Iedvesmojoša, krāšņa, bet arī smalki niansēta un jutekliska ir jaunā izstāde, kas tikko atvērta galerijā "Daugava". Tās centrā ir sievietes tēls 20 pazīstamu mākslinieku darbos – gleznās, pasteļos, zīmējumos un skulptūrās. Izstādē interesanti izsekot, cik dažādi ir autoru redzējumi par sievietes skaistumu, plastiku un jūtu pasauli.
Latviešu karavīru dzīvesziņa, vīrišķīga varonība un tēvzemes mīlestība ir vērtības, ko jau daudzus gadus popularizē vīru kopa "Vilki". Šogad "Vilkiem" aprit 30. jubileja, ko grupa atzīmēs ar diviem koncertiem Rīgā – kultūras centrā "Imanta" un Rīgas Latviešu biedrības namā. Koncertos šoreiz īpaši dominēs jautrais un uzmundrinošais repertuārs.
Novembrī, Latvijas dzimšanas dienas mēnesī, ceļu pie lasītājiem sāks Mārtiņa Ķibilda grāmata "Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi". Tās pamatā ir tāda paša nosaukuma dokumentālo raidījumu cikls, kas Latvijas televīzijā bija skatāms 2018. gadā, kad svinējām Latvijas simtgadi. Mārtiņš Ķibilds bija šī cikla autors un vadītājs, kurš raidījumus veidoja ar milzu aizrautību un kura skats uz Latvijas vēstures notikumiem bija daudzus ļoti uzrunājošs, asredzīgs un spilgts. 26. oktobrī aprit trīs gadi, kopš Mārtiņš Ķibilds aizgāja mūžībā, bet viņa veikums turpmāk dzīvos ne tikai raidījumos, bet arī grāmatas veidolā.
Vai mēs izmantojam digitālos medijus vai gluži otrādi – tie izmanto mūs? Šis ir viens no jautājumiem, ko uzdod multimediju mākslinieces Elzas Ozolas jaunā izstāde "Trauksmes vārti", skatāma RIXC galerijā. Izstādes centrā ir virtuālās realitātes darbs, kas vizuāli un skaniski ataino to, kas notiek mūsdienu cilvēka prātā un kā mēs sadzīvojam ar informācijas gūzmu, kas arvien intensīvāk pārpludina mūsu dzīvi.
Tas dullums un lielā cilvēkmīlestība man ir no malēniešiem – saka aktieru atlases režisore, aģentūras "Casting Bridge" vadītāja Gunita Groša. Kino vidē ļoti labi pazīst viņas apbrīnojamo spēju atrast atbilstošus aktierus visdažādākajām lomām – gan profesionāļus, gan neprofesionāļus, gan seniorus, gan bērnus. Kā uzsver Gunita Groša – nav neatrisināmu lietu, un, ja vajag, viņa atrod arī šķietami neiespējamo, piemēram, cilvēkus, kas smejas līdz asarām visu dienu.
Ļauties iztēles un fantāzijas ceļojumam kā lieli, tā mazi skatītāji ir aicināti jaunajā Nacionālā teātra izrādē visai ģimenei "Pinokio piedzīvojumi". Izrādes pamatā ir slavenais itāļu autora Karlo Kollodi darbs, ko iestudējis režisors Reinis Suhanovs. Izrādē ir daudz spēles prieka, un teātris cer, ka tā īpaši piesaistīs bērnus, pēc kuriem pa diviem pandēmijas gadiem teātris ir īpaši noilgojies.
Pēc trīs gadu izpētes darba Latvijas bērnunamos 20. oktobrī kinoteātrī "Splendid Palace" pirmizrādi piedzīvos Lindas Oltes sociālā drāma "Māsas". Tā stāsta par pusaugu meitenēm, kurām paveras iespēja tikt adoptētām amerikāņu ģimenē. Taču māsas šo iespēju uztver ļoti atšķirīgi. Linda Olte ar šo filmu vēlas iekustināt sabiedrisko domu par "sistēmas bērnu" likteņiem un pārdomāt jautājumu, ko mēs katrs varam darīt šo bērnu labā.
Mūžībā devies izcilais scenogrāfs un pedagogs Andris Freibergs (1938–2022), Latvijas Televīziju informēja Latvijas Teātra darbinieku savienības vadītājs Ojārs Rubenis.
Rudenī savu aktīvo sezonu uzsāk kinoteātri. Šoruden gaidāma ļoti bagātīga Latvijas jauno filmu raža, kā arī vairāku pasaules grāvēju pirmizrādes Latvijā. Taču kinoskatītāju paradumi pēdējos gados ir mainījušies, un vietām kinoteātru apmeklējums sarucis uz pusi.
Viens no Imanta Ziedoņa muzeja darbības virzieniem ir aktualizēt muzeja bagāto krājumu. Šai saistībā muzejs ik pa laikam ceļ gaismā dažādus krājuma priekšmetus un apspēlē tos mūsdienīgos kontekstos. Jaunākais veikums ir tikko vaļā vērtā izstāde "Perpendikulārā karote", kas apskatāma Rīgas kultūrvietā Sporta ielā 2. Izstādes centrā ir savulaik no Tadžikistānas atvesti suvenīri, kā arī Ziedoņa grāmata par Tadžikistānu, par ko mūsdienu mākslinieki izveidojuši laikmetīgu komentāru instalācijas veidolā.
Vienu no Rīgas centra lielākajiem un skaistākajiem parkiem – Vērmanes dārzu – 19. gadsimtā strauji augošās Rīgas centrā pilsētai uzdāvināja vācbaltiešu tirgotāja sieva Anna Ģertrūde Vērmane. Apliecinot cieņu viņas piemiņai, Lielajos kapos šobrīd tiek atjaunoti pieminekļi, kas atrodas viņas dzimtas atdusas vietā. Tikko noslēdzies pieminekļu konservācijas pirmais posms, un iecerēts, ka dzimtas kapa vietu pilnībā varētu atjaunot nākamgad, kad Lielajiem kapiem apritēs 250. jubileja.
Krāsainu mūsdienu kino mozaīku piedāvās Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF), kas sāksies 13. oktobrī un noritēs pusotru nedēļu. Festivāla programmā ir vairāk nekā 100 filmu, kas sakārtotas 12 tematiskās sadaļās un sešos konkursos. Daudzus filmu seansus papildinās arī tikšanās ar režisoriem, aktieriem un citiem filmu veidotājiem.
Jaunajā Rīgas teātrī 11. oktobrī būs pirmizrāde režisora Alvja Hermaņa iestudējumam "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis". Tās centrā ir divi mūsdienu pasaulē populāri intelektuāļi – slovēņu filozofs, marksists Slavojs Žižeks un kanādiešu psiholoģijas doktors, konservatīvās domas pārstāvis Džordans Pītersons. Izrādes iedvesmas avots ir pirms dažiem gadiem notikusī abu publiskā diskusija Toronto, kas sapulcināja milzīgu auditoriju, un, kaut arī bija nodēvēta par divkauju, noritēja miermīlīgā gaisotnē. Arī izrāde veidota kā abu intelektuāļu diskusija, un viņu lomās iejūtas aktieri Vilis Daudziņš un Kaspars Znotiņš.
Ļoti personiska, atklāta un drosmīga ir tikko klajā nākusī Āra Liepiņa grāmata "Atpakaļ. Uz gaismu", kurā lasāmas viņa atmiņas par sadzīvošanu ar psihisku slimību, psihiatriskās slimnīcas aizkulises, kā arī par savu brīnumaino izdziedināšanos. Atmiņu pieraksti tapuši Skotijā, kur Āris Liepiņš dzīvoja kopš 2005. gada. Diemžēl to izdošanu grāmatā viņam nebija lemts piedzīvot, jo pērn 59 gadu vecumā viņš pēkšņi devās mūžībā. Viņa 10 gadu garumā rakstītos tekstus sakārtojusi žurnāliste un rakstniece Inga Jēruma. Grāmata sākas ar aizkustinošu Āra Liepiņa mammas – aktrises Mudītes Šneideres priekšvārdu.
Jau ierasti oktobrī skanējumu sāk Rudens kamermūzikas festivāls, piedāvājot izsmalcinātu mūziku izcilu mūziķu sniegumā. Šogad festivālā būs seši koncerti Rīgā, Jūrmalā un Liepājā, un pirmais no tiem šo piektdien, 7. oktobrī, Lielajā ģildē, kur kopā ar orķestri "Sinfonietta Rīga" muzicēs pasaulslavenais franču čellists Žans Gijēns Keirass.
Enerģijas cenu kāpums, karš Ukrainā un citi faktori veicina sadārdzinājumu teju visās uzņēmējdarbības nozarēs, un izņēmums nav arī grāmatu izdošana. Pircēji to pamana veikalos, kur grāmatas kļūst aizvien dārgākas. Izdevēji cenu pieaugumu skaidro ar ārējo faktoru ietekmi un sola darīt visu iespējamo, lai cenu kāpums nekļūtu pircējiem kritisks. Vienlaicīgi viņi atzīst, ka šobrīd kaut ko prognozēt uz priekšu ir teju neiespējami.
Kādi ir 21. gadsimta Latvijas zemnieki? Kā viņi dzīvo? Ko viņi domā? Atbildes uz šiem jautājumiem meklē mūsu kino klasiķa Ivara Selecka jaunā dokumentālā filma "Zemnieki". Rīt, 4. oktobrī, tai būs pirmizrāde kinoteātrī "Splendid Palace", un no rītdienas to izrādīs arī kinoteātros visā Latvijā. Ar šo filmu Ivars Seleckis saslēdz vienotā ciklā četras savas filmas, kurās daudzu gadu garumā sekojis pārmaiņām Latvijas laukos.
29. septembrī Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) rīkotajā preses konferencē nosaukti 2021./2022. gada sezonas gada balvas teātrī "Spēlmaņu nakts" pretendenti 13 kategorijās. Vislielāko skaitu nomināciju – kopā 18 – saņēmis Valmieras Drāmas teātris un šajā teātrī izrādes radījušie mākslinieki. Savukārt izrāde, kas izceļas ar vislielāko nomināciju skaitu, ir Dailes teātra iestudējums "Rotkho" – darbs žūrijas novērtējumu izpelnījies 11 reižu.
Ceturtdien, 29. septembrī, atvēršanas svētkus piedzīvos Daiņa Vuškāna grāmata "Starp ērkšķiem un… zvaigznēm". Autors 90. gadu sākumā bija viens no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestra dibinātājiem, pēc tam arī tā vadītājs gandrīz 30 gadu garumā. Pa šo laiku piedzīvots ļoti daudz, un tam arī veltīta apjomīgā memuāru grāmata, kas rakstīta četrus gadus.
Viņas veidotie portreti rada bezgalības iespaidu – savulaik par izcilās tēlnieces Leas Dāvidovas-Medenes veikumu teicis dzejnieks Imants Ziedonis. Tēlnieces aktīvās darbības laiks bija 20. gadsimta otrā puse, un skulpturālā portreta žanrā viņa bija sava laika līdere. Viņas māksla nepelnīti sen nav rādīta publiskajā telpā, bet nu to varēs iepazīt Nacionālajā mākslas muzejā izstādē, kas būs skatāma no piektdienas, 30. septembra.
Latviešiem piemītošā īpašība ar dažādiem nostāstiem un mītiem apvīt dabas objektus režisoram Uģim Oltem bija viens no ierosmes avotiem, veidojot savu debijas spēlfilmu "Upurga". Filma ir mitoloģisks trilleris, kura darbība notiek mūsdienās kādā nomaļā Latvijas nostūrī, kur ierodas filmētāju grupa, lai uzņemtu veģetāro desiņu reklāmu. Gluži praktiskā iecere ātri vien pārvēršas sirreālā mistērijā, jo mežonīgās dabas tuvums cilvēkos atraisa dziļi slēptas dziņas un emocijas.
Ceturtdien, 22. septembrī, Nacionālajā operā būs skatāma jaunās sezonas pirmā pirmizrāde – Franca Lehāra operete "Jautrā atraitne". Tā ir viena no operešu "karalienēm" – komponists ar to savulaik iemantoja pasaules slavu, un tā ir nemainīgi populāra vairāk nekā 100 gadu garumā. Jauniestudējumu mūsu Baltajā namā veido starptautiska komanda muzikālā vadītāja Tomasa Rēznera un režisora Ūves Ērika Laufenberga vadībā.
Ar savu mākslu vēlos iepriecināt citus un atveldzēt arī savu dvēseli – tā saka Marija Zeņkova, Ukrainas māksliniece, kura ar ģimeni jau pusgadu dzīvo Latvijā. Tieši savā dzimšanas dienā, 16. martā, glābjoties no kara, viņa ieradās Latvijā, un pa šo laiku ir jau piedalījusies četrās izstādēs. Jaunākā ir viņas personālizstāde "Ar mīlestību no Kijivas!", kas tikko atvērta Eiropas Savienības mājā.
"Varbūt mums nav jābūt teicamniekiem, tik uzcītīgi izpildot visas Eiropas Savienības direktīvas un regulas? Citādi mēs drīz ieņemsim pirmo vietu pasaulē birokrātiskā idiotisma izpildes jomā…" – šo jautājumu savā romānā "Aizliegtais pianīns" aktualizē Māris Bērziņš, un tagad tas izskanēs arī no Nacionālā teātra skatuves, kur tapusi traģikomēdija pēc viņa romāna motīviem. Ar šo Ināras Sluckas veidoto jauniestudējumu teātris ceturtdien, 15. septembrī, atklās savu sezonu.
"Viņa aptur ikdienu savos darbos, bet ikdienības tajos nav" – tā savulaik par Birutas Baumanes glezniecību teikusi mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. Par to spilgti varēs pārliecināties izstādē "Mīla un dzīve. Biruta Baumane", kas no piektdienas, 16. septembra, būs Nacionālajā mākslas muzejā. Izstāde veltīta gleznotājas simtgadei, un tajā vienkopus skatāmi dažādu laiku Birutas Baumanes darbi, kas aptver visu viņai nozīmīgāko tematiku.
Dailes teātrī priekškars vērsies pirmajai sezonas pirmizrādei "Farinelli un karalis", kas tapusi pēc mūsdienu britu autores Klēras van Kampenas lugas. Režisors Viesturs Kairišs iestudējumu raksturo kā krāšņu kostīmdrāmu ar dziļu un aktuālu vēstījumu. Lugas centrā ir 18. gadsimta notikumi Spānijas karaļa Filipa V galmā, kad tur ierodas dievišķās balss īpašnieks – kastrāts Farinelli, lai ar savu balsi dziedinātu karaļa depresiju. Skaudrs smeldzīgums lugā mijas ar asprātību un humoru, ko izrādē izspēlēs spoža aktieru buķete, liela vieta izrādē būs arī mūzikai.
Raiņa dzimšanas dienā svētdien kulmināciju sasniegs un arī noslēgsies festivāls ‘’Dzejas dienas’’. Esplanādē pie Raiņa pieminekļa notiks politiskās dzejas lasījumi, bet pēc tam blakus Mākslas akadēmijas dārzā būs Dzejas dienu balvas pasniegšana un festivāla noslēgums.
Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vēsturnieces Unas Bērentes pētījumu objekts jau vairākus gadus ir ziemas braucamrīki senajā latviešu sētā – ragavas un kamanas. Viņas pētījumi, kā arī muzeja bagātais ziemas braucamrīku krājums ir par pamatu jaunajai izstādei, ko ceturtdien, 8. septembrī, atklās Brīvdabas muzejā. Izstāde saucas "Ziemas transports zemnieka sētā no 18. līdz 20. gadsimtam".
Par ģimenes lomu cilvēka dzīvē, par ļoti skaudriem dzīves pavērsieniem, bet arī par spēku tos pārvarēt – vēsta Jaunā Rīgas teātra (JRT) izrāde "Es atgriežos no tālienes". Tas ir Elitas Kļaviņas izlolots projekts, kura pirmo daļu veido viņas iestudētā franču autores Klodīnes Galeā luga, bet otro – dokumentālā filma "Iļģuciema māsas". Abas izrādes daļas ir tematiski līdzīgas, bet stilistiski atšķirīgas – luga ir poētiska un smalki niansēta, savukārt filma – sociāli asa un vēsta par sieviešu dzīvi Iļģuciema cietumā. Projekta "Es atgriežos no tālienes" pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī būs skatāma piektdien, 9. septembrī.
Gandrīz viss, kas saistīts ar šo filmu, bija ekstremāls – atzīst aktrise Baiba Broka, atskatoties uz melnās komēdijas "Mamma vēl smaida" tapšanas procesu. Filmai bija jātop ļoti ātrā tempā Covid-19 pandēmijas laikā, aktieru izturību pārbaudīja pamatīgs sniegs un sals, un visbeidzot – arī filmas sižeta centrā ir gana radikāls notikums, kaut arī balstīts dzīves realitātē. Melnā komēdija "Mamma vēl smaida" ir režisores Elzas Gaujas debija pilnmetrāžas spēlfilmas žanrā, un tās pirmizrāde notiks septembra nogalē.
