāciju saasinoša provokācija, kuras mērķis ir iebiedēt kaimiņvalstis un to sabiedrību.
Ministrija izsaukusi Krievijas vēstniecības pārstāvi, lai saņemtu detalizētus paskaidrojumus.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda tikmēr izteicies, ka plāni mainīt robežas varētu būt daļa no plašākām Krievijas darbībām pret NATO.
Eiropas Drošības un Sadarbības organizācijas eksperta, lietuvieša Zenona Kumetaita ieskatā Krievijas plāni esot absurds un provokācija, tāpēc šai lietai būtu jāpievērš starptautiska uzmanība.
Ekspertu uzjautrinot tas, ka projektu, pēc viņa domām, acīmredzot esot sagatavojis kāds padomju admirālis bez zināšanām, jo nez kāpēc plānā neesot ņemta vērā arī Igaunija un Zviedrija. Situācija, kopumā, esot ironiska un tie esot centieni radīt troksni, bet tajā pašā laikā tas esot nopietns signāls.
Savukārt Viļņas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Indre Isokaite–Valuže uzsver, ka valsts vienpusēji nevar mainīt jūras robežu. Saskaņā ar viņas teikto starptautiskos līgumus, kas nosaka valsts robežas, var mainīt tikai ar valstu savstarpēju piekrišanu, nevis vienpusēji.
Kā viņa skaidroja, lai mainītu jūras telpas robežas, nepieciešams milzīgs vairāku vai pat pārdesmit gadu darbs un dažādu ekspertu iesaiste. Starptautisko līgumu noteiktās robežas ir saistošas gan valstīm, gan visai starptautiskajai sabiedrībai.
Tāpēc, pat ja Krievijai draudzīga valsts atzītu šīs vienpusēji novilktās robežas, starptautiskā mērogā tam nebūtu "absolūti nekādas ietekmes".
