Baiba Kušķe

Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Stāsts par gaismas uzvaru – koncertprogramma «Laiks. Tu. Lūgšana» izskanēs Rīgā un Valmierā
Stāsts par gaismas uzvaru – koncertprogramma «Laiks. Tu. Lūgšana» izskanēs Rīgā un Valmierā
Stāsts par gaismas uzvaru – tā var raksturot koncertprogrammu "Laiks. Tu. Lūgšana", kas izskanēs divos koncertos Rīgā un Valmierā, ievadot Jauno gadu. Koncertā piedalīsies dziedātāja Aleksandra Špicberga, sitaminstrumentālisti Mikus Bāliņš un Elvijs Endelis un vīru vokālā grupa. Skanēs dažādu gadsimtu baznīcas dziedājumi un lūgšanas dažādās valodās, kā arī igauņu komponista Arvo Perta instrumentālās skaņu gleznas. 2. janvārī koncerts notiks Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, bet 8. janvārī – Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā.
Krēsls uz deju grīdas. Ģertrūdes ielas teātra izrādē pētīs sēdēšanas paradumus
Krēsls uz deju grīdas. Ģertrūdes ielas teātra izrādē pētīs sēdēšanas paradumus
Sēdēšana mūsdienu cilvēkam ir tik ierasts ķermeņa stāvoklis, ka ikdienā mēs reti aizdomājamies par sēdēšanas lielo kaitējumu mūsu ķermenim. Zinātnieki to pat mēdz salīdzināt ar smēķēšanas postošo ietekmi uz veselību. Lai mākslas valodā runātu par šo tematu, horeogrāfe Sintija Siliņa ir radījusi izrādi "Mans līgums ar krēslu", kam 28. decembrī būs pirmizrāde Ģertrūdes ielas teātrī. Izrāde nebūs audzinoša vai pamācoša, bet gan poētisks un mazliet paradoksāls stāsts, kas risina ķermeņa un krēsla magnētiskās attiecības.
Ar mīlestību un cerību. Intervija ar dzejnieku Normundu Beļski
Ar mīlestību un cerību. Intervija ar dzejnieku Normundu Beļski
Novērtēt ikdienas dzīves skaistumu un tiekties arī pēc garīgās vertikāles savā dzīvē – to Ziemassvētkos novēl dzejnieks Normunds Beļskis. Viņš ir vārdu autors Māra Lasmaņa komponētajam dziesmu ciklam "Ar saviem mīļajiem kopā", kas tikko piedzīvoja pirmatskaņojumu Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Dziesmu ciklu pavada labdarības ideja, un drīzumā tas nāks klajā arī albuma formātā. To ieskaņojusi dziedātāja Ilona Bagele sadarbībā ar citiem mūziķiem un diviem koriem – "Ķekava" un "Fortius".
Kad dialogi paši līst. Saruna ar kino dramaturgu, «Lielā Kristapa» mūža balvas laureātu Alvi Lapiņu
Kad dialogi paši līst. Saruna ar kino dramaturgu, «Lielā Kristapa» mūža balvas laureātu Alvi Lapiņu
Godīgs, vērīgs, smalkjūtīgs, ar izteiktu humora dzirksti apveltīts. Tā kolēģi – kino ļaudis – raksturo kino dramaturgu Alvi Lapiņu. Līdzīgu raksturojumu varētu dot viņa rakstītajiem kino scenārijiem, kas ir pamatā aptuveni 30 Latvijas filmām. To vidū ir tādi populāri darbi kā "Mirāža", "Aija", "Zītaru dzimta", kā arī lieliskās ģimenes filmas – "Emīla nedarbi", "Ziemassvētku jampadracis" un "Ūdensbumba resnajam runcim". Alvis Lapiņš februārī tiks godināts ar "Lielā Kristapa" balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā.
Dunikas tautas namā notiks izdevuma «Dunikas Laika grāmata» atvēršanas svētki
Dunikas tautas namā notiks izdevuma «Dunikas Laika grāmata» atvēršanas svētki
Sestdien, 17. decembrī, Dunikas Tautas namā notiks izdevuma "Dunikas Laika grāmata" atvēršanas svētki. Grāmata īpaša ar to, ka tajā iekļauta šobrīd vecākā zināmā latviešu zemnieka rakstītā dienasgrāmata, tapusi 19. gadsimta 1. pusē. Autors ir Sikšņu pusmuižas vagars Jānis Mucenieks. Izdevumā viņa rakstīto papildina vēsturnieku komentāri un skaidrojumi.
Veltījums «visādu fondu neatbalstītu projektu iesniedzējiem un ekspertiem» – JRT izrāde «Kordēlijas...
Veltījums «visādu fondu neatbalstītu projektu iesniedzējiem un ekspertiem» – JRT izrāde «Kordēlijas zeme»
Kur ir robeža starp cilvēka normālību un neprātu? Vai dzīvi iespējams nodzīvot, klausot tikai savai sirdsbalsij un pārliecībai? Šie ir daži no jautājumiem, ko uzmanības centrā izvirza jauniestudējums "Kordēlijas zeme", kam 15. decembrī būs pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī. Izrādes režisors ir Pēteris Krilovs, bet lomās redzēsim divus dažādu paaudžu aktierus – Gunu Zariņu un Matīsu Ozolu. Izrādes pamatā ir pašas radošās grupas sarakstīta luga, kas balstās mūsdienīgās domās par Šekspīra lugu "Karalis Līrs".
Tas ir noticis ar mums. Režisores Martas Hercas filma par holokaustā izdzīvojušo vēsturnieku Marģeru...
Tas ir noticis ar mums. Režisores Martas Hercas filma par holokaustā izdzīvojušo vēsturnieku Marģeru Vestermani
Skaudri sāpīgs un traģisks, bet vienlaikus arī dziļi cilvēcisks un gaišs stāsts ir Martas Hercas jaunā dokumentālā filma "Mēs tikai tagad sākam". Tās centrā ir vēsturnieks Marģers Vestermanis, kurš ir viens no nedaudzajiem, kas izdzīvoja Otrā pasaules kara holokaustā. Kā pēc visa pārciestā ir iespējams dzīvot pilnvērtīgu dzīvi? Kur smelt spēku, ja ir iznīcināts viss, kas cilvēkam mīļš un dārgs? Tie ir daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes meklē filma. Tās pirmizrāde 8. decembrī kinoteātrī "Splendid Palace".
Tuvojas jubilejas Dziesmu un deju svētku gads. Kāda bijusi pandēmijas ietekme uz kolektīviem?
Tuvojas jubilejas Dziesmu un deju svētku gads. Kāda bijusi pandēmijas ietekme uz kolektīviem?
Nākamais gads aizritēs dziesmusvētku tradīcijas 150. jubilejas zīmē. Jau izsludināts Dziesmu un deju svētku norises laiks, programma, virsdiriģenti un virsvadītāji. Kā allaž – ažiotāžu jau paspējusi raisīt biļešu politika. Kaut arī pandēmijas ietekme uz dalībnieku skaitu kolektīvos ir jūtama, šobrīd svētkiem gatavojas tikai nedaudz mazāk kolektīvu nekā gadu pirms iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem. Precīzu svētku dalībnieku skaitu gan varēs noteikt tikai nākamgad, kad sāksies skates.
Ar savu vārdu krājumu, rituāliem un dziesmām – Gaujas plostnieku prasmes UNESCO sarakstā
Ar savu vārdu krājumu, rituāliem un dziesmām – Gaujas plostnieku prasmes UNESCO sarakstā
Šonedēļ starptautisku atzinību guva Gaujas plostnieku amata prasmes. Marokā notiekošā UNESCO Starpvaldību komiteja tās lēma iekļaut UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Šī statusa iegūšana ir augļi starpvalstu sadarbībai, jo līdz ar Latviju sarakstā iekļautas vēl piecu valstu koku pludināšanas tradīcijas. Šī ir jau trešā vērtība, kas no Latvijas izcelta UNESCO sarakstā. Pirmās divas ir Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcija un Suitu kultūrtelpa.
Daiļā un izsmalcinātā pasaule Anitas Arbidānes gleznās izstādē «Atdzimšana»
Daiļā un izsmalcinātā pasaule Anitas Arbidānes gleznās izstādē «Atdzimšana»
Daiļā, izsmalcinātā un noslēpumainā pasaulē skatītāju aizved gleznotājas Anitas Arbidānes izstāde "Atdzimšana", kas tikko atklāta galerijā "Daugava". Darbi tapuši pēdējo astoņu gadu laikā, kas gleznotājas dzīvē bija ļoti piesātināti, ko atspoguļo arī darbos redzamie sižeti un noskaņas. Arbidāne joprojām ir uzticīga reālistiskajai glezniecībai un savos darbos apspēlē grieķu mītus un Bībeles tēlus, savijot tos ar mūsdienu cilvēka izjūtu.
Par ģimeni, mirkli un mūžību – Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde «Dzimšanas dienas kūka»
Par ģimeni, mirkli un mūžību – Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde «Dzimšanas dienas kūka»
Par dzīvi visā tās skaudrumā un skaistumā un par ģimeni kā dzīves lielāko vērtību ir stāsts režisora Alvja Hermaņa jaunajā iestudējumā "Dzimšanas dienas kūka". Izrādes pamatā ir amerikāņu dramaturga Noa Haidla luga, kas šogad piedzīvojusi pirmizrādes arī Ņujorkā un Berlīnē un ko vācu teātra kritiķi atzinuši par vienu no šī gada vislabākajām lugām. Lugas autors to veltījis savai sievai, domājot par mīlestības spēku, kas spēj savienot pagātni, tagadni un nākotni. Iestudējuma pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī būs 30. novembra vakarā.
Burovs: «Gods kalpot Rīgai» sāk gatavoties pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā
Burovs: «Gods kalpot Rīgai» sāk gatavoties pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā
Pēc zināmas vilšanās par iepriekšējo vēlēšanu rezultātiem šobrīd partija ‘’Gods kalpot Rīgai’’ savu situāciju uzskata par stabilu un veiksmīgu. Valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs to pamato ar partijas pārstāvniecību gan pašvaldības, gan valsts, gan Eiropas Savienības līmenī, gan arī ar jaunu cilvēku pievienošanos partijai. Partija jau sākusi gatavošanos pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā.
Eksperti: Izglītības un zinātnes nozarē samilzušajām problēmām ir vajadzīgi steidzami risinājumi
Eksperti: Izglītības un zinātnes nozarē samilzušajām problēmām ir vajadzīgi steidzami risinājumi
Izglītības un zinātnes nozarē samilzušajām problēmām ir vajadzīgi steidzami risinājumi – atzīst nozares profesionāļi, un aktīvu rīcību sagaida no nākamā izglītības un zinātnes ministra. Degošākais jautājums ir atalgojuma paaugstināšana visām pedagogu grupām, bet no jaunā ministra nozare sagaida arī prognozējamu un konstruktīvu sadarbību un atvērtību dialogam.
«Spēlmaņu nakts» žūrijas pārstāve par aktrisei Hamatovai piešķirto balvu: Žūrija vērtē teātri
«Spēlmaņu nakts» žūrijas pārstāve par aktrisei Hamatovai piešķirto balvu: Žūrija vērtē teātri
23. novembra vakarā pasniegtas "Spēlmaņu nakts" balvas, un pēc ceremonijas plašu reakciju izpelnījies žūrijas lēmums gada aktrises balvu piešķirt krievu aktrisei Čulpanai Hamatovai. Atbildot uz sociālajos tīklos pausto neizpratni un nosodījumu, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" balvas žūrijas komisijas priekšsēdētājas vietniece Līga Ulberte lēmumu pamatoja ar vārdiem "žūrija vērtē teātri".
Mūžīgais mākonis. Atklās dzejnieka Linarda Tauna simtgadei veltītu izstādi
Mūžīgais mākonis. Atklās dzejnieka Linarda Tauna simtgadei veltītu izstādi
Noslēpumaina un Latvijā maz izcelta ir trimdas dzejnieka Linarda Tauna personība. Tiesa, viņš arī sevi publiski atklājis visai maz, visu savu būtību izsakot dzejā. Mēģinājums piekļūt viņam tuvāk būs izstāde "Linards Tauns – mūžīgais mākonis", kas no piektdienas, 25. novembra, būs apskatāma Rakstniecības un mūzikas muzejā. Tā veltīta dzejnieka simtgadei.
Kā mūs maina karš. Ukraiņu režisore Sofija Meļņikova par savu pieredzi stāsta izrādē «Drama Queen»
Kā mūs maina karš. Ukraiņu režisore Sofija Meļņikova par savu pieredzi stāsta izrādē «Drama Queen»
Es visu laiku turpinu dzīvot ar karu – atzīst ukraiņu režisore Sofija Meļņikova, kura kopš pavasara dzīvo Latvijā un šo piektdien skatītāju vērtējumam nodos pirmizrādi "Drama Queen" ("Drāmas karaliene"). Sofija Meļņikova ir gan izrādes dramaturģe, gan režisore, gan galvenās lomas atveidotāja. Izrādi viņa veidojusi sadarbībā ar režisoru Valteru Sīli, un tā būs skatāma "Dirty Deal Teatro". Kā uzsver autore – tas ir mēģinājums "izvērst uz āru" bēgļa iekšējo pasauli, ko tik grūti ir saprast cilvēkam, kas pats bēgļa likteni nav piedzīvojis.
Šonedēļ «Spēlmaņu nakts» – ceremonijā noskaidros teātra balvas laureātus
Šonedēļ «Spēlmaņu nakts» – ceremonijā noskaidros teātra balvas laureātus
Trešdien Dailes teātrī būs "Spēlmaņu nakts" apbalvošanas ceremonija, kurā sadalīs balvas 13 kategorijās. Ar visvairāk nominācijām šoreiz izceļas Valmieras Drāmas teātris, bet visvairāk balvām nominētā izrāde ir Dailes teātra iestudējums "Rotkho". Lai arī aizvadītajā sezonā teātros vēl bija jūtama pandēmijas ietekme, žūrijas komisijai izdevās izvērtēt vairāk nekā 100 sezonas jauniestudējumu.
Pirmizrādīs filmu «Gruvešu atjaunotājs» par mācītāju Andreju Mediņu
Pirmizrādīs filmu «Gruvešu atjaunotājs» par mācītāju Andreju Mediņu
Kinoteātrī "K.Suns" 20. novembrī pirmizrādi piedzīvos Valdemāra Helmaņa dokumentālā filma "Gruvešu atjaunotājs", kuras centrā ir priestera Andreja Mediņa personība. Filma atspoguļo viņa darbību Lietuvas pierobežā Kurmenē, kur viņš ienāca pirms trim gadiem un kopā ar saviem "Kalna svētības kopienas " vīriem atjaunoja Kurmenes baznīcu un tās apkārtni.
No aktrises Veltas Skurstenes atvadoties
No aktrises Veltas Skurstenes atvadoties
Dzirkstoša savā humorā, ar asu mēli, bet arī dziļi cilvēciska, silta un sirsnīga uz skatuves un dzīvē bija aktrise Velta Skurstene. Visciešāk viņas dzīve bija saistīta ar Jaunatnes teātri, kur viņa nospēlēja vairāk nekā 50 lomu, bet viņa daudz darbojās arī radio, televīzijā un kino. 17. novembrī atvadāmies no lieliskās un leģendārās aktrises. Atvadīšanās notiks Rīgas krematorijas Lielajā zālē, sākot no pulksten 11.00.
Tautas vērtību skala. Ar grāmatu par Latvijas valsts apbalvojumiem iepazīstina autore Sintija Stipre
Tautas vērtību skala. Ar grāmatu par Latvijas valsts apbalvojumiem iepazīstina autore Sintija Stipre
Sagaidot valsts svētkus, klajā nākusi valsts simbolikas ekspertes Sintijas Stipres monogrāfija "Latvijas valsts apbalvojumi: vēsturiskā izcelsme un tiesiskais regulējums". Šis ir pirmais zinātniskais pētījums par valsts apbalvojumiem no juridiskā viedokļa, un autore cer, kas tas raisīs diskusiju sabiedrībā, palīdzot pilnveidot mūsu apbalvojumu sistēmu. Kā uzsver autore – ordenis nav tikai skaists dekors, tas ir simbols ar ļoti spēcīgu vēstījumu, kas atspoguļo tautas vērtību skalu.
Katrai zemei cita gaisma. Mākslinieces Agijas Jansones personālizstāde «Starp debesīm»
Katrai zemei cita gaisma. Mākslinieces Agijas Jansones personālizstāde «Starp debesīm»
Krāsu toņos un noskaņās ļoti daudzveidīga ir Agijas Jansones jaunā personālizstāde "Starp debesīm", kas skatāma galerijā "Bazar’t". Tajā atklājas mākslinieces izjūtas, nu jau vairākus gadus dzīvojot starp trim valstīm – Latviju, Norvēģiju un Spāniju. Līdzās liela formāta eļļas gleznojumiem izstādē skatāmas arī miniatūras un zīmējumi.
Lielais noslēpums. Grāmatā apkopoti atmiņu stāsti par režisoru Mihailu Kublinski
Lielais noslēpums. Grāmatā apkopoti atmiņu stāsti par režisoru Mihailu Kublinski
"Teātris bija nevis viņa dzīve, bet dzīvība" – šī ir viena no atziņām, kas izlasāma tikko izdotajā Lias Guļevskas grāmatā "Mihails Kublinskis. Lielais noslēpums". Drīz apritēs trīs gadi, kopš izcilais režisors devās mūžībā, un grāmata ir piemiņa viņa spilgtajam devumam mūsu teātra mākslā. Grāmatā par Mihailu Kublinski atmiņās dalās viņa kolēģi un laikabiedri, mēģinot atklāt viņa kā mākslinieka un viņa kā cilvēka noslēpumu.
Vēsturisko notikumu virpulī. Spēlfilma «Janvāris» dodas pie Latvijas skatītājiem
Vēsturisko notikumu virpulī. Spēlfilma «Janvāris» dodas pie Latvijas skatītājiem
11. novembrī pirmizrādi Latvijā piedzīvos jau starptautisku ievērību guvusī Viestura Kairiša spēlfilma "Janvāris". Filmas darbība notiek 1991.gada barikāžu laikā, un tās centrā ir 18 gadus veci jaunieši, kas tiek ierauti vēsturisko notikumu virpulī. Taču filma nav klasiski patriotisks stāsts, tā vēsta par jaunu cilvēku pieaugšanu un viņu iekšējām cīņām un sevis meklējumiem.
Knuta Skujenieka tulkotā «Dziesmu dziesma» pārtop audiogrāmatā
Knuta Skujenieka tulkotā «Dziesmu dziesma» pārtop audiogrāmatā
Uz brīdi nolikt malā ikdienu, lai ļautos romantikai un poēzijai – šādu iespēju piedāvā jaunā audiogrāmata "Dziesmu dziesma". Tās pamatā ir viens no skaistākajiem Bībeles tekstiem – mīlas lirikas šedevrs, ko latviešu valodā, būdams lēģerī, atdzejojis Knuts Skujenieks. Dzeju audiogrāmatā ierunājuši aktieri Maija Arvena-Kalniņa un Andris Bulis, tā savijas ar armēņu tautasdziesmām Asmikas Bagojanas dziedājumā un īpašu skaņu partitūru, ko veidojis skaņu režisors Ivars Kalniņš. Audiogrāmatas "Dziesmu dziesma" atvēršanas svētki notiks 20. novembrī mūzikas un drāmas telpā "OratoriO".

Vairāk

Svarīgākais šobrīd