Konservatīvajai domai veltīto grāmatu sēriju tās īstenotāji likumsakarīgi sāk tieši ar Rodžera Skrūtona grāmatu, tā ļoti labi kalpo kā viens no vienkāršākajiem un skaidrākajiem ievadiem piedāvātajā tematikā. Rodžers Skrūtons, kurš pirms diviem gadiem aizgāja mūžībā, ir spožs britu filozofs, akadēmiķis, pētnieks, sarakstījis vairāk nekā 30 grāmatu. "Kā būt konservatīvam" ir viņa dzīves noslēguma darbs, kurā viņš 13 nodaļās apkopo visas savas dzīves spriedumus par konservatīvo domu.
Pats viņš nācis no vairāk kreisi orientētas ģimenes, viņa tēvs ļoti stingri iestājās par sociālismu, bet Rodžera Skrūtona dzīvē bija vairāki lūzuma punkti, kas viņa domas ievirzīja citā gultnē, viens no tiem bija viņa pieredzētais Francijā 60. gadu nogalē, stāsta grāmatas galvenā literārā redaktore Agnese Irbe: "Viņš 60. gadu beigās nonāca tā sauktās seksuālās revolūcijas tādā vētras acs punktā Parīzē un ļoti vīlās tajā veidā, kā franču jaunieši, it kā pieprasot lielāku pretimnākšanu savām vēlmēm, īstenībā vienkārši plosīja Francijas izglītības sistēmu, Francijas paražas, ģimenes struktūru. Tas bija viens no lūzuma brīžiem, kad Rodžers Skrūtons pagrieza tam muguru un teica – es nevaru to aizstāvēt. Es neaizstāvu šādu revolucionāru destrukciju.
Es iestājos par pagātni, par tradīcijām un par saprātīgu dialogu ar šīm pagātnes tradīcijām."
Vēl viens būtisks pavērsiena punkts bija 70. gadu nogalē, kad Rodžers Skrūtons nonāca Čehoslovākijā un satikās ar padomju laika disidentiem, kuriem nekas nebija svarīgāks par viņu nacionālās kultūras izdzīvošanu.
"Viņš pakāpeniski sāka ļoti novērtēt šo cilvēku cīņu. Tātad cīņu pret lielo padomju sistēmu. Cīņu vispār pret lielām sistēmām un iestāšanos par savu valodu, savu kultūru, savām mājām un savu pašnoteikšanos.
Tā bija ļoti nozīmīga lappuse, un no tās arī lielā mērā izriet Skrūtona skepse pret pārnacionālām milzīgām organizācijām. Viņš atbalstīja arī ''Brexit''. Viņš arī skaidroja, kāpēc viņš uzskata, ka britiem ir jābūt neatkarīgiem," skaidro Irbe. "Un vispār grāmatas pamata doma ir, ka – ja mēs reāli gribam atrisināt tās problēmas, ar kurām mēs saduramies – gan migrācijas problēmas, gan globalizācijas problēmas, gan vides piesārņošanas problēmas, gan vērtību pakāpeniskas izzušanas problēmas, – tad nacionāla valsts ir tas ticamākais atbildes kandidāts."
Grāmatā Skrūtons kā filozofs sniedz arī dziļāku pamatojumu tam, ka
uzticība savai identitātei, kopienai, tautai nav nekas aprobežots un vienpusīgs, bet gan tieši otrādi – ļoti spēcīgs un nozīmīgs atsperšanās punkts, lai mēs varam darboties plašāk un atbildīgāk.
Britu akadēmiskajā vidē Skrūtona domāšanas virziens nepavisam nebija populārs, savu aktīvāko gadu laikā viņš bija ārkārtīgi marginalizēts un vientuļš. "Viņam pat bija grūti pasniegt Lielbritānijas universitātēs, jo viņš stāvēja tradicionālajās domāšanas pozīcijās, savukārt visur filozofijas un pētniecības fakultātes tajā laikā – 70., 80. un 90. gados – bija kreiso domātāju rokās. Un tas, par ko iestājās Rodžers Skrūtons, nepavisam nebija populārs," akcentē grāmatas redaktore.
Grāmatā būtisku vietu Skrūtons atvēl dažādu jēdzienu analīzei, dziļāk skaidrojot, kas ir sociālisms, kapitālisms, liberālisms, multikulturālisms, internacionālisms.
Grāmatu tulkojot, projekta īstenotāji īpaši centušies, lai tulkojums atspoguļotu arī tieši Skrūtonam raksturīgo valodas izteiksmi, uzsver Agnese Irbe: "Rodžers Skrūtons ir labs britu stilists, kurš ļoti strādāja pie tā, lai teksts nebūtu mehāniski sauss, tāpēc mēģinājām gan viņa valodas figūras, gan viņa salīdzinājumus, gan viņa jokus atspoguļot, lai latviešu teksts būtu plūstošs un arī saglabātos Skrūtona, britu sera, nedaudz distancētā un tomēr dzīvelīgā izteiksme."
Izdevniecības "Kodoka" vadītājs Jāzeps Baško uzskata, ka
grāmata kliedē arī klišejiskus priekšstatus par konservatīvismu, jo Skrūtona redzējumā tā nav ideoloģija vai pareizo atbilžu saraksts.
Skrūtona konservatīvisms balstās izpratnē par cilvēka dabu, par to cilvēkam dārgo, kas saņemts mantojumā no iepriekšējām paaudzēm un kuru ir vērts nodot tālāk.
Kā stāsta Baško, dziļākai šī jēdziena izpratnei būs veltīta visa jaunā grāmatu sērija:
"Konservatīvisms pastāv pats par sevi, bet tam ir jākļūst artikulētam tad, kad kāds mēģina brucināt lietas, kuras cilvēki tur augstā vērtē.
Un tad, kad iesaistās diskusijā ar cilvēkiem, kas mēģina pavisam pārveidot pasauli, tad viņiem ir pretī jāliek kaut kas konkrētāks nekā tikai intuīcija un sajūtas, un tad šīs sērijas doma ir dot to zināšanu bāzi, izglītot tos cilvēkus, kas iesaistās tādās diskusijās."
Konservatīvajai domai veltītajā grāmatu sērijā tikko iznākušajai Rodžera Skrūtona grāmatai tuvāko mēnešu laikā sekos vēl divi izdevumi – Patrika Denīna darbs "Kāpēc liberālisms cieta neveiksmi" un Frīdriha Hajeka grāmata "Ceļš uz kalpību".
