Māra Zālīte sarunu par jubilejas svinēšanu iesāk ar pašironiju, sakot, ka pēdējos piecus gadus mums riņķojis apkārt tik daudz simtgades svinību, ka šis jēdziens jau gluži kā pielipis, un viņai nekas nebūtu pretī ar savu jubileju šo līniju turpināt. Dzejniece smej: "Tad es iedomājos, kāpēc es nevarētu svinēt 100 gadus tagad? Jo diezin vai, kad man būs 100, tad es tā varēšu svinēt… Protams, tā ir drusku pašironija par jubilejām kā tādām."
Dzejniece atzīst, ka nav iespējama labāka dāvana jubilejā kā īpašā koncertprogramma, ko viņai kā velti sagatavojusi viņas meita aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa un komponists Kārlis Lācis: "Es jūtu tādu dzimšanas dienas svētku sajūtu jau kopš tā brīža, kad es uzzināju, ka viņi to programmu taisa. Tas mani tik ļoti aizkustina, un es gandrīz droši zinu, ka tie man būs svētki."
Savukārt kā velte Māras Zālītes dzejas cienītājiem tieši šonedēļ klajā nākusi dzejas izlase "Visas lietas" pašas autores sakārtojumā. Izlasi raksturo liela dažādība, iekļauti gan latvju dainu stilistikā rakstīti dzejoļi, gan episkāki panti, gan teksti, kas izkāpuši ārā no mūziklu formāta, iegūstot jaunu dzīvi kā atsevišķi dzejoļi.
Dažādos laika posmos rakstīta dzeja izlasē savienota ar jaunākajiem dzejoļiem, bet Māra Zālīte ir pārliecināta, ka liela daļa arī no agrāk rakstītājiem lasītājiem būs kā jaunums, jo dzeju viņa nav publicējusi jau gadiem ilgi, tāpēc ka bijusi aizņemta ar citiem žanriem – romānu un lugu rakstīšanu.
"Uz šo jubileju man gribējās pašai sev un arī lasītājiem atgādināt, ka es tomēr esmu dzejniece, tur neko nevar darīt. Vai es rakstu lugas vai prozu vai ko citu, es esmu un palieku dzejniece,"
uzsver Zālīte.
Dzejas krājums savā ziņā ir tieši pandēmijas laika auglis, jo dzejniece atzīst, ka diez vai bez mājsēdes viņai būtu iespēja pieķerties šim krājumam un vispār pievērsties dzejai. Pandēmijas laiks viņai līdz šim kopumā bijis ļoti darbīgs, bet viņa neatklāj, kādu darbu šobrīd raksta, vien piebilst, ka tas ir viņas lielais noslēpums. Līdzās šim noslēpumam kā atslodze tapusi arī grāmata bērniem "Tango un Tūtiņa sēnēs", kas drīzumā nāks klajā un būs turpinājums Tango un Tūtiņas pirmajai grāmatiņai. Tās centrā ir divu suņuku piedzīvojumi, kuru raksturus rakstniece noskatījusi no saviem četrkājainajiem draugiem.
Lai arī profesionālajā ziņā pēdējie divi gadi Mārai Zālītei bijis auglīgs periods, kopumā viņa to izjūt kā cietsirdīgu laiku, kas atraisījis ne tās labākās cilvēku izpausmes: "Ļoti sarežģīts ir šis dzīves periods. Es varu tikai novēlēt cilvēkiem pavadīt šo laiku – kurš jau vēl turpināsies un kas zina, kad beigsies – pavadīt šo laiku, cik tas maksimāli iespējams, ar mieru sirdī, ar zināmu samierināšanos. Un kopt to miera sajūtu sevī."
Februāra nogalē dažādās Latvijas vietās atkal sāks skanēt leģendārās rokoperas "Kaupēn, mans mīļais" koncertversija. Kā autorei Mārai Zālītei, protams, prieks, ka šis darbs spējis ieinteresēt arī jauno mūziķu un skatītāju paaudzi, bet skumji, ka pa 20 gadiem rokoperā aktualizētā problēma tā arī nav gājusi mazumā: "Runa ir par sabiedrības iecietību vai toleranci pret noziedzību, pret korupciju, pret meliem. Kaupēna laikā bija tas pats fenomens.
Un kamēr sabiedrība joprojām būs tik ļoti spējīga samierināties ar visām nelietībām, kas tiek strādātas, kamēr tā iecietība turpināsies, mēs ļoti lēni tiksim uz priekšu."
Kad vaicāju, kura no dziesmām ar viņas vārdiem vislabāk šobrīd sasaucas ar viņas pašas dvēseles noskaņojumu, Māra Zālīte nosauc Jāņa Lūsēna dziesmu "Upe ūdeņus nes" no uzveduma "Mistērija par sapni un mīlestību".
Šonedēļ klajā nākusi Māras Zālītes dzejoļu izlase "Visas lietas", tieši viņas jubilejas vakarā, 18. februārī, mūzikas namā "Daile" izskanēs viņai veltīta koncertprogramma "Tā runāja…", bet 26. februārī Jelgavā būs starts "Kaupēn, mans mīļais!" koncertizrādēm.
