Kultūras Rondo

Tobiasa Kaspara "Rudens" - telpa pārvērsta par arhitektonisku labirintu

Kultūras Rondo

Rīgas Brāļu kapu ansambļa uzturēšana šodien: Katrs ziedotājs ir zelta vērts

Viedokļi un emocijas pēc "Lielā Kristapa” pasniegšanas ceremonijas

«Lielais Kristaps» un kino nākotne. Žūrijas un ekspertu domas pēc ceremonijas

Latvijas kinoļaudis 12. novembrī  piedzīvoja gada saspringtākos un priecīgākos mirkļus, piedaloties nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" apbalvošanas ceremonijā un plūcot laurus 24 kategorijās. Simtgades filmu programma un līdz ar to plašais filmu piedāvājums šajā un pagājušajā gadā nacionālai kino balvai “Lielais Kristaps” ir atjaunojis skatītāju interesi par latviešu kino, taču nozares eksperti par nākotni runā piesardzīgi. Tikmēr žūrijas pārstāvji uzsver patiesus pārsteigumus un izcilus sasniegumus filmu klāstā, kas apgrūtinājis balvu sadali.

Apbalvošanas ceremonijas vakaru noslēdza ziņa, ka par 2019. gada labāko pilnmetrāžas spēlfimu žūrija atzinusi jau starptautisku atzinību guvušo Jura Kursieša darbu par mūsdienu verdzību “Oļegs”, visaugstāk novērtējot arī filmas operatora Bogumila Godfrejova veikumu.

Kaut Latvijas mākslā joprojām dominē vēstures stāsti, ļoti svarīgi ir drosmīgi palūkoties uz šodienu – tā Latvijas Televīzijai atklāj režisors Juris Kursietis, un tieši to viņš filmā “Oļegs” arī darījis:

Kad es veidoju savas filmas, man nav grūti tēmas atrast, jo viņas mums visapkārt.

Es veidoju mūsdienu kino, es neveidoju vēsturiskās filmas, un es apkārt redzu – ļoti daudz kas cilvēkiem rūp, daudz kas cilvēkiem sāp, ir svarīgs, kā viņi kuļas pa dzīvi un kā viņi cieš arī, un kā viņi dažreiz nonākuši tajās situācijās, īsti negribot.

Un kam ir jāpāriet pāri, lai no tā izkļūtu.”

Režisors uzsver, cik nozīmīga viņam ir cieņa pret savu skatītāju: “Un, ja tu kā kino veidotājs vari piefiksēt šos dzīves mainīgos solīšus, tā jau ir milzīga pieredze, ko tu dod nemelojot savam skatītājam, jo es savu skatītāju vērtēju kā gudru skatītāju, es viņam nekad nemēģināšu kaut ko lētu iebarot, un tāpēc es arī veidoju šos stāstus ar absolūtu cieņpilnu attieksmi pret to visu.”

Šī gada ceremonijas tēma bija "Lielais Kristaps izmeklē". Vakara gaitā tika pētīts un meklētas atbildes uz jautājumiem arī par to, kas notiks ar Latvijas kino industriju pēc tam, kad simtgades naudas un mārketinga radītais kino tirgus un skatītāju interese sāks izsīkt.

“Kas notiks tālāk, nezinām, varbūt pēc pāris gadiem atgriezīsimies iepriekšējā pozīcijā un filmu būs mazāk, nekā tas bija pagājušajā gadā un ir šobrīd, bet tas ir nācis par labu, jo interese par latviešu filmām būs lielāka,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” vērtē kinozinātniece, “Lielā Kristapa” žūrijas locekle Zane Balčus.

Šogad “Lielais Kristaps” apliecināja, ka sevi piesaka jaunie kino veidotāji, līdz ar to kino kļūst dažādāks un savā ziņā var runāt par paaudžu maiņu Latvijas kino.

“Dažādība saistās ar to, ka nevis jaunie cilvēki ienāk industrijā un strādā, bet viņi ir mācījušies dažādās valstīs dažādas skolās pie dažādiem skolotājiem, kas pieradinājuši pie domas, ka kino var būt dažāds.

Dažādība ir tā, kas iepriecina šogad jo īpaši,” atzīst portāla “Kinoraksti” redaktore Elīna Reitere.

Savukārt Balčus norāda, ka tieši starptautiska kopprodukcija šobrīd ir veids, kā iegūt pietiekamu finansējuma, lai filmas varētu tapt.

“Jaunie daudzi izglītojas ārzemēs, veidojot kontaktus un tad strādājot kopā ar bijušajiem kursabiedriem vai citiem kino profesionāļiem, kuri iepazīti.

Vairs nav noslēgšanās savas valsts robežās. Iešana pāri robežām ir mūsdienu kino, it sevišķi mazo valstu kino, raksturojošs lielums,” bilst Balčus.

Kinokritiķis Aivars Madris ir gandarīts, ka Latvijā veidotā kino kvalitāte pēdējos gados ir radikāli augusi un tāpēc kino kļūst labāks un konkurētspējīgāks.

“Galvenais jautājums ir par stāstiem, kas interesē jaunos kino veidotājus. Vai tas, ko viņi grib stāstīt, ir saistoši cilvēkiem,” citu aspektu aktualizē Aivars Madris. “Simtgades filmu programma apliecināja, ka ir, arī šogad nominētās filmas ir guvušas labus panākumus.

Latvieši grib skatīties savu kino, labu savu kino.”

Tam, ka svarīgs ir stāsts, piekrīt arī komponiste, “Lielā Kristapa” žūrijas locekle Lolita Ritmane.

“Vienalga kurā valodā, ja ir interesants stāsts, tas aizies arī tālāk,” atzīst Lolita Ritmane.

“Latvija nav izolēta no pasaules, un ir vienkārši interesanti skatīties filmu, jo tā ir laba filma, nevis domāt, ka tā ir speciāli no Latvijas.”

Kā piemēru viņa min Ginta Zilbaloža animācijas filmu “Projām”, kas arī ieguva “Lielo Kristapu” kā labākā animācijas filma. Turklāt īpaši žūrija uzsvērusi filmas unikālo vizuālo un audiālo fantāzijas pasauli, ko autors pārliecinoši radījis vienatnē.

Šogad izvērtēt “Lielā Kristapa” nominantu veikumu 24 kategorijās bija uzticēts starptautiskai žūrijai. Žūrijas priekšsēdētājs, kino režisors, scenārists, producents Arvīds Krievs Latvijas Televīzijai norāda, ka kopējā filmu kvalitāte ir bijusi augsta:

“Varētu dot Kristapu katrai no tām, kuras bija atlasītas kā pretendentes. Te jau izšķīra tikai nejaušs gadījums, kā vienā gadījumā, kad balsu bija vairāk.”

Viņš arī uzsvēra nepieciešamību pēc kino industrijas, kas attīstās un nestāv uz vietas: “Tautai ir vajadzīgas filmas par vēsturi, par pagātni, par tagadni, vajadzīgs kaut kāds iedvesmas avots cilvēkiem, tas ir tas, kā mums visvairāk pietrūkst. [..]

Dažādība, kādu šoreiz parāda latviešu kinematogrāfija, – tas ir ļoti vērtīgi. Un cerams, ka visa mūsu valdība to sapratīs.”

Lolita Ritmane savukārt atklāj, ka žūrijai brīžiem bijis grūti vienoties par lēmumu:

“Es zinu, ka “Oļegs” dabūja daudz atzinību, bet mums bija sajūta arī par “Jelgavu”, ka tas tik spēcīgs stāsts un viss tas, ka notika Latvijā un kā tos jauniešus saveda kopā. Mums likās, teicu – vai mēs nevaram dalīt un neizšķirtu dot? Nē, tā nedrīkst.”

 Lolita Ritmane arī izsaka prieku par atjaunoto TV filmu un seriālu kategoriju, taču piebilst:

“Man ļoti nepatīk tas, ka bija dokumentāli projekti kopā ar “Sarkano mežu”.

Viņasprāt, dokumentālās televīzijas filmas vērtēt vienā kategorijā ar šādu daudzsēriju mākslas filmu nevar. Ritmane arī min, ka varbūt Latvijai vajadzīga atsevišķa balva tieši televīzijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti