Kultūrvēsturiskais mantojums nozīmē nācijas saknes un identitāti, tāpēc Ukraina vēlas iespējami ātrāk atjaunot karā sagrautos un cietušos kultūrvēsturiskos objektus. Ukrainai palīdzību šai jomā sniedz arī Latvija. Pirms dažām dienām no kara postītās valsts Latvijā atgriezās trīs pieredzes bagāti eksperti, kas vairāk nekā nedēļu strādāja vairākos kara skartos objektos.
Autora ziņas
Modes muzejs Rīgā izveidojis vēsturiski izzinošu un acis priecējošu jaunu izstādi "Modes šedevri", kas būs apskatāma no 17. jūnija. Izstādē eksponēti tērpi no muzeja kolekcijas, kas aptver laika posmu no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Senākais eksponāts ir franču galma tērps, bet jaunākais – Aleksandra Makvīna kleita no viņa 2010. gada kolekcijas "Eņģeļi un dēmoni". Izstādes uzmanības centrā ir trīs svarīgi modes aspekti – amata meistarība, radošums un bizness.
Pēc divu gadu pandēmijas raisītās pauzes šogad ar lielu sparu atdzimst gadiem ierastais rituāls – Jāņus sagaidīt ar Blaumaņa "Skroderdienām Silmačos". 15. jūnijā ceļu pie skatītājiem sāk trīs "Skroderdienu" versijas – skatītāju jau iemīļotais Nacionālā teātra iestudējums, pirmizrāde Latvijas Leļļu teātrī, kā arī speciāli šī gada Jāņiem veidots uzvedums, kas ceļos pa sešām Latvijas pilsētām. Līgo vakarā savukārt "Skroderdienu" lieluzvedums būs skatāms "Silmaču" sētā Druvienā.
Dzīve ir tik bagāta, ka no katras situācijas var uztaisīt bildi – tā sarunā ar Latvijas Radio savulaik atzina gleznotājs Auseklis Baušķenieks. Dzīve visā tās daudzveidībā un cilvēks visās tā izpausmēs arī vienmēr bijis viņa gleznu galvenais temats. Par viņa darbu nezūdošo aktualitāti un pravietiskumu var pārliecināties izstādē "Laikmetu vizionārs", kas no 10. jūnija skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
To, cik ļoti pēdējo 150 gadu laikā ir izmainījusies Latvijas ainava, cilvēku dzīvesveids, apģērbs un izskats, spilgti atklāj jaunā Latvijas Vēstures muzeja izstāde "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā". Izstāde kopš 8. jūnija skatāma pilsētvidē – Brīvības bulvāra liepu alejā iepretim Vēstures muzejam. Tā veltīta agrīnajām etnogrāfiskajām fotogrāfijām Latvijā, no kurām senākās uzņemtas 19. gadsimta vidū.
Pirms dažām dienām apstiprināts projekta gala variants topošajam taktilajam objektam – Brīvības piemineklim miniatūrā formā. Objekts top ar mērķi, lai arī neredzīgi un vājredzīgi cilvēki varētu gūt pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par mūsu brīvības simbolu, jo viņi to vislabāk var izdarīt ar taustes jeb taktilo sajūtu palīdzību. Šādu iespēju dos miniatūrais pieminekļa modelis. To plānots atklāt 15. oktobrī, Baltā spieķa dienā, un tas atradīsies netālu no Brīvības pieminekļa un būs veidots bronzā. Līdzīgi kā Brīvības piemineklis, arī taktilais objekts top par sabiedrības ziedojumiem. Kopumā nepieciešami nedaudz vairāk kā 37 000 eiro. Šobrīd savākti nepilni 7000 eiro.
Audio gidi muzejos jau gana ilgu laiku ir ierasta lieta, bet Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs ir pirmais Latvijā, kurš izveidojis audiogidu arī vieglajā valodā. Tas pieejams nesen atjaunotajā pastāvīgajā ekspozīcijā "Klasiskās vērtības", kas vēsta par laika posmu no 19. gadsimta nogales līdz 20. gadsimta 60. gadiem. Audio ceļvedis tapis muzeja ciešā sadarbībā ar biedrību ''Vieglās valodas aģentūra'', tekstus ierunājis aktieris Ģirts Krūmiņš.
Vieta ar savdabīgu industriālu atmosfēru ir bijušās rūpnīcas "Provodņiks" teritorija, kas atrodas Sarkandaugavā, vienā no senākajiem Rīgas rūpniecības rajoniem. Industriālais komplekss pamazām top par jaunu radošo kvartālu, kur iecerēts vienkopus pulcēt visdažādākās mākslas un kultūras aktivitātes. Lai plašāk popularizētu šo kvartālu, ceturtdien, 2. jūnijā, tajā notiks pirmā ekskursija, kas piedāvās iepazīt gan šīs vietas vēsturi, gan šodienu un nākotnes iespējas.
Pandēmijas laiks un karš Ukrainā daudzus cilvēkus ir nogurdinājis, tāpēc pēdējos gados pieaudzis pieprasījums pēc dažādiem stimulējošiem un uzmundrinošiem līdzekļiem un uztura bagātinātājiem. Šis bija viens no impulsiem, lai Farmācijas muzejā taptu jauna izstāde "Tonizējošo līdzekļu spožums un posts". Tā izseko dažādu stimulatoru vēsturei, sākot no kokas krūmu lapu košļāšanas tradīcijas Peru kultūrā līdz mūsdienām, kad pasaulē jau lieto vairāk nekā 400 stimulējošo preparātu. Izstādes galvenais mērķis ir aicināt cilvēkus būt ļoti piesardzīgiem, jo, jebkuru stimulatoru nepareizi vai pārāk daudz lietojot, var iedzīvoties nopietnās veselības problēmās.
Ap 300 interesantu šodien apmeklēja pirmo darba biržu, kas notika Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem. Biržā piedalījās septiņas Rīgas kapitālsabiedrības, piedāvājot vairāk nekā 170 vakanču. Apmēram 100 darba meklētāju no Ukrainas turpinās sarunas ar potenciālajiem darba devējiem par darba uzsākšanu.
Lai arī vairāki šīs vasaras festivāli finansiālu un arī ētisku iemeslu dēļ ir atcelti, kopumā šogad atkal gaidāma ar festivāliem ļoti bagāta vasara. Pēc divu gadu pandēmijas raisītās klusuma pauzes festivāli atkal aptvers visu Latviju, un to žanriskais spektrs būs ļoti daudzveidīgs. Pamatā darbību turpinās jau pazīstamie festivāli, jaunpienācēju šovasar būs visai maz. Izmaiņas organizatoru plānos visvairāk ir skārušas tādus Latvijā notiekošus festivālus, kuru organizēšanai būtiska finansiālā atbalsta daļa nāca no Krievijas fondiem un uzņēmējiem.
28. aprīlī Siguldā, pašā Gaujas krastā durvis vērs unikāla ekspozīcija "Gaujas plostnieka stāsts", ko izlolojis siguldietis, leģendārais dabas aizsardzības inspektors Māris Mitrevics. Tā vēsta par Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautu senu arodu – koku pludināšanu. Ekspozīciju veido gan āra vidē skatāmi objekti, gan izglītojoši stāsti, ko var iepazīt divās plostnieku mājiņās, kas izgatavotas speciāli šim projektam.
Aprīļa nogalē režisors Māris Martinsons turpina darbu pie vēsturiskās spēlfilmas "Zeme, kas dzied" uzņemšanas, kas vēstīs par mūsu pirmo Dziesmu svētku tapšanu. Svētdien, 24. aprīlī, filmēšanas grupa strādāja Druvienā, kur tapa viena no kora mēģinājuma ainām, savukārt nākamajā dienā filmēšana noritēja Rīgas Svētā Jāņa baznīcā, kur uzņēma ļoti būtisku filmas epizodi par kādu sazvērniecisku vienošanos.
Kad Mikus Ozoliņš pirms trim gadiem sarakstīja savu pirmo romānu "Dzelmē", viņam pat prātā nenāca, ka pienāks laiks, kad romāns kļūs gandrīz vai satraucoši aktuāls. Bet tā ir noticis, jo tieši šobrīd, kad grāmata nākusi klajā, tā pārsteidzoši rezonē ar globālajiem notikumiem. Spriedzes žanrā sarakstītais romāns gan ir tīrs fantāzijas auglis. Romānā aprakstītie notikumi risinās mūsdienu Rīgā un ir saistīti ar Aukstā kara mantojumu, kādu slepenu ieroci un vērienīgu glābšanas operāciju, kurā līdzās Rīgas glābējiem iesaistās arī mums nedraudzīgi spēki. Grāmatas autors Mikus Ozoliņš ir inženieris, spriedzes romāns "Dzelmē" ir viņa debija rakstniecībā.
Izcilais ainavists Vilhelms Purvītis ir viena no mūsu lielajām personībām, bet viņam veltīta muzeja līdz šim nav bijis. Šogad, gleznotāja 150. jubilejas gadā, situācija mainās, un viņa bērnības mājās "Vecjaužos" beidzot top Purvīša muzejs, ko veido Imanta Ziedoņa fonds "Viegli". Muzeja izveides process ir tikai pašā sākumā, un kā pirmie darbi iecerētas četras talkas, no kurām pirmā notiks 23. aprīlī. Katrai talkai būs sava tematika, un to laikā notiks muzeja teritorijas sakopšanas darbi. Talkās aicināts piedalīties ikviens muzeja atbalstītājs.
Es nevaru braukt karot, bet savu viedokli varu izteikt ar savu balsi – saka pasaulslavenais mecosoprāns Elīna Garanča. Viņa šobrīd ieradusies Latvijā, lai 21. aprīļa vakarā sniegtu solokoncertu Latvijas Nacionālajā operā. Koncertā piedalīsies operas orķestris, pie diriģenta pults būs Karels Marks Šišons. Programma būs daudzveidīga, dramatisms un skaudrums tajā mīsies ar gaišumu un cerību.
19. aprīļa vakarā Latvijas Televīzijā būs pirmizrāde Laura Gundara un Jurģa Tūbeļa veidotajai filmai "Drosmes diena". Tā vēsta par tiesas prāvām pret Latvijas nacionālās pretestības kustības dalībnieku Gunāru Astru un citiem brīvības cīnītājiem. No tiesas procesu daudzajiem sējumiem Lauris Gundars filmai izraudzījies zīmīgākās epizodes, ko filmā iedzīvinās aktrise Lidija Pupure un Liepājas teātra jaunie aktieri. Filmā piedalīsies arī Astras laikabiedri un brīvības cīnītāji Lidija Lasmane, Jānis Rožkalns, Jānis Vēveris un Knuts Skujenieks.
Šogad aprit 20 gadu kopš Vecrīgā, pretī Svētā Jēkaba katedrālei, darbojas Adorācijas kapela. Tur klusumā jebkurā diennakts laikā ir iespējama saruna ar Dievu. Kapelas centrā atrodas katoļu baznīcas lielākais svētums – Vissvētākais sakraments, kas redzams greznā traukā, kas atgādina spožu sauli. Kapela nekad nepaliek tukša, tajā visu diennakti uz maiņām dežūrē kristieši no dažādām Rīgas draudzēm. Īpašā lūgšanu vieta ir atvērta ikvienam cilvēkam, un cilvēki šo iespēju arī labprāt izmanto.
Kādi procesi šobrīd norisinās Rietumu pasaulē, kādus augļus tie nes, un kādas korekcijas mums būtu jāizdara, lai tie mūs aizvestu labā virzienā – tie ir jautājumi, ko savā grāmatā "Quo vadis, Rietumu pasaule?" apskata katoļu arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Grāmata balstās viņa doktora disertācijā, un veidota kā dialogs ar vācu reliģijas filozofu Bernhardu Velti. Grāmatai atvēršanas svētki paredzēti 19. aprīlī.
Šis ir izcilās kino un teātra zinātnieces Valentīnas Freimanes 100. jubilejas gads. Nacionālajā bibliotēkā 13. aprīlī atklās viņai veltītu izstādi "Gadsimta lieciniece. Satikšanās ar Valentīnu Freimani". Viņas ieguldījums Latvijas kultūras dzīvē ir milzīgs. Arī padomju laikos viņa spēja būt absolūts Eiropas cilvēks, kurš Latvijas kultūras vidi uzlādēja ar svaigām idejām, ko pārņēma un turpināja viņas audzēkņi. Ar savu dzīvi Valentīna Freimane bija ļoti spilgts piemērs, ka cilvēkam ir iespēja nepadoties apstākļiem, arī visskarbākajiem. Jaunā izstāde iepazīstina ar viņas dzīvesstāstu un personību, tās ļoti svarīga daļa ir audio un video materiāli.
Rīgas Doms ir īsta apslēpto dārgumu krātuve, un viens no šiem dārgumiem ir Rīgas Doma ērģeles. Mēs ar tām pamatoti lepojamies, pazīstam to skaņu un vizuālo krāšņumu, bet, iespējams, pat nenojaušam, cik daudz unikālu vērtību tās vēl glabā aiz savas visiem redzamās fasādes. Doma ērģeļu "aizkulisēs", vēsturē un šodienā ielūkojas jaunā dokumentālā filma "Rīgas Doma ērģeļu noslēpumi", ko veidojusi režisore Žaklīne Zābere-Gāga un kam pirmizrāde būs Lieldienās, 17. aprīlī, Latvijas Televīzijā.
Nebijis notikums Latvijas kultūras dzīvē ir šonedēļ atklātā multimediālā izstāde "Neredzamās dzīves". Tās centrā ir stāsts par cilvēkiem ar redzes traucējumiem, bet pats svarīgākais – tā ir iekārtota tā, lai to līdzās citiem skatītājiem varētu pilnībā izbaudīt arī vājredzīgi un neredzīgi cilvēki. Izstādē redzamās fotogrāfijas ir papildinātas ar audio komentāriem, kas vizualizē to, kas redzams fotoattēlos, tāpat izstādi papildina arī 3D objekti, kas uztverami ar tausti. Izstāde ir arī viegli pieejama, jo tā iekārtota tirdzniecības centra "Origo" jaunajā ēkā, kas īpaši aprīkota, lai to varētu apmeklēt cilvēki ar dažāda veida funkcionālajiem traucējumiem.
Trešdien, 6. aprīlī, atvadīsimies no izcilā rakstnieka Zigmunda Skujiņa. Atvadīšanās notiks pulksten 14.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē. Latviešu literatūrā Zigmunds Skujiņš darbojies vairāk nekā 70 gadu. Viņam piemita spēja radīt visaugstākās raudzes darbus, kas vienlīdz saistoši bija kā literatūras gardēžiem, tā visplašākajam lasītāju lokam. Ar saviem darbiem viņš aicināja ticēt tautas spēkam, sargāt mūsu vērtības un tradīcijas, kopt un attīstīt latviešu valodu. Kā viņš pats teicis intervijā Latvijas Radio – rakstnieks nav tikai sava darba darītājs, rakstnieks ir tautas identitātes turētājs.
Pēdējos piecus gadus Brīvdabas muzeja krājumu papildinājusi ļoti interesanta liturģisko tekstiliju kolekcija. Muzejam to dāvinājuši Latgales katoļu priesteri un draudzes. Liturģiskās tekstilijas ir nozīmīgs mantojums, jo caur to atspoguļojas Latvijas kultūrvēstures dažādi aspekti. To vidū arī, piemēram, rokdarbu attīstības vēsture, kam veltīta arī tikko Brīvdabas muzejā atklātā izstāde "Rokdarbi liturģiskajās tekstilijās".
Šīs nedēļas otrajā pusē – no ceturtdienas līdz svētdienai – kinoteātrī "Kino Bize" notiks ikgadējais Rīgas Pasaules filmu festivāls. Tā tēma šogad – dokumentālā kino dziednieciskais spēks. Festivālam atlasītas 23 filmas no dažādām valstīm, kas ir stāsti par sāpīgām un traumatiskām dzīves pieredzēm un to dziedināšanas ceļiem. Kā allaž – pēc filmu seansiem būs tikšanās ar filmu veidotājiem gan klātienē, gan tiešsaistē.