Latvijas Mākslas akadēmija, kas šogad svin simtgadi, sākusi vērienīgu sava īpašuma Ikšķilē – Jāņa Kugas nama – rekonstrukciju. Scenogrāfs un viens no Mākslas akadēmijas rektoriem, kurš šo amatu ieņēma divreiz – Latvijas brīvvalsts un Otrā pasaules kara laikā, māju būvēja pakalna nogāzē kā itāļu “palaco” tipa celtni ar unikālu skatu uz Daugavu. Šobrīd beidzas ēkas restaurācijas 1. kārta.
Autora ziņas
Daudzviet pasaulē popularitāti ieguvušas digitālās mākslas izstādes, kur pasaulslavenu mākslinieku darbus iespējams skatīties uz lieliem ekrāniem, ar īpašu datorprogrammu palīdzību, tā teikt, iekustinot gleznas, tās izkadrējot un radot īpašu sajūtu telpā, kurā māksla ir skatītājiem visapkārt. 17. decembrī Rīgā tiek atklāta šāda jauna vieta “Digital Art House”.
Labdarības koncerts “Nāc līdzās Ziemassvētkos!” svētku, sirsnības un labestības noskaņā 15. decembra vakarā pulcēja pilnu Torņakalna baznīcu – ap simt bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām šis bija unikāls vakars, uzstājoties kopā ar profesionāliem mūziķiem un dziedātājiem.
Māksliniece Frančeska Kirke uzdrošinājusies izjaukt ierasto, svētsvinīgo lietu kārtību muzejā, Rīga Biržā sarīkojot personālizstādi “trausums / fragile”, ar kuru viņa provocē gan skatītājus, gan muzejniekus. Viņas darbi izvietoti muzeja ekspozīcijā tā, lai skatītājiem būtu interesanti tos meklēt, pētīt, atrast, brīnīties, uzzināt dažādus faktus no pasaules kultūras vēstures, lai aizdomātos par mākslas darbu laicīgo vai mūžīgo dabu.
Izstāžu zālē "Arsenāls" 12. decembrī tiks atklāta Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) izstāde "Nenorunātās tikšanās". Izstāde veltīta zinātniskās fantastikas žanra ietekmei mākslas teritorijā, ietverot gan vēsturisku izpēti, gan tēmas aktualitāti mūsdienu mākslinieku darbos.
Pie lasītājiem dodas unikāls kolektīvs darbs – astoņsimt lappušu bieza grāmata “Latvija: Kultūru migrācija”, kuras tapšanā iesaistītas četras Latvijas Universitātes (LU) zinātniskās institūcijas un vairāk nekā 25 pētnieki no visdažādākajām humanitārajām jomām – sākot no vēstures, filozofijas un literatūras, līdz reliģijai un mākslas vēsturei.
Izdevniecība “Pētergailis” laidusi klajā dzejnieka Jāņa Tomaša otro dzejoļu krājumu “Smagatlētika”. Dzejas cienītāji noteikti atminas, cik spoži viņš sevi pieteica 2016. gadā ar debijas dzejoļu krājumu “Melnie darba cimdi”. Tas kļuva par gada sensāciju un saņēma gandrīz visas tā gada literārās balvas.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē piektdien, 6. decembrī, atklāj Aijas Zariņas lielformāta darbu izstādi, ar kuru māksliniece vēlas panākt, lai mūsdienu ļaudis no egoistiskiem un negausīgiem patērētājiem kļūtu par radītājiem un lai atmostos tautas radošais gars. Tāpēc arī izstādes nosaukumā izmantoti Eduarda Veidenbauma vārdi “Mosties, mosties reiz, svabadais gars”.
“Es nākšu, lai tu dzīvotu” – tas ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda rīkotais, jau otrais labdarības koncerts, kas vakar izskanēja Lielajā ģildē. Ja pirmo reizi, pirms pusotra gada, simfoniskā orķestra fonds koncertu rīkoja, lai atbalstītu ar ādas vēzi saslimušo kolēģi – kādreizējo orķestra mārketinga vadītāju Sondru Zaļupi, šoreiz pasākuma mērķis plašāks – rast līdzekļus ar metastātisko melanomu sirgstošo zālēm, kuras Latvijā valsts neapmaksā.
“Dirty Deal Teatro” pirmizrādi piedzīvojis iestudējums bērniem no piecu gadu vecuma – “Miega peles” jeb iztēles pīkstiens vienā cēlienā. Režisore Laura Pļavniece un dramaturģe Linda Rudene izdomājušas veidu, kā padarīt redzamas miega peles, kuras dzīvē neviens nav saticis, taču skaidri zina par to eksistenci.
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā apmeklētājiem durvis 26. novembrī ver jau par tradīciju kļuvušais starptautiskais mākslas gadatirgus “Art Riga Fair 2019”. Līdz nedēļas nogalei tas piedāvā iepazīt dažādu pasaules valstu mākslas kuratoru, galeriju un mākslinieku darbus, kas apliecina mākslas pasaulē valdošo ideju un arī kvalitātes daudzveidību.
Pirmizrādi Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) piedzīvojis režisora un lugas autora Alvja Hermaņa pētnieciskais darbs par pāvesta Benedikta XVI noslēpumaino atkāpšanos no amata 2013. gadā. Pēc izrādes noskatīšanās klātesošie katoļu baznīcas pārstāvji uzteic ticības attēlojumu uz skatuves, bet kritiķi un mākslinieki norāda uz režisora drosmi lakoniskā formā risināt dziļu un nopietnu sarunu.
Ar mākslas palīdzību un vēlmi mūsdienās modināt snaudošo sabiedrības daļu, lai uzjundītu aktīvāku vēlmi un spēju sadarboties, līdzdarboties un ģenerēt noderīgas idejas Latvijas valsts pilnveidē, Mūkusalas mākslas salonā izveidota izstāde, pieminot Baltijas ceļa trīsdesmitgadi, – “Dzīvā ķēde” ar 80. un 90. gadu spilgtākajiem mākslas darbiem no Zuzānu ģimenes kolekcijas
Liepājas teātrī 16. novembrī pirmizrādi piedzīvojis pasaulslavenā angļu dzejnieka un dramaturga četru traģēdiju mūsdienīgs kopsalikums – trilleris “Šekspīrs”. To veikuši režisors Elmārs Seņkovs un dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce.
Zināmais nezināmajā. Vai – nezināmais par it kā labi zināmo. Tā varētu raksturot LTV dokumentālo filmu, kas televīzijas pirmizrādi piedzīvos tieši valsts svētkos, 18. novembrī. “Māras pusē” izseko dzejnieces un rakstnieces Māras Zālītes dzīvi viena gada laikā, ļaujot ieskatīties viņas ikdienā.
Vēloties pievērst sabiedrības uzmanību invaliditātei, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāta starptautiska vizuālās mākslas izstāde “Drosme būt”. Tā runā par cilvēka spēku un centieniem atklāt ceļu pie sevis, risināt problēmas un rast veidu, kā radoši dzīvot neatkarīgi no garīgās vai fiziskās veselības. Šī izstāde ir kā turpinājums pirms gada rīkotajai, kas bija veltīta depresijas tēmai.
Latvijas kinoļaudis 12. novembrī piedzīvoja gada saspringtākos un priecīgākos mirkļus, piedaloties nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" apbalvošanas ceremonijā un plūcot laurus 24 kategorijās. Simtgades filmu programma un līdz ar to plašais filmu piedāvājums šajā un pagājušajā gadā nacionālai kino balvai “Lielais Kristaps” ir atjaunojis skatītāju interesi par latviešu kino, taču nozares eksperti par nākotni runā piesardzīgi. Tikmēr žūrijas pārstāvji uzsver patiesus pārsteigumus un izcilus sasniegumus filmu klāstā, kas apgrūtinājis balvu sadali.
Lāčplēša dienas priekšvakarā “Arēnā Rīga” izskanēja koncertuzvedums “Laika vārti” ar pēdējo 30 gadu spēcīgākajām un patriotiskākajām Latvijas komponistu dziesmām. Izpildītāju vidū grupas “Pērkons” un “Skyforger”, solisti Daumants Kalniņš un Zigfrīds Muktupāvels, Doma kora skolas zēni, jauktais koris “Anima” un Agra Daņiļeviča deju skolas “Dzirnas” dejotāji. Ar šo koncertu ieskandināta ne tikai valsts svētku nedēļa, bet izspēlēti arīdzan Mārtiņdienas rituāli.
Piektdien, 8. novembrī, īpaši kino svētki, jo pirmizrādi piedzīvo sengaidītā vērienīgā latviešu pilnmetrāžas spēlfilma – kara drāma “Dvēseļu putenis”, kas uzņemta pēc Aleksandra Grīna 1935.gadā izdotā romāna ar tādu pašu nosaukumu. Filmas darbība risinās Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā un stāsta par latviešu strēlniekiem.
Ir tapusi jauna latviešu oriģinālopera “Suitu sāga”. Tās pamatā ir kāds neprātīgs mīlasstāsts un 400 gadu sena Kurzemes leģenda, ko operas valodā ietērpis komponists Rihards Dubra un libreta autors, kādreizējais Alsungas prāvests Gatis Mārtiņš Bezdelīga. “Suitu sāga” pasaules pirmizrādi piedzīvos 8. un 9. novembrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, bet jau 5. novembrī kā pirmie iestudējuma saīsināto versiju baudīja skolēni un pensionāri.
Cik tālu var iet režisors, eksperimentējot ar formu un caur teātri pētot pasauli, sabiedrību un cilvēka dabu? Viens no atbilžu variantiem – “izslēgt” izrādei skaņu. Par to var pārliecināties Ģertrūdes ielas teātrī Krievijas viesrežisora Vsevoloda Ļisovska klusuma izrādē “Situāciju komēdija”. No komēdijas gan tajā nav ne vēsts, jo divas aktrises – Ināra Slucka un Jana Jacuka – uz skatuves saspēlējas klusumā, un tikai titri vēsta par viņu domu un piedzīvotā uzplaiksnījumiem.
Ceturtdien, 31.oktobrī, Kim? Laikmetīgās mākslas centrā atklāj mākslinieka Tobiasa Kaspara izstādes “Īpašums” otro daļu “Rudens”. Tā ir kā turpinājums pamestā lauku īpašumā notikušajai izstādei "Vasara", kuras centrā bija dažādu valstu mākslinieku personiskās lietas un mākslas darbi, kas izmantoti arī jaunākajā izstādē.
5. novembrī 80. jubileju svinēs tautā iemīļotā māksliniece – Maija Nora Tabaka. Māksliniece ir teikusi, ka glezno tikai to, kas viņai patīk, darbos uzburot sirreālu atmosfēru, kurā reālais savijas ar iztēlē dzimušo. Neraugoties uz to, ka ģimenes apstākļu dēļ māksliniece šobrīd neiziet sabiedrībā, galerijā “Daugava” bez gaviļnieces klātbūtnes atklāta Maijas Tabakas “Jubilejas izstāde”.
Bibliotēku nozarei svētku diena, jo Latvijas bibliotēkām piepulcējusies jauna, vismazākā – Imanta Ziedoņa bibliotēka Rīgā, Sporta 2 kvartālā. Tur apkopotas vairāk nekā 200 gāmatas ar Imanta Ziedoņa darbiem, atvesta daļa no dzejnieka grāmatu skapja, viņa līdzgaitnieku darbi, kā arī uzbūvēts interaktīvs “Atklājumu skapis” un plānotas izglītojošas nodarbības par Kultūras kanona tēmām un dzejnieka daiļradi.
Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā no 24. oktobra līdz 29. oktobrim ikviens interesents ir laipni gaidīts septītajā dzelzceļa modelisma izstādē “Liliputija 2017”. Izstādē piedāvā apskatīt dažāda veida un mērogu miniatūros dzelzceļa modeļus. Bērniem izstādes laikā iespēja darboties radošajās darbnīcās, iemācoties veidot ainavu modelim, mazākiem – salīmēt vilcienu kolāžu vai lielākiem salikt savu tvaika lokomotīvi un uzzināt, kā tā darbojas.
Dzelzceļa muzejā atklās izstādi “Alfrēda namiņi”, kura būs apskatāma no 23. oktobra līdz 16. novembrim, un tajā būs iespējams izpētīt ilggadēja muzeja darbinieka, meistara Alfrēda Straumes (1933–2016) radīto miniatūro ēku pasauli. Baznīcas, jūgendstila greznās fasādes, Vecrīgas Trīs brāļi un dzelzceļa stacijas – tā ir tikai daļa no izstādē apskatāmajām ēkām, kurām izstrādāta vissīkākā detaļa – rokturi, palodzes, logu kokgriezumi, aizkari, paziņojumā medijiem informē Dzelzceļa muzeja pārstāvji.
Viena no Latvijas dabas mīļotāju un mākslinieku iecienītākajām vietām ir Gaujas senleja, kas ar upes līkločiem, pakalniem un gadalaiku mainīgajām krāsām iemūžināta ne vienā vien gleznā. Par to no 22. oktobra var pārliecināties kultūras centrā “Siguldas devons”, kur apskatāma latviešu glezniecības klasiķu darbu izstāde “Gaujas stāsti audeklos”.