Diriģenta profesijai Edgars Račevskis veltījis 65 gadus, dibinājis un vadījis daudzus Latvijā pazīstamus amatierkorus – "Gaudeamus", "Vanema", "Sonore" un citus. Bijis arī ilggadējs Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs. Kopš 1970. gada – Dziesmu svētku virsdiriģents. Ļoti svarīgs bijis arī viņa devums kā pedagogam Mūzikas akadēmijā, viņa skolnieku vidū ir šobrīd Latvijā labi pazīstami diriģenti.
Katram no mūsu leģendārajiem kordiriģentiem ir kāda dziesma, ar ko viņš saaudzis visciešāk, un Edgaram Račevskim tā neapšaubāmi ir "Mūžu mūžos būs dziesma". Valters Kaminskis to sarakstīja 70. gadu sākumā speciāli Edgaram Račevskim un viņa korim "Gaudeamus", un kopš tā laika maestro to diriģējis visos Dziesmu svētkos, un bija iecerēts, ka to darīs arī nākamā gada svētkos Goda virsdiriģenta statusā.
Edgara Račevska skolnieku vidū ir pazīstamie diriģenti Aira Birziņa un Ivars Cinkuss. Viņi savu skolotāju raksturo kā cilvēku ar ārkārtīgi bagātu mūžu un ļoti lielu radošo devumu. Viņš aizvien bija darbīgs, dzirkstošs, jaunu ideju pārpilns, dažkārt gandrīz vai ar dienvidniecisku temperamentu savās izpausmēs.
"Viennozīmīgi Edgars Račevskis ir liels cilvēks, liela personība, pilns labestības, enerģijas, azarta, ko varēja piedzīvot gan koru mēģinājumos, gan diriģēšanas stundās," atzīst Aira Birziņa.
"Pat tad, ja viņš spēlēja iedziedāšanās vingrinājumus, tas bija tik temperamentīgi! Tāpat jāpiemin maestro neremdināmā enerģija – organizēt svētkus amatieru koriem."
"Viņā apvienojās gan muzikālais talants un daudzpusība, gan arī ļoti plaša un pozitīva cilvēciskā attieksme un mīlestība uz saviem dziedātājiem. Un tās ir tādas lielas vērtības diriģentos, jo ir tādi diriģenti, kuri nespēj apvienot vienu un otru, bet Edgaram bija ļoti plaša sirds gan muzikāli, gan cilvēciski, un tas viņu padarīja neapšaubāmi par lielu cilvēku," uzsver Ivars Cinkuss.
Ivars Cinkuss un Aira Birziņa ir vienisprātis, ka Edgaram Račevskim piemita unikāls Dziesmu svētku virsdiriģenta talants. Viņš ar mīlestību, bet arī ar lielu nepiekāpību izslīpēja katru detaļu un akcentu, lai kopkoris skanētu kā vienots veselums un atklātu dziesmas dziļāko saturisko būtību un enerģiju.
"Pilnīgi noteikti maestro žests bija atšķirīgs no citiem diriģentiem. Tas īpašais viņa žestā bija tieši smalkās kustības. Un, manuprāt, viņš ir Dziesmu svētkiem devis katru reizi tos īpašos brīžus," atzīmē Aira Birziņa.
Savukārt Ivars Cinkuss norāda: "Kā viņš mācēja rīkoties ar kopkori, reti kurš no virsdiriģentiem to māk. Viņš bija lielmeistars. Viņš mācēja "paņemt" kopkori, un viņš mācēja tikai ar pirkstiem, ar kuriem viņš diriģējot daudz operēja, apvienojot kopkori vienā lielā, skaistā korī.
Un, protams, ļoti daudziem paliek neaizmirstami 1990. gada svētki, kad viņš nodiriģēja Lūcijas Garūtas "Mūsu Tēvs debesīs", un tad bija stindzinošs klusums pēc tam, jo tas bija fenomenāls priekšnesums."
Arī pats Edgars Račevskis intervijā LR3 radio "Klasika" atzinis, ka viens no viņa augstākajiem punktiem diriģenta dzīvē bija tieši Garūtas lūgšanas atskaņojums 1990. gada Dziesmu svētkos Atmodas gaisotnē, kad uz svētkiem bija sabraukuši latvieši no visas pasaules: "Man bija uzdevums diriģēt šo tiešām izcilo skaņdarbu. Un tad es sev uzstādīju jautājumu, kā lai es to dabūju gatavu?
Un es sapratu, ka man ir jāpanāk tā situācija, lai dziedātāji tajā brīdī, kad viņi dzied šo lūgšanu, jūt, ka viņi atrodas nevis Mežaparkā, bet baznīcā.
Nu, ļoti lielā katedrālē. Nu, varbūt dabas katedrālē. Kas notiek mēģinājumā? Saules spiež, saldējums jāēd, par kāpostiem jārunā, viss kaut kas notiek. Un tad, kamēr es nodibināju klusumu… Un tad es iestāstīju viņiem, ka jums jādomā, ka jūs esiet baznīcā, un tad viņi palika klusu, sāka domāt, un tad viņiem nāca emocijas ārā tā, kā man gribējās. Tā kā cīņa notiek par šīm emocijām. Un ja izdodas, tad ir labi."
Atvadīšanās no Dziesmu svētku Goda virsdiriģenta Edgara Račevska notiks trešdien no pulksten 11.00 līdz 12.30 Torņakalna baznīcā, Rīgā.
Pēc atvadu ceremonijas notiks piemiņas dievkalpojums. Mākslinieku guldīs Baltezera kapos.
