Zentas Loginas un viņas māsas Elīzes Atāres kopdarbs – gobelēni par Visuma tēmām – izstādēs nav redzēti nu jau vairāk nekā 20 gadu.
Tagad šāda iespēja ir Dundagas pilī, kur atklāta plaša izstāde ar 16 lielformāta gobelēniem un sešiem atsevišķiem Zentas Loginas darbiem.
Izstādē šoreiz ļoti īpaši izcelts tieši abu māsu tandēms un viņu līdzvērtīgais ieguldījums, lai šie gobelēni taptu. Līdz tam viņas savulaik nonāca, lai apietu sistēmu un caur tekstilmākslas nišu parādītu Zentas Loginas darbus, jo no glezniecības aprites viņa 50. gadu sākumā tika izstumta, pārmetot viņai formālismu.
Zentas Loginas fonda vadītājs Pēteris Ērglis abu māsu tandēmu raksturo kā apbrīnojamu un vēl padziļināti pētāmu fenomenu: "Ap 1950. gadu māsa aizgāja dzīvot kopā ar Zentu. Zentai padomju vara bija izsūtījusi vīru, Zenta bija palikusi viena, un viņas kopā nodzīvoja visu atlikušo laiku.
Kā Elīze Atāre mums teica – viņas ar Zentu ir sapratušās bez vārdiem. Viena strādājusi vienā istabā, otra – otrā istabā, satikušās pie pusdienu galda.
Tas ir apbrīnojams tandēms, kas ir pētāms vēl dziļāk. Kā divu cilvēku sadarbība ir darījusi iespējamu to, kas ir tapis."
Ievērību pelna arī veids, kā māsu sadarbība sākās. 60. gadu sākumā Zenta Logina pievērsās abstraktajai mākslai, radīja gleznas un skulpturālus objektus ar Visuma ainu vīzijām, kam nebija nekādas iespējas nokļūt līdz izstāžu zālēm.
Labi apzinoties, ka tekstilmākslas sfēra ir daudz brīvāka no padomju ideoloģijas, viņas māsa Elīze Atāre pāris gadu laikā iemācījās aust un Zentas Loginas darbu metus iestrādāja gobelēnos. Jau 60. gadu nogalē viņu pirmais kopīgais darbs parādījās izstādē.
Kopumā tādējādi tapa 65 gobelēni. Kā atzīst mākslas zinātniece, izstādes Dundagas pilī kuratore Ieva Kalniņa, – izstādes nosaukums "Rozā raķete" ir nosaukums vienam no darbiem, bet tas labi atspoguļo arī abu māsu personību jaudu: "Kā padomju laikā teica – mūsu brīvība ir sistēmas pārsitienos. Un tad, kad tu pieņem tos dotos apstākļus, tad tu pilnīgi noteikti atrodi arī tās brīvās nišas, kurās tu vari brīvi elpot. Tā tas ir jebkuros apstākļos, arī šodien. Un tad, izejot no doto apstākļu apziņas, tu arī pieņem lēmumus. Nu viņām tas gāja no rokas. Un arī tie ātrumi un tā atdeve, ar kādu viņas strādāja! Tā kā arī abas māsas var uzskatīt par ''rozā raķeti''."
Gobelēni tapa pavisam askētiskos apstākļos – divās komunālā dzīvokļa istabās Blaumaņa ielā, ko māsas apdzīvoja un kur uz mazas elektriskās plītiņas tika krāsotas arī dzijas.
Māsas līdz pat mūža nogalei dzīvoja arī garīgi ļoti aktīvu dzīvi. Ieva Kalniņa stāsta: "Kā viņas pašpilnveidojās!
Viņas mācījās grieķu valodu, viņas ar jogu nodarbojās, tad viņas dažādas samizdata grāmatas pārzīmēja, tulkoja gan no krievu valodas, gan no citām valodām.
Tā kā viņu garīgā dzīve bija elpu aizraujoša."
Māsu interešu lokā bija arī zinātne, īpaši astronomija, un, kā norāda Zentas Loginas fonda vadītājs Pēteris Ērglis, – zinātnieki atzīst, ka Zentas Loginas darbos, lai arī tā ir māksla, kosmosa uzbūve ir atainota precīzi: "Man ir stāstījuši cilvēki, kas pie Zentas gājuši 70. gados, kas paši ir astrofiziķi, ka Zentai bija nopietna interese par to. Zinātnieki saka, ka to var redzēt arī viņas darbos – ka tur nav kaut kādi nesakarīgi līniju mudžekļi un tamlīdzīgi, bet ka tur var redzēt šīs reālās fizikālās parādības. Kosmosa objektu sadursmes, Saules vējus. Tāpat tur ir precīzi galaktiku fotoattēlu atainojumi."
Zentas Loginas dzīvē bijis daudz traģisku un sarežģītu brīžu. Viens no tiem, kad padomju vara 1941. gadā arestēja viņas vīru. Ilgus gadus viņa par vīru neko nezināja, līdz pienāca ziņa, ka viņš miris jau neilgi pēc aresta, tomēr viņa šai ziņai neticēja un turpināja gaidīt.
Ieva Kalniņa, strādājot pie izstādes, atradusi zīmīgu Zentas Loginas vēstuli vīra brālim, kurā viņa dalās ar savu dzīves izjūtu un savu apņemšanos – neļaut nekādiem vējiem nokaut savu individuālo cilvēku. Tāpat viņa raksta, ka par vientulību viņa neskumst, jo ir pārliecināta, ka tie, kuri domā un jūt kaut drusku vairāk nekā citi, vienmēr ir vientuļi.
Zentas Loginas un Elīzes Atāres gobelēnu izstāde "Rozā raķete" tikko atvērta Dundagas pilī un būs apskatāma līdz maijam.
