Labrīt

Energoresursu cenas un pandēmija ietekmē arī studentu dzīvi. Saruna ar Kristaferu Zeiļuku

Labrīt

Re:Check pārbauda - vēja parks Dobelē; auduma masku aizsardzība

Lielajā ģildē varēs apskatīt Margaritas Vilcānes skatuves tērpu multimediālu izstādi

Lielajā ģildē atklās estrādes dīvas Margaritas Vilcānes skatuves tērpu izstādi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

25. janvāra vakarā Lielajā ģildē izskanēs daudzu ļoti gaidītais, bet pandēmijas dēļ vairākkārt pārceltais Margaritas Vilcānes jubilejas koncerts "Margarita. Melodija. Mode". Līdz ar jubilāri tajā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un vesela plejāde iemīļotu mūziķu – Raimonds Pauls, Zigfrīds Muktupāvels, Normunds Rutulis, Intars Busulis un daudzi citi. Vēl viens dziedātājai veltīts īpašs notikums būs viņas skatuves tērpu izstāde, ko Lielajā ģildē varēs apskatīt, sākot no sestdienas, 29. janvāra.

Tērpi allaž bijusi neatņemama viņas skatuves tēla daļa, un tie tapuši tandēmā ar tērpu mākslinieci un dziedātājas sirdsdraudzeni Āriju Punenovu. Šobrīd tie jau ir arī unikāla sava laika liecība un mūsu estrādes vēstures spilgta zīme.

Katram Margaritas Vilcānes skatuves tērpam ir savs stāsts, un ar dziesmu "Tāls Parīzes radio" saistās naksnīgi melna un mirdzoša kleita, izšūta ar bronzas vizuļiem. Kā daudzām viņas kleitām, arī šai bijis ilglaicīgs mūžs, un vēlāk ar dažādām variācijām tā izmantota arī citā koncertprogrammā, stāsta viena no izstādes idejas autorēm un īstenotājām Barbara Ābele: "Sākums ir saistīts ar dziesmu "Tāls Parīzes radio" un pēc tam arī ar Zāras Leanderes dziesmu ciklu, ko Margarita Vilcāne iestudēja 90. gados.

Kleita jau sākotnēji bijusi ļoti eleganta un vēlāk papildināta ar tādiem aksesuāriem kā strausa spalvas un melnais vīriešu katliņš."

Izstādē kopumā būs apskatāmi 24 tērpi, ko nosacīti var iedalīt vairākās grupās pēc kolorīta un stilistiskajām atšķirībām. Barbara Ābele skaidro: "Ir tādas piecas noteicošas grupas, ko mēs varam tēlaini saukt par balto kleitu grupu, par melno kleitu grupu, par krāsu grupu, par tādu disko vai tehnoloģisku grupu, un ir arī tāda grupa, ko mēs varētu pielīdzināt etnostilam."

Vai būs arī dziesmas "Balta saule" tērps – tas ir jautājums, ko izstādes veidotājām nācies dzirdēt visbiežāk, Sintija Šustiņa, kas strādā visciešākajā sadarbībā ar Barbaru Ābeli, atbild apstiprinoši: "Jā, šī kleita būs izstādē. Nebūs pati sākotnējā kleitas variācija, bet būs šīs kleitas rimeiks, jo tā kā dziesma bija ļoti populāra, tad arī šī kleita tāda bija, un tā tika vilkta tik daudzas reizes, ka bija vajadzīgs jau otrais variants šim tērpam."

Fascinējoša ir ugunīgi sarkanā kleita, tapusi koncertprogrammai "Valšu virkne", savukārt ar kādu sirsnīgu dāvinājuma stāstu saistās eleganta melna kleita ar fliteriem. Barbara Ābele zina stāstīt: "Tā ir bijusi brīnišķīga dāvana, viens ļoti, ļoti neliels gabaliņš ar fliteriem izšūta melna auduma, kas viņas rokās nonācis no Elzas Radziņas.

Tas bijis tik mazs, ka noteicis pašu kleitas siluetu. Tas ir ļoti šaurs, taisns siluets bez rokām. Tieši tik, lai iznāktu viena minimālistiska kleita."

Sintija Šustiņa papildina: "Bet pēc tam šī kleita, kā daudzas citas, tika pārveidota, un izstādē būs šis pārveidotais variants, kur jau ir kombinēts ar mežģīnēm un kur arī piedurknes jau ir nākušas klāt. Bet tas stāsts par tērpu ir palicis."

Izstādē skatāmi arī vairāki tērpi ar etnogrāfisku ietekmi, kas Margaritas Vilcānes tēlam nav paši raksturīgākie, taču ar savu atšķirīgumu ir ļoti interesanti, to vidū mazliet draisks zaļi rūtains tērps ar dzeltenu blūzi, kas visvairāk saistās ar dziesmiņu par Kaču.

Līdzās tērpiem izstādē būs skatāmi arī aksesuāri, kas arī ir pašas tērpu mākslinieces Ārijas Punenovas roku darbs. Sintija Šustiņa uzsver: "Protams, viņa ir izmantojusi sev zināmos materiālus – pērlītes, mežģīņu fragmentus, un no tiem ir veidoti auskari un kaklarotas. Tos ieraugot, tie arī ļoti uzrunāja – šī krāsa, šī forma, tas ir ļoti interesanti arī no mūsdienu dizaina viedokļa."

Interesanti, ka Margarita Vilcāne ar Rīgas Modeļu nama mākslinieci Āriju Punenovu pirmo reizi sastapās ārpus Latvijas – EXPO izstādē Monreālā 1967. gadā, kur katrai bija savi pienākumi, un šī tikšanās pārtapa radošā tandēmā un arī sirdsdraudzībā uz mūžu.

Modes māksliniece Asnāte Smeltere raksturo Āriju Punenovu kā visaugstākās raudzes meistari, kas tērpa tapšanu pārzināja vissmalkākajās niansēs. Margarita Vilcāne savā ziņā bija šo tērpu līdzautore un allaž spoži mācējusi šos tērpus parādīt. "Margarita ir dzimis īsts skatuves cilvēks, jo arī no pašām pirmajām reizēm, kad viņa uzkāpa uz skatuves, tad viņas tas staltums, tā viņas pašapziņa un pašvērtības sajūta jau tad bija sajūtama. Un tā viņa nes to līdz pat šai dienai brīnišķīgā veidā," uzsver Asnāte Smeltere.

"Un tajā laikā, kad tautai, visiem, visiem bija vajadzīgi šie varoņi ar savu raksturu, ar savu talantu, spēku, citādību, viena no viņiem bija Margarita."

Margaritas Vilcānes skatuves tērpu multimediālā izstāde Lielajā ģildē būs apskatāma no 29. janvāra līdz 26. februārim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti