Kultūras ziņas

Atklāts Baha kamermūzikas festivāls

Kultūras ziņas

Pētera Krilova arhīva maisa atvēršana

«Suitu sāga» – opera par mīlestību un suitu vēsturi

Atslēgas vārds ir mīlestība. Pie skatītājiem ierodas opera «Suitu sāga»

Ir tapusi jauna latviešu oriģinālopera “Suitu sāga”. Tās pamatā ir kāds neprātīgs mīlasstāsts un 400 gadu sena Kurzemes leģenda, ko operas valodā ietērpis komponists Rihards Dubra un libreta autors, kādreizējais Alsungas prāvests Gatis Mārtiņš Bezdelīga. “Suitu sāga” pasaules pirmizrādi piedzīvos 8. un 9. novembrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, bet jau 5. novembrī kā pirmie iestudējuma saīsināto versiju baudīja skolēni un pensionāri.

Šī ir pirmā reize, kad radīta latviešu oriģinālopera pēc Liepājas pilsētas iniciatīvas. Tā stāsta par 400 gadu seniem notikumiem Kurzemes pusē, suitu novadā. Komponista Riharda Dubras un libreta autora, kādreizējā Alsungas pagasta prāvesta Gata Mārtiņa Bezdelīgas kopdarbs atklāj traģisku mīlasstāstu starp Alšvangas valdnieka dēlu un poļu grāfa meitu, kas iespaidojis arī suitu spilgtā tautastērpa rašanos.

Gatis Mārtiņš Bezdelīga stāsta: “Caur šīm kāzām ar Knarsku ģimeni suitu zemē tiešām ienāca šīs krāsas, lai zemnieki, lai visi šie ļaudis atšķirtos no pārējiem, lai ikviens redzētu, ka tie ir Švērinu ļaudis. Tā tā svīta radās, arī vīriem ļoti skaisti ir šie burslaki ar pogām, vienrindu vai divrindu pogas, un šī cēlā cepure, cilindrs, kuru viņi tik tiešām noņēma, ieejot baznīcā, pie baznīcas noņēma un uzlika akmeni virsū, lai vējš neaizpūš. [..]

Un suiti par šo dzimtu stāsta ar lepnumu, ar tādu labestību un mītismu.”

“Atslēgas vārds droši vien ir mīlestība, man no paša sākuma šķita, ka vienīgais, par ko es rakstīšu šo mūziku, būs mīlestība,” atklāj operas komponists Rihards Dubra. “Un tas vēsturiskais patiešām pašā mūzikā un arī manās domās tika nobīdīts absolūtā fonā – tā ir tikai nepieciešamā darbība, lai ilustrētu laikmetu, kurā tas notika. Bet galvenais stāsts ir par mīlestību.”

Rihards Dubra stāsta, kā nonācis līdz idejai par šīs operas tapšanu: "Ceļš bijis samērā garš, jo sapnis uzrakstīt operu man bijis visu mūžu, taču nekad neesmu centies ar varu to panākt. Gaidīju – ja būs lemts, tas notiks. Šajā konkrētajā gadījumā ideja nāca no Liepājas Simfoniskā orķestra direktora Ulda Lipska puses sakarā gan ar Latvijas simtgadi, gan idejām, ka Liepājā taču kādreiz opera ir bijusi un varbūt šīs tradīcijas lēnām varētu mēģināt atjaunot. Un vēl trešā lieta – Liepājas "Lielajā dzintarā" taču ir orķestra bedre un ir visas iespējas uzvest operu. Tā kaut kā tas viss saslēdzās kopā, un te nu mēs esam!"

Arī sižets nācis no Lipska puses. Dubra norāda:

"Galu galā, ja tā ir Liepāja, Kurzeme, tad vajadzēja kaut ko par Kurzemi. Stāsts ir par nelaimīgu mīlestību – romantisma nianšu tur ir daudz… Sižets bija ļoti uzrunājošs, un es piekritu."

Operas libreta autors ir priesteris Gatis Mārtiņš Bezdelīga, kurš pats krietnu laiku kalpojis Suitos, Alsungā dzīvojis un uz Svētā Miķeļa baznīcu katru dienu gājis kalpot. Rihards Dubra atklāj, kā izvērties, ka libreta autors ir priesteris:

"Meklējumi nebija viegli, un arī ideja par priesteri Gati nāca no Ulda Lipska puses, jo viņš ar viņu ir ļoti labi pazīstams. Es faktiski ar viņu iepazinos pirmoreiz tikai šī libreta sakarā – tad arī radās iespēja apmeklēt viņu tieši Alsungā. Ieraudzīju fantastiski radošu cilvēku, kurš glezno – redzot viņa gleznu daudzumu, kas viņam ir, radusies sajūta, ka viņš glezno bez apstājas. Gatis arī stāstīja par plenēriem, uz kuriem viņš brauc vasarās un, kad no tiem atgriežas, rīko izstādes. (..) Ļoti radošs cilvēks, kurš raksta arī dzeju, un tas bija izšķirošais. Otrā lieta – viņš fantastiski pārzina vietējo vēsturi. Un tur taču nav tik vienkārši, suitos katram izstādītajam apģērba gabalam ir nosaukumi...

Man tā bija vesela pasaule. Izplestām acīm vienkārši skatījos un klausījos, un tas mani neizsakāmi fascinēja."

Johana Ulriha lomā iejūtas solists Juris Vizbulis, kurš par iestudējumu stāsta:

“Man personīgi tas atklāj savu identitāti, jo es esmu suits, un līdz ar to es vēl pastiprināti dziļāk iedziļinājos tajā vēsturē, ko es kā bērns uzzināju.”

Savukārt soliste Ilze Grēvele-Skaraine atzīstas, ka ar šo stāstu iepriekš nav bijusi pazīstama.

“Priekš manis tā lielākā vērtība patiesībā ir - tas stāsts joprojām ir aktuāls mūsdienās.

Labi, mums nav tās grāfienes un hercogi, bet tas mīlasstāsts un tā cilvēku ļaunā roka, kura pastrādā beigās šo noziegumu, un ka sieviete paliek tāda apņēmīga un apņemas līdz galam to, ko mēs kopā iesākām kā laulāts pāris, visu to novest līdz galam. Tas ir aktuāli līdz mūsdienām, lielas paralēles var savilkt,” uzsver Grēvele-Skaraine.

 “Suitu sāgu” skatītājiem izstāsta solisti, Liepājas Simfoniskais orķestris un Valsts akadēmiskais koris “Latvija” Māra Sirmā vadībā. Operas tapšanas process gan neesot bijis gluds, piemēram, pēdējā brīdī nomainīts režisors, šo uzdevumu uzticot Indrai Rogai.

“Ļoti jauki, skaisti un lieliski, ka var tik apbrīnojamā veidā [parādīt], kā Latvijā ir staigājusi ticība un kā tas viss veidojies, un kā galu galā suiti un suitu novads lepojas, ka viņiem ir no Polijas saknes un katoļticība no Polijas atnākusi,” pauž režisore Indra Roga.

Operas diriģents Māris Sirmais uzsver: “Šis notikums daudzējādā ziņā ir unikāls. Pirmkārt, tā ir īsta pirmā Riharda Dubras opera. [..]

Ir ļoti svarīgi, ka šis stāsts vistiešākā mērā skar mūsu zemi, ļoti nozīmīgu kultūrpolitisku vidi, ko mēs pazīstam ar suitiem, ar suitu tradīciju, viņu dziļi pamatīgo vēsturi.”

Par “Suitu sāgas”, tiesa, tās saīsinātās versijas – bez videoprojekcijām un īstajām gaismām -  pirmajiem skatītājiem kļuva skolēni, viņu skolotāji un arī pensionāri. Oficiālo pasaules pirmizrādi “Suitu sāga” piedzīvos piektdien un sestdien, 8. un 9. novembrī, Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti