Kultūržurnālistes Baibas Kušķes šīs nedēļas literārajos ieteikumos dominē mīlestības tēma – gan Čaka un Barona dzīvē, gan Daces Rukšanes un Zanes Nuts romānos.
Autora ziņas
"Viņas gleznas liek vienoties priekā par vērtīgo, kas mums ir visapkārt" – tā par gleznotājas Gitas Šmites jauno personālizstādi "Jauns pavasaris" saka mākslas zinātniece Aiga Dzalbe. Izstāde no 6. februāra skatāma galerijā "Istaba", un, kaut arī darbi tapuši galvenokārt rudenī, tajos ir daudz pavasarīgu, iedvesmojošu un siltu noskaņu un ietilpīgu simbolisku vēstījumu. Izstādes laikā māksliniece pati visai bieži būs sastopama galerijā, kur viņa gleznos tur uzstādīto kluso dabu.
Tikai kino iespējams, ka Jūrkalne pārtop par Francijas ziemeļiem, Rīga – par Bostonu, bet Ādažu poligons par Pensilvāniju Amerikā. Producentu kompānijas "Film Angel Studio" vadītājs Ivo Ceplevičs to dēvē par īpašo kino burvību, un tieši šobrīd viņa vadītā kompānija īsteno kopīgu filmu projektu ar Dienvidkoreju, kurā Latvijas vidē tiks filmēta arī Ķīnas pilsēta Harbina.
Šis ir leģendārā komponista, par Rīgas tango karali dēvētā Oskara Stroka 130. jubilejas gads. Viņa jubilejai veltīta starptautiska konference 2. un 3. februārī notiks Mūzikas akadēmijā. Tajā piedalīsies pētnieki no septiņām valstīm, kuri aktualizēs gan Stroka muzikālo mantojumu, gan plašākā kontekstā paraudzīsies uz šlāgera un populārās mūzikas uzvaras gājienu Eiropā 20. gadsimta sākumā.
Piektdien, 3. februārī, Nacionālajā mākslas muzejā atklās jaunu ekspozīciju "Mūra nojaukšana", kas veltīta laikmetīgās mākslas īpašajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā. Ekspozīcijā skatāmie darbi pamatā tapuši no 1985. gada, kad Padomju Savienībā sākās tā sauktie pārbūves procesi, līdz 1991. gadam, kad Latvija atguva savu neatkarību.
Jaunumi grāmatu plauktos – Ivara Ijaba Latvijas vēsturei veltītā grāmata "Nepateicīgie", psiholoģijas interesentiem noderīga grāmata "Attīstības psiholoģija: Cilvēka attīstība visas dzīves garumā", ieskatu rakstniecības aizkulisēs piedāvā "Rakstniecības laboratorija", kā arī klajā nākuši divi dzejas krājumi – Elīnas Vendijas Rībenas "Kreveles" un Janas Egles "Ledus debesis". Atzīmējami arī citi notikumi, kas cieši sasaucas ar rakstniecību.
Baltā krāsa latviešiem allaž bijis nozīmīgs simbols, kas šobrīd jo īpaši izceļams, – uzskata Jāņa Akuratera muzeja eksperte Ruta Cimdiņa. Viņa ir viena no idejas autorēm divām izstādēm, kas šobrīd skatāmas muzejā un kas abas veltītas baltās krāsas idejai. Vienā ir apskatāmi baltie rokdarbi no Akurateru ģimenes kolekcijas, bet otrā – Pārdaugavas Lutera draudzes mākslinieku grupas darbi. Tieši šonedēļ aprit 25 gadi kopš grupa dibināta, un 29. janvārī muzejā mākslinieki arī atzīmēs savu jubileju.
Krasi atšķirīgu attieksmi dažādos periodos izpelnījusies Kārļa Ulmaņa personība. Atmodas gados viņš visbiežāk tika glorificēts un dievināts, bet vēlāk arvien vairāk nosodīts un kritizēts kā diktators un tautas nodevējs. Arī šobrīd joprojām aktuāla ir diskusija par viņa lomu Latvijas vēstures veidošanā. Kas tad īsti bija Kārlis Ulmanis, un kāda bija viņa nozīme mūsu vēsturē? Atbildes uz šiem jautājumiem tagad varēs meklēt jaunajā ekspozīcijā, kas drīzumā vērs durvis apmeklētājiem Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā "Pikšas". Tā būs līdz šim lielākā pretrunīgajam politiķim veltītā ekspozīcija.
Tieši pēc nedēļas, 1. februārī, kinoteātrī "Splendid Palace" pirmizrādi piedzīvos daudzu ļoti gaidītā Ināras Kolmanes spēlfilma "Mātes piens". Tās pamatā ir Noras Ikstenas pasaulē populārā romāna motīvi. Filmas darbība norit padomju gados, un tās centrā ir mātes un meitas attiecības uz sarežģītu vēstures notikumu fona. Kad filma tika iecerēta, pat nojaust nevarēja, ka šis fons atkal varētu kļūt tik aktuāls.
Grāmatu plauktus papildina divas atšķirīgas dzejas grāmatas: Kristapa Vecgrāvja krājums "Vaska ezers" un Aivara Neibarta "ŅAUdiena.rrr". Šonedēļ var paviesoties arī vairāku izdevumu atvēršanas svētkos.
Ļoti nozīmīgs katras tautas kultūras mantojums ir rotas un to ornamenti. Tās atspoguļo sava laika amatniecības līmeni, estētiskos priekšstatus, mākslas stilus un daudzus citus aspektus. Šim tematam veltīta tikko klajā nākusī arheoloģes un mākslas zinātnieces Baibas Vaskas grāmata "Senās rotas un ornaments Latvijā", kam atvēršanas svētki būs 25. janvārī. Grāmata izseko rotu attīstībai no bronzas laikmeta līdz 18. gadsimtam. Autores pētījumu papildina bagātīgs fotogrāfiju un zīmējumu klāsts.
Lasītāju vidū arvien lielāku popularitāti iemanto Latvijas e-grāmatu bibliotēka 3td.lv, kam šī gada sākumā aprit ceturtais darbības gads.
Šajos laikos no Dailes teātra skatuves atkal ir jāskan Branda vārdiem – par to ir pārliecināta Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa, kura Viestura Kairiša jaunajā iestudējumā spēlēs Branda lomu. Strādāt ar Ibsena lugas materiālu viņa dēvē par lielu laimi gan profesionāli, gan cilvēciski. Savulaik Arnolda Liniņa iestudētais "Brands" kļuvis par Dailes teātra leģendu un iekļauts Kultūras kanonā. Tagad jaunā izrāde būs pilnīgi cita lugas versija, bet dažas saiknes ar leģendāro iestudējumu tai tomēr būs, atklāja Segliņa. Pirmizrāde jaunajam iestudējumam būs nākamnedēļ, 27. janvārī.
Apliecinot cieņu mediķu darbam kara apstākļos, Kara muzejā skatāma jauna izstāde "Kara anatomija: cilvēka dzīvības vērtība". Izstāde skaudri un tieši atklāj kara neprātu, kas liek attīstīt arvien nāvējošākus ieročus, kamēr cilvēka ķermenis jau gadsimtiem ilgi paliek nemainīgi trausls. Tieši mediķi allaž ir tie, kas, šo trauslumu glābjot, apliecina cilvēka dzīvības vērtību. Izstādē skatāmas vēsturiskas fotogrāfijas, medikamenti, ķirurģiski instrumenti, protēzes un citi priekšmeti, kas atspoguļo mediķu darbu dažādu laiku kara apstākļos.
Par dzīves ievainojumiem un to dziedināšanu, par dzīvības un nāves noslēpumu vēsta Ingas Tropas jaunais iestudējums "Pārcēlāja", kam 18. janvāra vakarā būs pirmizrāde "Dirty Deal Teatro". Tā pamatā ir viņas pašas pieredzes stāsts, ko viņa izstāsta ļoti atklāti un drosmīgi, neslēpjot arī sāpīgākās dvēseles traumas, ko piedzīvojusi agrā bērnībā. Tikpat atklāti viņa dalās arī savos centienos šīs traumas dziedināt un aicina skatītājus ceļojumā uz Meksikas džungļiem. Izrāde ir ļoti intīma un personiska, un tās skatīšanās veids ir visai netipisks.
Atvēršanas svētkus šonedēļ svinēs trīs nozīmīgas grāmatas – suitu cimdiem veltītais darbs "Suitu novada mantojums. Suit pierkstaiņ un dūraiņ"; grāmata, kuras centrā ir Latvijā senākās etnogrāfiskās fotogrāfijas "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā", kā arī monogrāfija par Jāni Poruku "Pie augstā loga".
Veltījums Ukrainas kara bērniem ir Dzintara Tilaka jaunā grāmata "Zlatas ceļš". Tās centrā ir trīspadsmitgadīga meitene Zlata, viņas pārdzīvojumi un izjūtas, kad viņa, glābjoties no kara, ir spiesta pamest Ukrainu un doties pie radiniekiem uz Latviju. Dzintars Tilaks iedvesmu grāmatai guvis saskarsmē ar ukraiņu ģimeni, ko viņš uzņēmis savās mājās. Daudzas stāsta detaļas ir ņemtas no patiesiem notikumiem, citas autora izdomātas, pieļaujot, ka tas tā varētu notikt.
Aizvadītajā nedēļā sākušies, šonedēļ Rīgā turpināsies 1991. gada barikāžu atceres pasākumi. Pieminot barikāžu upurus, šodien būs ziedu nolikšana un piemiņas brīdis pie Vecmīlgrāvja tilta, bet trešdien Barikāžu muzejā notiks pasākums "20.janvāris Baku un Rīgā". Visvairāk piemiņas pasākumu Rīgā būs 20. janvārī, kas ir barikāžu aizstāvju atceres diena.
Spilgti, atmiņā paliekoši skatuves tēli, ilggadējs pedagoģiskais darbs un uzticība mūzikai visas dzīves garumā raksturo abas šī gada Lielās mūzikas balvas par mūža ieguldījumu saņēmējas – Ainu Bajāri un Liliju Greidāni. Lilijas Greidānes daudzpusīgais talants 30 gadus priecējis operas mīļotājus, bet Ainas Bajāres radošais mūžs gadsimta ceturksni bijis saistīts ar Rīgas Operetes teātri.
Par cilvēcību visplašākajā nozīmē mudina domāt Valtera Sīļa jauniestudējums "Debesjums", kam 12. janvārī būs pirmizrāde Nacionālajā teātrī. Iestudējuma pamatā ir mūsdienu britu dramaturģes Lūsijas Kirkvudas drāma, kas šobrīd ir pieprasīts darbs arī citos Eiropas teātros. Tā darbība norit 18. gadsimta vidū Anglijas austrumos, taču tā piedāvātie jautājumi pilnā mērā attiecas uz mums un uz šodienu. Izrāde uz skatuves pulcē teju visu Nacionālā teātra sieviešu ansambli.
Grāmatu plauktus gada sākumā papildina četras grāmatas bērniem, kā arī britu autora Daglasa Marijas grāmata "Pūļa neprāts", kas pēta pretrunīgos mūsdienu jautājumus, un Dzintras Gekas darbs "Mātes Sibīrijā".
Pērnā gada nogalē atjaunotā Rīgas cirka arēna pirmo mēnesi aizvadījusi gana spraigi. Tajā skatāmās izrādes "Ziemassvētku putekļi" bijušas ļoti pieprasītas, apliecinot skatītāju vēlmi atgriezties cirkā un arī vēsturiskajā ēkā.
Caur ikdienas situācijām runāt par dzīves lielajiem jautājumiem ir raksturīgi mākslinieces Zīles Ziemeles rokrakstam. Tā tas ir arī viņas jaunajā izstādē "Distances", kas no 6. janvāra skatāma galerijā "LOOK!". Māksliniece strādā senajā olu temperas tehnikā, kas viņas mākslinieciskajai izteiksmei ir ļoti tuva un atbilstoša.
Dzīves skaistuma apliecinājums, krāsu prieks un harmonija, – tie ir vadmotīvi, kas vieno divas jaunās izstādes, ko atklās 6. janvārī Jūrmalas muzejā. Viena no tām ir Laines Kainaizes jubilejas izstāde "Piepildītais laiks", bet otra – Baibas Sprances jaunākais veikums – izstāde "Deviņi saulrieti".
Piektdien, 6. janvārī, VEF Kultūras pilī notiks Latvijas komēdijas balvas "Grābeklis" pasniegšanas ceremonija, kurā pirmo reizi pasniegs arī balvu par mūža ieguldījumu Latvijas komēdijā. Balvas rīkotāji bijuši absolūti vienprātīgi, izraugoties pirmos mūža balvas laureātus, un tie ir Latvijas komēdijas celmlauži – Jānis Jarāns un Dainis Porgants.
Dženas Andersones stāstu krājums "Sainis", Agneses Rutkēvičas eseju grāmata "Skumjais laikmets" un Benedikta Kalnača monogrāfija "Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā" – pāršķirstām jaunāko, kas nonācis grāmatu plauktos.
Dailes teātris jauno gadu sāk ar pirmizrādi "Kur pazuda valsts". Tajā no mūsdienu skatpunkta tiek šķetināti liktenīgie 1940. gada notikumi, kad Latvija zaudēja savu neatkarību. Izrādes centrā ir pretrunīgi vērtētais prezidents Kārlis Ulmanis un viņa rīcība un izvēles. Vai Latvija varēja saglabāt brīvību, ja Ulmanis tolaik būtu rīkojies citādi? Vai tā laika notikumos var saskatīt kādas analoģijas ar mūsdienām? Tie ir daži no jautājumiem, ko risina izrāde. Tās pamatā ir Matīsa Gricmaņa dramaturģisks darbs, kam viņš iedvesmojies no Raimonda Staprāna lugām. Izrādi iestudē Toms Treinis, tās pirmizrāde būs 6. janvārī.
Mediķiem aizvadītajā diennaktī darba bijis daudz, saņemti gandrīz 2000 zvanu un izpildīti aptuveni 1000 izsaukumu.
Globālā līmenī – mieru, stabilitāti un drošību, bet personiski – lielākas algas, labu veselību un savas personības izaugsmi – ir dažas no vēlmēm, ko cilvēki sagaida piepildāmies Jaunajā gadā.
2023. gads saskaņā ar ķīniešu astroloģiju būs Ūdens truša, ko mēdz saukt arī par Melno trusi, gads. Bagāžas portfelis ar nezināmo šim trusim krietni liels un smags. Cerībā uz Ukrainas uzvaru karā, kovida nesaasināšanos un drīzu valsts budžeta pieņemšanu LSM.lv piedāvā apkopojumu par praktiskām lietām, kas par 2023. gadu tomēr ir zināmas.
Stāsts par gaismas uzvaru – tā var raksturot koncertprogrammu "Laiks. Tu. Lūgšana", kas izskanēs divos koncertos Rīgā un Valmierā, ievadot Jauno gadu. Koncertā piedalīsies dziedātāja Aleksandra Špicberga, sitaminstrumentālisti Mikus Bāliņš un Elvijs Endelis un vīru vokālā grupa. Skanēs dažādu gadsimtu baznīcas dziedājumi un lūgšanas dažādās valodās, kā arī igauņu komponista Arvo Perta instrumentālās skaņu gleznas. 2. janvārī koncerts notiks Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, bet 8. janvārī – Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā.
Sēdēšana mūsdienu cilvēkam ir tik ierasts ķermeņa stāvoklis, ka ikdienā mēs reti aizdomājamies par sēdēšanas lielo kaitējumu mūsu ķermenim. Zinātnieki to pat mēdz salīdzināt ar smēķēšanas postošo ietekmi uz veselību. Lai mākslas valodā runātu par šo tematu, horeogrāfe Sintija Siliņa ir radījusi izrādi "Mans līgums ar krēslu", kam 28. decembrī būs pirmizrāde Ģertrūdes ielas teātrī. Izrāde nebūs audzinoša vai pamācoša, bet gan poētisks un mazliet paradoksāls stāsts, kas risina ķermeņa un krēsla magnētiskās attiecības.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
