Izstādi "Pieaugušie vēnas negriež" veido trīs darbu sērijas. Apjomīgākā no tām ir sērija "Izglābt savu dvēseli", kas caur vizuālo valodu atklāj autores Ievas Stalšenes ceļu no depresīvo sajūtu bedres līdz sevis atgūšanai.
Sākotnēji Ieva Stalšene šo savu tik personisko pieredzi nemaz nedomāja atspoguļot mākslā, vienkārši pati ar saviem spēkiem cīnījās, lai izrautu sevi no tumsas vilinājuma, un kad tas izdevās, viņai šķita, ka tas caur mākslu varētu būt iedvesmojošs stāsts arī citiem.
"Kādā brīdī es sajutu, ka manī kaut kādā gēnu līmenī ir ieslēgusies pašiznīcināšanās programma," stāsta māksliniece. "Kad tu vienlaicīgi rāpo uz to akaci un vienlaicīgi pats sevi aiz matiem velc ārā. Un man liekas,
šī izstāde ir kaut kādā ziņā par to momentu, kas ir tas Lāčplēša un Melnā bruņinieka kritiena brīdis, kad viņi tieši ir kritiena momentā. Kad tu vēl nezini, kurš uzvarēs.
Un tad es kā dzīvs piemērs esmu šeit, lai teiktu, ka gaisma uzvarēs, vajag tikai ticēt un nepadoties."
Ieva Stalšene atklāj, ka metode, ko viņa izmantoja, bija viņai pavisam kas netipisks: "Es izdomāju, ka es iešu skriet. Es uzliku sev izaicinājumu – 30 dienas vienkārši katru dienu skriet, minimums divi kilometri. Protams, tur tomēr bija pauzes, jo vienā brīdī es jutu, ka ir pārslodze. Bet principā es noskrēju visas 30 dienas, pabeidzu izaicinājumu ar desmit kilometriem, kas priekš manis bija kaut kas pilnīgi negaidīts. Un tā ir viena no darbu daļām – stāsts tieši par šo skriešanu."
Bet sērija sākas ar lielformāta gleznām, kas ir viņas dvēseles stāvokļa vizualizācija. Stāstoši ir gleznu nosaukumi – to vidū: "Es mīlēju tik stipri, ka kauns", "Es aizrijos ar asarām".
Simbolisks ir gleznām izmantotais materiāls, tās gleznotas uz plēves, kam nav īstas saķeres ar krāsu, līdz ar to krāsa drūp vai lobās nost. Lai to novērstu, autore gleznām virsū uzlīmējusi līmplēvi, tādējādi mēģinot apturēt to pašiznīcināšanos.
Māksliniece skaidro: "Man patīk, ka plēvei ir tas mūžības aspekts. Tā ir materiāls, kas nesadalās. Un šis jau nākamais solis, kā mēģināt darbus saglabāt, un vienlaicīgi atsauce uz tēmu par pašsaglabāšanos. Līmplēve vispār kā materiāls ir ļoti pretīgs, neviens ar to negrib strādāt, tādēļ ka tur vajag ļoti labas tehniskas iemaņas. Un tā vienmēr kaut kur "sačakarējas", kaut kur ir kādi gaisa burbuļi, kaut kur ir kaut kas šķībi, nepareizi, bet šoreiz, man liekas, tas ir tik iederīgi, ka tā visu tā kā iekonservē vakuumiņā. Tādu nepareizu līdz galam."
Tālāk izstāde atspoguļo Ievas Stalšenes skriešanas izaicinājumu. Par to stāsta gan fragments no viņas dienasgrāmatas, gan sasniegto rezultātu tabula, gan nelielas glezniņas, kurās ar žileti izgriezta katras noskrietās dienas trajektorija, jo skrienot māksliniece izmantoja aplikāciju, kas seko līdzi maršrutam. Viņa stāsta: "Skriešana bija tā, kas man deva spēku nodzīvot dienu ar domu, ka rīt varbūt būs labāk.
Man vienmēr ir bijusi liela pārliecība, ka ievainojamība mākslā strādā tad, ja tai seko kaut kāds spēka uzrādījums.
Ka tu citiem atklāj savu ievainojamāko pusi un parādi, ka tu esi stiprs. Bez nosodījuma formas, bet caur savu pieredzi tādējādi varbūt arī izdodas iedvesmot arī kādu citu cilvēku."
Arī pārējās divas darbu sērijas izstādē ir ar līdzīgu tematiku, tikai atšķirīgas vizuālajā izteiksmē. Sērija "Puisēns, kas baidījās gaismas" vēsta par cilvēkam bieži vien tik raksturīgajām bailēm mainīt savu dzīvi, bet trešā sērija – par mūsu mūžīgo cīņu ar kārdinājumiem, un tās centrā ir kāds objekts, kas kalpo kā zīmīga metafora. "Šī pienaglotā čūska, tas ir arī stāsts par manu izvēli dzīvē, jo es jau četrus ar pusi gadus nelietoju alkoholu, kas nedara labu slavu māksliniekiem un vienmēr pārsteidz cilvēkus, bet tā ir mana apzināta izvēle, un tā ir manu dzīvi padarījusi tikai labāku," atklāj māksliniece. "Un tā ir tāda varbūt metaforiska viena mana čūskiņa, ko es esmu tā kā nositusi un pienaglojusi. Pārējie darbi tajā sērijā ir par šo iekšējo kārdinājumu, instinktu pasauli, to, kas mums visiem ir un kurai mums kaut kādā brīdī vajadzētu uzlikt kakla siksnu un neļaut tai būt pašplūsmā."
Ievas Stalšenes gleznu izstādi "Pieaugušie vēnas negriež" atklās ceturtdien un tā būs skatāma līdz svētdienai Mākslas akadēmijas korpusā numur 2.
