Mākslas stacijā “Dubulti” 18. jūnijā atklāj jaunu izstādi “Tūlīt”. Tas ir mākslinieces Sarmītes Māliņas un fotogrāfa Kristapa Kalna kopdarbs, kurā aplūkojami īpaši Dubultu stacijas ēkai radīti darbi.
Autora ziņas
Gleznotāja un mākslas pedagoģe Anita Meldere ir viena no spilgtākajām ekspresiju meistarēm Latvijas glezniecībā, kura iedvesmu tver dabas noskaņās un laika plūdumā. No 16. jūnija galerijā “Aminori” aplūkojams viņas pēdējo trīs gadu veikums personālizstādē “Medūzu ceļš”.
Rīgas klusajā centrā, mākslas galerijā “Art Platz”, no 15. jūnija aplūkojama mākslinieka Valda Buša daiļradei veltīta izstāde “Mans karogs ir krāsa”. Nosaukumam izvēlēta gleznotāja radošās dzīves devīze, bet ekspozīcijai – darbi, kas atklāj ražīgā mākslinieka bagātīgo un krāsām piesātināto pasauli.
Pieminot Latvijas vēsturē traģisko, bet nozīmīgo datumu – 1941. gada 14. jūnija deportācijas, kas izmainīja un pārrāva daudzu tūkstošu ģimeņu likteņus, Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar izdevniecību “Latvijas Mediji” sagatavojis unikālu aculiecinieku stāstu apkopojumu grāmatā “Mēs tiksimies mūžībā”.
Koka vēsturei Rīgā veltītu orientēšanās spēli “Kokam pa pēdām” sarūpējis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Iepriekš piesakoties, ikvienam interesentam ir iespēja doties aizraujošā un izzinošā pastaigā pa Rīgu, meklējot un atrodot pēc iespējas vairāk dažādu objektu, par kuriem ir sagatavoti āķīgi jautājumi.
Pussimts filmēšanas dienu. Daudz izcilu aktieru. Trīs režisori. Un vairākas lokācijas – sākot ar Benjamiņu namu, Rīgas parkiem un ielām un beidzot ar Valdeķu muižu Kurzemē. Tāda ir daudzsēriju filmas “Emīlija. Latvijas preses karaliene” filmēšanas bilance. Aizvadītajā nedēļas nogalē Valdeķu muižā netālu no Kandavas noslēdzās filmas uzņemšana, lai jau rudenī piedzīvotu pirmizrādi.
Šodien 50. jubileju svin horeogrāfs, vairākkārtējs Deju svētku virsvadītājs un pedagogs Jānis Purviņš. Viņa vadītā Tautas deju ansambļa “Līgo” dalībnieki šorīt gaviļniekam sagādāja īpašu pārsteigumu – kopīgu saullēkta sagaidīšanu laivās Ķemeru purvā. Tā teikt, Purviņš purvā – smej gaviļnieks un saka lielu paldies savējiem, jo dienai dota saules maliņa.
Apaļu pusgadsimta jubileju šodien svin bērnu vokālā studija "Knīpas un knauķi" dāvājot sev un klausītājiem jaunu mūzikas albumu "Emociju pētnieki". Piecu gadu desmitu laikā piedzīvotas visdažādākās emocijas – sākot no kautrīguma pārvarēšanas un uztraukuma pirms uzstāšanās, līdz priekam un laimei par kopābūšanu un paveikto. Pēdējais gads sagādājis visvairāk pārbaudījumu.
Grūti iztēloties, kāds būs rezultāts, – tā var teikt par projektu, kuru īsteno XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tautas deju lielkoncerta “Saule vija zelta rotu” radošā grupa. Tā veido 6 minūšu videoklipu “Svinēt sauli”, kurā varēs redzēt 12 tūkstošus jauno dejotāju. Videoprojekta blīvais un tehniski sarežģītais filmēšanas maratons ir noslēdzies, un tagad sāksies ne mazāk piņķerīgā klipa montāža.
Līgatnē, pateicoties privātajai iniciatīvai tapušajā kultūras kvartālā “Zeit”, pēdējos mēnešus cits pēc cita no dažādām pasaules malām pienāk sūtījumi ar grāmatām. Pavisam jau saņemti vairāki simti izdevumu, kas visi ir izdoti trimdā. Kā atzina krājuma veidotājs, viņa iecere ir izveidot publisku mobilo bibliotēku.
Izdevniecība “Neputns” laidusi klajā mākslinieka Ivara Poikāna politisko karikatūru grāmatu, kas atspoguļo Latvijas jaunāko laiku vēsturi tūkstošgades mijā. Tai dots nosaukums “Nekas nemainās”, un tajā publicēti darbi, kas radīti no 1999. līdz 2003. gada Latvijas preses izdevumiem kā trāpīgs papildinājums žurnālistu rakstiem par aktuālajiem politiskās un sabiedriskās dzīves notikumiem.
Apgāds “Dienas Grāmata” sērijā “Es esmu…” laidis klajā mūsdienu autores Ilzes Jansones pētnieciski izzinošo daiļliteratūras darbu “Laika rēķins” par trimdas literāti, pirmā latviešu modernā romāna autori Ilzi Šķipsnu, kura kopā ar ģimeni Otrā pasaules kara sākumā devās bēgļu gaitās un vēlāk nonāca Amerikā. Vairumam viņas vārds un darbi padomju laikā bija sveši, tāpēc šīs grāmatas autorei Ilzei Jansonei nācās kļūt par pirmatklājēju, cenšoties iejusties svešā ādā.
Tukuma muzejā intensīvi tiek strādāts pie Durbes pils vēsturiskā interjera pabeigšanas, nozīmīgs uzdevums ir pils lielās zāles interjera iekārtošana atbilstoši 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma laikam, kad tur dzīvoja fon der Reku dzimta un pils vēl nebija nacionalizēta. Viena no apjomīgākajām iecerēm ir zāles sienu rotājušās divmetrīgās gleznas “Matiass fon der Reke un viņa mazdēls Karls Durbes pils pakājē” kopijas izgatavošana.
Lidijai Lasmanei-Doroņinai 95. jubilejā top unikāla dāvana – muzikāls, dramatisks, vizuāli izsmalcināts un dievišķas mīlestības un piedošanas caurstrāvots veltījums – koncertizrāde “Purpura pārdevēja”. Tās idejas autors ir Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava, kurš kopā ar režisoru un video mākslinieku Robertu Rubīnu, pianistu Reini Zariņu, aktrisi Gunu Zariņu un tekstu autori Ingu Ābeli noliec galvu varonīgās personības priekšā.
Laikmetīgās mākslas centra “Kim? Rezidences balvu" 2021. gadā ieguvis mākslinieks Krišs Salmanis, kurš 2021. gada vasarā būs aicināts pavadīt divus mēnešus Starptautisko darbnīcu un kuratoru programmā ISCP (International Studio & Curatorial Program) Ņujorkā, kļūstot par trešo rezidentu no Latvijas, kas “Kim?” un ISCP sadarbības rezultātā dosies uz prestižo rezidenču programmu, informēja “Kim?” pārstāvji.
Viņas ikdiena rit, rosoties dzimtas mājās Burtniekos, bet par teātri arī šajā “tukšajā laikā” viņa neaizmirst – dienās, kad ir Valmierā, dodas apliet puķes. Tāda ir 18. janvāra gaviļniece, Valmieras Drāmas teātra aktrise un izrāžu vadītāja Regīna Devīte – pilnīgs pretstats savai populārākajai lomai – slinkajai istabenei Zentiņai.
Ir izsludināts ikgadējais grāmatu mākslas konkurss “Zelta ābele 2020”. Kādas sekas pandēmija būs atstājusi uz grāmatizdevniecības nozari, rādīs laiks, bet jau tagad ir skaidrs, ka grāmatnīcu slēgšanas dēļ krasi samazinājies pārdošanas apjoms un mainījušies lasītāju paradumi.
Jaunākajiem dzejas izdevumiem piepulcējies "Jāņa Rozes apgādā" izdotais Daiņa Deigeļa krājums “Pilsētā mirstošas saules ēnā”. Tajā autors ar vieglu ironiju aplūko cilvēka neizbēgamo saskaršanos ar pasaules bezjēdzīgumu un pievērš uzmanību cilvēcisko saikņu nozīmīgumam un trauslumam.
Arī šogad tiem rīdziniekiem, kuru īpašumā ir vēsturiska ēka un kuri vēlas to atjaunot, ir iespēja pieteikties Rīgas pilsētas līdzfinansējumam atjaunošanas darbu veikšanai.
Noslēdzies divus gadus ilgais Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darbs, izvērtējot mākslas procesus – izstādes un mākslas darbus – un reizi ceturksnī izvirzot nominantus. Rezultātā 2021. gada Purvīša balvai ir nominēti 18 mākslinieki vai mākslinieku grupas un mākslas darbi, kas publikas vērtējumam tika nodoti laikā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada decembra beigām.
Barikāžu 30. gadadienas atceres priekšvakarā izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā grāmatas “Rīgā deg ugunskuri” papildizdevumu. Tas ir padomju laika militārā žurnālista un PSRS bruņoto spēku pulkveža Modra Ziemiņa reportāžu apkopojums par barikāžu izveidi tieši no armijas virsnieku skatupunkta.
Ik gadu latviešu valodā uzplaiksnī jauni vārdi un nevārdi, bet no sabiedrībā atpazīstamu cilvēku izteikumiem tautas mutē jaunu dzīvi sāk spārnotie teicieni. Tos ik gadumiju cenšas apzināt Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa un Rakstnieku savienība, aicinot ikvienu piedalīties aptaujā un ieteikt aizvadītā gada vārdus, nevārdus un spārnotos teicienus. 2020. gada ieteikumus var iesniegt līdz svētdienai, 10. janvārim.
Lai ar sociālā dizaina palīdzību vairotu dažādu sabiedrības grupu labklājību, Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūras studenti katru gadu pievēršas sociālā dizaina idejām ar biznesa ievirzi. Vienkāršāk izsakoties – studenti rada idejas, kuru īstenošana varētu atvieglot konkrētas mērķauditorijas ikdienu.
Pērn radītā izklaidējoši izglītojošā latviešu detektīvseriāla bērniem “Emī un Rū” galvenie varoņi sākuši jaunu dzīvi grāmatā – “Emī un Rū. Robota sirds”. Izdevuma autores – Ieva Melgalve un Elizabete Lukšo-Ražinska – to papildinājušas ar slepeniem ziņojumiem un interaktivitātes elementiem.
Vizuālā māksla šogad, iespējams, bija viena no tām kultūras izpausmēm, kuru pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi skāra salīdzinoši maigāk. Un arī izstāžu dzīve ar vairāk vai mazāk ierobežotu skatītāju skaitu varēja norisināties ilgāk nekā teātra vai kino jomās. Tomēr lielo mākslas notikumu un starptautisko projektu rīkotājiem nācās krietni transformēt savas idejas un vēlmes, pārplānojot, mainoties un pielāgojoties aktuālajām norisēm un arīdzan epidemioloģiskajām prasībām.
22. decembrī kultūras telpā “Hanzas perons” aizvadīts jauno modes dizaineru konkursa “Modes manifestācija” fināls. Tajā par galveno balvu cīnījās 12 jaunie modes mākslinieki, un par uzvarētāju kļuva Rīgas Tehniskās universitātes studente Marta Cimdiņa ar kolekciju "Introvert Extraversion".
Ikdienā spožajos ekrānos Rīgas pilsētvidē garāmgājēji raduši redzēt dažnedažādas reklāmas. Līdz 24. decembrim tajos uzzibsnī arī māksla – Māra Subača lakonisko un filozofisko zīmējumu cikls mobilajā izstādē “Laika ģeometrija”. Daļa no šogad pandēmijas laikā tapušajiem zīmējumiem turpmāk dzīvos arī uz sejas aizsargmaskām.
Laikā, kad visi muzeji un izstāžu zāles tiek aizvērtas, kā atbalstu māksliniekiem kultūras centrs “Grata JJ” galerijas otrajā stāvā izveidojis pastāvīgo izstādi-pārdošanu “100 darbi – 100 autori”, visus mākslas darbus eksponējot arī interneta vietnē.
Bulduru Izstāžu namā skatītājiem durvis vērusi koktēlnieka Viktora Kozera pirmā izstāde “Klucīši no skapjaugšas”. Luksemburgā mītošais mākslinieks, iedvesmojies no koktēlnieku veikuma grāmatās un mūsdienu mākslas albumos, kokgrebšanu vispirms apguvis pašmācības ceļā, bet deviņdesmito gadu beigās iemaņas pilnveidojis Jāņa Poļaka koktēlniecības darbnīcā.
Mākslas muzejā “Rīgas birža” no 15. decembra aplūkojami jauni eksponāti izstāžu ciklā “Āzijas mākslas stāsti”, kas rosina atklāt un izprast konkrētu priekšmetu ceļu līdz muzeja kolekcijai un to kontekstu kultūras vēsturē. Jaunākās ekspozīcijas centrā ir divas Japānas Sacumas keramikas pāra vāzītes, kas pirms simt gadiem kļuva par vienu no pirmajiem Āzijas mākslas dāvinājumiem jaundibinātajam Valsts mākslas muzejam.
“Meistara garais gads” – tā ir septiņu tautas lietišķās mākslas studiju un tautas glezniecības studijas dalībnieku izstāde, kas 10. decembrī vērusi durvis vienā no Rīgas aktīvākajiem kultūras centriem. Tas jau gadu desmitiem darbojas Iļģuciemā, un tur esošā Amatu nama dalībniekiem šādas kopizstādes jau kļuvušas par tradīciju, ar kuru tiek noslēgts radošās darbības gads.
Bērnu grāmatu autore, žurnāliste un izdevniecības “Ucipuci” vadītāja Zane Zusta šobrīd piedzīvo dubultnotikumu. Izdevniecībā “Zvaigzne ABC” klajā nākusi viņas jaunākā grāmata “Tarakāni tavā galvā. Stāsti par vīriešiem”. Vienlaikus dienas gaismu ieraudzījis viņas lolojums pašiem mazākajiem lasītājiem – jaunā ikmēneša žurnāla “Ucipuci” pirmais numurs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
