Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Uzņēmējus satrauc pierobežas tranzītceļu stāvoklis

Rīgas domi var atlaist

Pēc trīs nenotikušām sēdēm Pūce rosinās papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu

Rīgas domē ceturtdien, 6. februārī, nenotika arī trešā pēc kārtas sasauktā domes ārkārtas sēde, tādējādi radīts tiesisks pamats Saeimai atlaist Rīgas domi.

ĪSUMĀ:

  • Rīgas domē nenotika arī trešā pēc kārtas sasauktā domes ārkārtas sēde.
  • Likums nosaka, ka Saeima var atlaist domi, ja trīs sēdēs pēc kārtas nav kvoruma.
  • Pūce vērsīsies Saeimas komisijā, lai papildinātu jau esošo Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.
  • Komisijas vadītājs Pūcem apliecinājis, ka jau esošo likumprojektu papildinās.
  • Burovs jau iepriekš vienojās ar opozīciju par šādu scenāriju, jo uzskata, ka dome nav rīcībspējīga un jārīko ārkārtas vēlēšanas.
  • "Saskaņa", kas boikotējusi Burova sēdes, lai viņš aizietu no amata, ir dusmīga, jo Burovs tagad domi vadīs līdz vēlēšanām.

Pēc trīs nenotikušām sēdēm Pūce rosinās papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektuJānis Kincis

    Pēc trīs nenotikušām sēdēm Pūce rosinās papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu

    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par") informēja, ka vērsīsies Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, aicinot papildināt Rīgas domes atlaišanas likuma tiesisko pamatojumu atbilstoši aktuālajai situācijai, proti,

    papildināt likumprojektu ar likumā "Par pašvaldībām" noteikto – dome ir atlaižama, ja trīs sēdēs pēc kārtas nav piedalījies likumā noteiktais deputātu skaits.

    Ministrs norādīja, ka neuzskata par lietderīgu izstrādāt jaunu Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, jo viens Saeimā jau ir iesniegts, kā arī izskatīts komisijā uz otro lasījumu. Ministrs aicina atbildīgo komisiju izskatīt VARAM iesniegtos priekšlikumus, kas vērsti uz Rīgas domes atlaišanas likuma tiesiskā pamatojuma papildināšanu atbilstoši aktuālajai situācijai, un virzīt tos kā komisijas priekšlikumus.

    Saeimas Budžeta, finanšu (nodokļu) komisiju vada Pūces partijas biedrs Mārtiņš Bondars, kurš esot piekritis esošā likumprojekta papildināšanai nevis jauna likuma izveidei. Saeimas komisija šos priekšlikumus skatīs kādā no nākamās nedēļas sēdēm, un pēc nedēļas, 13. februārī, par likumprojektu galīgajā lasījumā balsos Saeima. Valsts prezidents to var izsludināt 10 līdz 21 dienu laikā.

    Vienlaikus 34 Saeimas deputāti var izmantot Satversmē paredzētās tiesības lūgt Valsts prezidentu likuma izmaiņas vēl neizsludināt, kas likumprojekta izsludināšanu un attiecīgi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas atliktu par diviem mēnešiem. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts Armands Krauze Latvijas Radio jau iepriekš apliecināja, ka ZZS šo iespēju neizmantos, jo Rīgas dome pati panākusi atlaišanas iemeslu. Līdz ar to šos 34 parakstus Saeimā nav iespējams savākt.

    Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" (GKR)) iepriekš vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un  nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi var atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu.

    Pirmā ārkārtas sēde tika sasaukta trešdien, 5. februārī, plkst.9.30, taču kvoruma trūkuma dēļ nenotika. Nākamā ārkārtas sēde tika sasaukta plkst.13, taču arī tajā kvorums netika sasniegts. Tāpat nenotika ceturtdien, 6. februārī, plkst. 10 sasauktā trešā domes ārkārtas sēde. Tajā reģistrējās tikai 23 deputāti, līdz ar to rasts pamatojums šī Rīgas domes sasaukuma atlaišanai.

    Burovs iepriekš skaidroja: dome nav rīcībspējīga un ir jāiet uz ārkārtas vēlēšanām, tā kā esošais Rīgas domes sasaukums nav spējīgs apstiprināt pilsētas budžetu. Burova un opozīcijas plāns ir sadusmojis "Saskaņu", jo līdz varas maiņai Burovs paliktu tehnisks domes vadītājs. 

    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") gan atzina, ka domes «pašatlaišanās» neko nemainīs, jo domes dienas tāpat esot skaitītas. Saeima jau nākamnedēļ plāno lemt par domes atlaišanu, tāpēc ka dome atkārtoti pārkāpusi likumu atkritumu apsaimniekošanas jomā.

    Tiesa, Saeimas Juridiskais birojs šādam pamatojumam iebilst. Tāpēc domes opozīcijas deputāti cerēja, ka, sasaucot trīs sēdes bez kvoruma, domes atlaišanas pamatojums kļūs nepārprotams, un tas atturēs Saeimas opozīciju domes atlaišanu novilcināt.

    Likums "Par pašvaldībām" nosaka, ka sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no domes deputātiem, taču Rīgas domē uz trim ārkārtas sēdēm pēc kārtas nav ieradies likumā noteiktais deputātu skaits. Līdz ar to, likums "Par pašvaldībām" nosaka, Saeima var atlaist domi, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus saistībā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita. Ņemot vērā iepriekš minēto tiesisko regulējumu, ir izveidojusies situācija, kas var būt kā atsevišķs pamats Rīgas domes atlaišanai. 

    Valsts prezidents likumprojektu izsludināt varētu 23. februārī. Attiecīgi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas varētu notikt sestdien, 25. aprīlī. Līdz tam pašreizējais Rīgas mērs Burovs cer rast risinājumu pašvaldība budžeta pieņemšanai, bet šaubās, vai domes deputātu vairākums to varētu atbalstīt.

    "Man ir uz galda rīkojuma projekts par to, lai dotu izpildvarai pirms budžeta apstiprināšanas strādāt. Ja dome būs atstādināta ap 24. februāri, mēs varbūt varētu arī apstiprināt budžetu, vai arī atstāt to izdarīt administratoriem," sacīja Burovs.

    Ceturtdienas pēcpusdienā vēl notiks sēde, kurā būtu jālemj par Burova atbrīvošanu, taču, visticamāk, arī tajā nebūs kvoruma. Savukārt pēc Rīgas domes atlaišanas likumprojekta izsludināšanas pagaidu administrācijā līdz jauna Rīgas domes sastāva ievēlēšanai būs norīkoti pagaidu administratori no VARAM, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas.

    KONTEKSTS:

    GKR un "Saskaņas" koalīcija Rīgas domē sašūpojās pēc ilggadējā mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) aiziešanas no pašvaldības. Pērnā gada izskaņā vien mēnesi pēc tam, kad mēra amatā izdevās noturēties Burovam, koalīcijas partijas rosināja atcelt viņu no amata. Nesaskaņas koalīcijā izmantoja opozīcija, piesakot balsojumu par vicemēru atlaišanu.

    GKR cerēja uz parakstu atsaukšanu Burova atcelšanai, taču, to nesagaidot, 16. janvārī domes opozīcija un vairāk GKR deputāti lēma no amatiem gāzt mēra vietniekus Vladovu un Druvi Kleinu (deputātu bloks “Rīgai!”). Pēc balsojuma Burovs paziņoja, ka domes koalīcijā palikusi tikai GKR frakcija. Dažas dienas vēlāk "Saskaņas" deputāts Jānis Ločmelis atsauca savu parakstu, līdz ar bijušo koalīcijas partiju iecere atstādināt Burovu izgāzās. "Saskaņa" gan solīja nepadoties, mēra atlaišanai parakstus savākt no jauna, kā arī nebalsot par galvaspilsētas šā gada budžetu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti