ĪSUMĀ:
- “Vienotības” līderis RD: Beidzot tas ir noticis. Esam gatavi mesties vēlēšanu cīņā.
- Nacionālā apvienība vēl tikai sāks lemt par vēlēšanām.
- Arī JKP sen gaidīja domes atlaišanu, uzsver vajadzību pēc jauniem spēkiem.
- Arī “Attīstībai/Par!” uzsver nepieciešamību “restartēt Rīgu”.
- “Saskaņa”: Nevaru saprast, par ko mūs atlaida.
- RD Neatkarīgo deputātu frakcija pievienojas partijai “Alternative”.
- Bijusī NA mēra amata kandidāte Broka par dalību vēlēšanās vēl nezina.
- Nesaskaņu dēļ uz domi šķirti kandidēs “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai”.
“Beidzot tas ir noticis!” par Rīgas domes atlaišanu saka viens no skaļākajiem atlaišanas prasītājiem opozīcijas partijas “Vienotība” frakcijas līderis Vilnis Ķirsis.
“Jo ātrāk iziesim cauri vēlēšanu procedūrai, tiksim pie jaunas, strādāt gribošas domes, jo labāk.
Es redzu, ka ir visi priekšnosacījumi, lai Rīgā vara mainītos un būtu tāda, kas tiešām domā par iedzīvotājiem,” sacīja Ķirsis.
“Mēs esam enerģijas pilni, mums ir laba komanda, mums būs labs piedāvājums, esam gatavi mesties cīņā,” uzsvēra Ķirsis.
Izgāzusies gan ir “Vienotības” iecere gaidāmajās vēlēšanās startēt kopā ar citām klasiskās opozīcijas partijām. Nacionālā apvienība bija viena no pirmajām, kas sāka prasīt domes atlaišanu, bet par vēlēšanām vēl tikai sāks lemt kādā no valdes sēdēm, atklāja deputāte Ieva Holma.
Arī Jaunās konservatīvās partijas deputāte Eva Mārtuža teica, ka domes atlaišanu gaidījusi jau kopš tās ievēlēšanas.
“Faktiski teicām, ka jāgāž [toreizējais mērs] Nils Ušakovs, kurš iedibinājis sistēmu, kas Rīgu padarījusi pelēku. Ir vajadzīgi jauni spēki, pārgrupēšanās, lai Rīga sāktu patikt pašiem un pārējiem,” norādīja Mārtuža.
Tikmēr agresīvu cīņu par vietām nākamajā sasaukumā ir sākusi “Attīstībai/Par!”, kas jau kādu laiku reklamē savu mēra amata kandidātu. Apvienībā ietilpstošās “Latvijas attīstībai” frakcijas līderis domē Viesturs Zeps norādīja, ka arī opozīcija nav bijusi bez vainas iznākumā, ka dome jāatlaiž.
Šajā sasaukumā klasiskās opozīcijas partneri nav izcēlušies ar izlēmību un rīcībspēju, tāpēc šajā situācijā ārkārtas vēlēšanas ir labākais risinājums, lai varētu restartēt Rīgu, sprieda Zeps.
Nepieciešamību pēc atjaunošanās un arī domes atlaišanas arvien nesaskata “Saskaņas» frakcijas līderis Maksims Tolstojs.
“Nevaru saprast, par ko mūs atlaida,” sacīja Tolstojs.
Jaunu politisko patvērumu atraduši četri no “Saskaņas” par nepaklausību patriektie deputāti. Viņi startam vēlēšanās gatavosies no politiķa Aleksandra Mirska partijas, atklāja deputāts Aleksejs Rosļikovs.
Viņš sacīja, ka pieņem lēmumu par domes atlaišanu, un tagad viņam kā domes deputātam jāmēģina pierādīt, ka viņš ir cienīgs būt ievēlētam atkal.
Savukārt neziņā par politisko nākotni esot neatkarīgā deputāte Baiba Broka, kas iepriekš bija Nacionālās apvienības mēra amata kandidāte, bet politisko spēku pameta pēc korupcijas skandāla. Par kandidēšanu viņa vēl domā, “vai ir iespēja atrast komandu, ar kuru saskan redzējums”.
Gaidāmās vēlēšanās no iepriekšējām būtiski atšķirsies ar to, ka nesaskaņu dēļ uz domi šķirti kandidēs “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai”.
Rīgas domes ceļš līdz kapitulācijai
Rīgas domi, par kuras atlaišanu šodien nobalsoja Saeima, ievēlēja 2017. gada vasarā. Toreiz ilgi Rīgā pie varas esošajam “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” (GKR) blokam knapi izdevās iegūt vairākumu pilsētas pašvaldībā – par šo spēku nobalsoja 50,82 % vēlētāju un saraksts ieguva 32 no 60 domes deputātu vietām.
Tuvākie sekotāji ar ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu un katram pa deviņām deputātu vietām bija Latvijas Reģionu apvienības un “Latvijas attīstībai” kopējais saraksts un Jaunā konservatīvā partija. Sešas deputātu vietas tika Nacionālajai apvienībai, bet četras – “Vienotībai”.
Aiz svītras pērnajās Rīgas domes vēlēšanās palika seši saraksti. ZZS ieguva 3,3 % vēlētāju balsu, “KPV LV” – nedaudz vairāk par pusotru procentu. Pārējie politiskie spēki ieguva mazāk nekā procentu vēlētāju balsu.
Pagājušā gada pavasarī no Rīgas domes uz Briseli emigrēja gan bijušais mērs Nils Ušakovs, gan viņa vietnieks Andris Ameriks. Un kopš tā laika atlikušie domnieki galvenokārt nodarbojušies ar “troņu spēlēm”, cenšoties aizpildīt ilgstošo Rīgas vadoņu atstāto varas vakuumu.
Viens no Ušakova pēdējiem darbiem bija toreizējās koalīcijas vienošanās, ka viņa pēctecis būs ''Gods kalpot Rīgai'' pārstāvis. Līdz ar to par mēru kļuva Oļegs Burovs. Bet partijā “Saskaņa” ne visi bija ar to mierā un koalīcija sāka drupt, attiecības starp “Saskaņu” un GKR strauji saasinājās. Dažu nedēļu laikā kādreizējie partneri nonāca teju vai karastāvoklī.
Paralēli politiskajai nestabilitātei dome ilgi nespēja atrisināt jucekli atkritumu apsaimniekošanā. Tieši tas kalpoja par pamatu reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem decembra sākumā rosināt domes atlaišanu.
No juridiskā viedokļa ministra pamatojums bija nedrošs, un pastāvēja iespēja to apstrīdēt tiesā. Taču vairākums RD deputātu, paši noguruši no bezgalīgajām varas cīņām, bija gatavi kapitulēt. Tādēļ pagājušonedēļ tika sasauktas trīs domes sēdēs pēc kārtas, kurās apzināti tika norauts kvorums. Līdz ar to domes atlaišana kļuva neizbēgama.
Pēc atlaišanas domi vadīs pagaidu administrācija
Līdz ar likuma par domes atlaišanu pieņemšanu, domes pilnvaras vēl nebeidzas. Valsts prezidentam vispirms likums jāizsludina.
Paredzams, ka Valsts prezidents likumu izsludinās 24. februārī, kad arī pusnaktī beigsies pašreizējās domes pilnvaras.
Atlaistās domes vietā līdz jaunas domes ievēlēšanai un sanākšanai galvaspilsētas varas grožus savās rokās turēs triju cilvēku veidota pagaidu administrācija. Pagaidu administrācijas vadītājs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics, pagaidu administrācijas vadītāja vietnieks Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš un pagaidu administrācijas loceklis – Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.
Rīgas domes vēlēšanas varētu notikt 25. aprīlī, un jaunā dome pirmo reizi varētu tik ievēlēta uz ilgāku termiņu nekā kārtējā termiņa četri gadi, jo jau tuvākajā laikā stāsies spēkā jauni likuma grozījumi, kas ārkārtas vēlēšanās ievēlētās domes pilnvaras pagarina par pusotru gadu līdz kārtējām domes vēlēšanām 2025. gadā.
KONTEKSTS:
Saeima 13. februārī galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz Rīgas domes atlaišanu. Likums stāsies spēkā 24. februārī, kad to būs izsludinājis Valsts prezidents. Visticamākais, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25. aprīlī.
