"Man par pārsteigumu, jo ilgāk dziedājām, jo sapratu, ka publika stāv un atvērtām mutēm klausās. Ļoti jauks bija moments, kad lūdzām, lai atdarina dabas skaņas. Viņi to klusām darīja ļoti aizrautīgi. Tas varbūt viņus pieturēja. Kā viņi vilka suitu burdonu beigās, tas bija brīnišķīgi!” uzstāšanos Tamperē Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" atminas grupas "Saucējas” vadītāja Iveta Tāle.
"Saucēju" uzstāšanās ilga 45 minūtes, un grupa savu mūziku "Womex" prezentē ne pirmo gadu. Tāpat Latvijas mūzikas informācijas centra šim forumam veidotājās mūzikas izlasēs ir bijuši iekļauti "Saucēju” ieraksti.
"Iespaidīgi bija, visi cilvēki stāvēja un vilka līdzi 'ē' un 'ā'. Viņas bija izdomājušas stāstu par talkas dziesmām un ganu saucieniem, ļoti dzīva bija uzstāšanās,” gandarīta kultūras menedžmenta centra "Lauska” vadītāja Daina Zalāne, kura arī piedalījās "Womex”.
Zalāne stāsta, ka šogad "Womex” atgriezās pie saknēm.
"Bija daudzas sieviešu grupas no dažādām pasaules valstīm, tajā ziņā "Saucējas" labi ierakstījās. Arī autentiskais labi parādījās,” uzskata Zalāne.
Kopumā vērtējot foruma norisi, Zalāne atzīst, ka interese par Latvijas piedāvājumu arvien aug.
"Esam ierakstījušies pasaules mūzikā. Gadiem kontakti veidojas,” bilst Zalāne. "Mums ir grupas un starptautiska pieredze strādāt ar festivāliem. Pirms 10 gadiem tā nebija.”
Šogad pirmo reizi "Womex" bija kopīga platforma trim Baltijas valstīm, pateicoties projektam, ko īstenoja visu trīs valstu Mūzikas informācijas centri.
"Mēs bijām vienā zālē, vienā kopīgā teritorijā. Viens otru redzējām, un arī cilvēki varēja mūs pamanīt. Blakus Ziemeļvalstu stendi bija. Likās loģiski un pareizi," vērtē Zalāne.
Salīdzinot Latvijas un kaimiņu piedāvājumu, viņa uzskata, ka igauņi ir veiksmīgi attīstījuši veidu, kā prezentēt savas grupas un māksliniekus, arī Latvija ir iezīmējusi sevi "Womex”, kā arī lietuviešiem šogad bijis liels stends un viņi strādā arvien atvērtāk.
No pasaules mūzikas gadatirgus "Womex" tikko atgriezusies arī pasaules mūzikas festivāla "Porta" direktore Ilze Apsiņa. Par to, ar kādām domām uz to devusies un vai tās mainījušās, uz vietas visu redzot un dzirdot, viņa stāsta intervijā "Klasikai".
"Pēdējos gadus uz pasaules mūzikas gadatirgiem braucu ar diezgan lielām šaubām, vai varēšu kaut ko atrast mūsu festivālam, jo mans mērķis ir braukt atrast grupas.
Un šī bija tā reize, kad mani pēdējo gadu stereotipi mazliet salūza. Bija tiešām ļoti, ļoti vērtīgs pasākums un bagātīgs piedāvājums arī mūsu festivālam "Porta"."
Uz jautājumu, kas radījis šaubas, viņa saka tā: "Ļoti grūti ir atrast grupas, kas tiešām ir atbilstošas "Portai", jo mēs tomēr izvēlamies tādas, kas ir maksimāli dzīvā mūzika, balstīta tradīcijās – protams, tā var būt apdarināta visdažādākajos žanros, tā var būt pat eksperimentāla, bet klausītājam vismaz jānojauš, no kuras valsts tā nāk. Pēdējos gados mūzika ir diezgan laikmetīga, tā kļūst aizvien elektroniskāka, kultūras saplūst kopā. Par to esmu pārliecinājusies diezgan daudzos festivālos."
Uz pasaules mūzikas forumu “Womex” ceļu mēroja arī LTV raidījuma “Kultūras ziņas” filmēšanas grupa, lai redzētu Baltijas valstu stenda un koncertu atmosfēru, un kā koncertam gatavojas un uzstājas tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”.
“Womex” šogad svinēja ceturtdaļgadsimta jubileju, piecās dienās Somijā, Tamperē, pulcējot nepilnus trīs tūkstošus mūziķu, izdevēju, producentu, festivālu rīkotāju un citu interesentu no vairāk nekā deviņdesmit valstīm.
Latvija forumā piedalās jau četrpadsmito reizi.
Šī ir trešā reize, kad Latvijas mūziķi izvēlēti uzstāties foruma koncertā. Īpaša starptautiska žūrija no vairāk nekā tūkstoš pieteikumiem izvēlējās "Saucējas".
Womex īpašajos koncertos mūzikas skanējums klausītājus aizved ceļojumā apkārt pasaulei - sākot ar Brazīlijas leģendārās granddāmas Donas Oneti pieredzes bagātā skatuviskā šarma vai uzlādējošiem Āfrikas jauno mūziķu ritmiem, līdz pat pieklusinātajai indiešu mūzikas noskaņai vai somu vijolnieču saspēlei.
Latviešu kolektīvs izcēlās ar sieviešu daudzbalsīgumu un unikālo tradicionālās kultūras mantojumu.
“Saucējas bija lieliska izvēle ar to, ka šajā festivālā-forumā ir ļoti daudz dažādu mūziķu no A līdz Z, dažādu kultūru un grupu, kas spēlēja ar pilnu sastāvu, instrumentiem – bungām, vijolēm, u.t.t. ir gana daudz, un šis piesaistīja uzmanību tieši ar neparastumu, daudzbalsīgu dziedājumu, jo, es vēroju arī publiku, kas gāja garām, un viņi apstājās un teica: Wouv! Tas ir interesanti! Un atzīmēja arī mūziķi tieši, ka meitenes dzied dažādās skatuves lokācijās, prom no mikrofoniem, tuvāk, varēja redzēt, ka tas viņiem ļoti piesaista, ka daudzbalsīgā dziedāšana rada īpašu atmosfēru, kas nav vienkārši koncerta, kur stāv pie mikrofona… Ļoti interesants veids, kā parādīt mūsu tādu atsevišķu kultūras šķautni,” uzskata mūzikas žurnālists Kaspars Zaviļeiskis.
