Lielais Kristaps

Labākā pilnmetrāžas spēlfilma: «Oļegs»

Lielais Kristaps 2015

Latvijas Nacionālā filmu festivāla «Lielais Kristaps» noslēguma ceremonija

Nacionālās kino balvas «Lielais Kristaps» pasniegšanas ceremonija

Pasniegtas «Lielā Kristapa» balvas. Labākā pilnmetrāžas spēlfilma - «Oļegs»

Otrdien, 12. novembrī, kinoteātrī “Splendid Palace” notika Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” apbalvošanas ceremonija. Tika pasniegtas balvas 24 kategorijās, ieskaitot atsevišķu kategoriju labākajai studentu filmai. Ceremonijas tēma šogad bija “Lielais Kristaps izmeklē”. Kā ziņo balvas producente Marta Bite: "Lielais Kristaps" izmeklēja, kāda situācija ir Latvijas kino industrijā un kādas liecības par to sniedz skatītāji. Par gada labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta režisora Jura Kursieša filma "Oļegs". Savukārt visbiežāk uz skatuves kāpa filmas "Jelgava '94" veidotāji, kas saņēma kopumā 7 balvas - 4 pamata kategorijās, kā arī žūrijas specbalvu, portāla "Delfi" publikas simpātiju balvu un "Rīgas namu" īpašo balvu.

ĪSUMĀ:

  • Balvas pasniedza 24 kategorijās.
  • Balvu par mūža ieguldījumu saņēma režisors Varis Brasla.
  • Šogad pēc ilga pārtraukuma atjaunota kategorija “Labākā TV filma vai seriāls" - balvu saņēma daudzsēriju mākslas filma "Sarkanais mežs".
  • Par debiju balvu saņēma Emīls Alps (filma "Koris. Diriģents. Kamēr...").
  • Kā 2019. gada labākā animācijas filma atzīta filma "Projām".
  • Par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu atzīta režisora Vitālija Manska filma "Putina liecinieki".
  • Portāla "Delfi" publikas simpātiju balvu par gada labāko veikumu kino mākslā saņēma filma "Jelgava ’94".
  • Šī gada labākās aktrises titulu ieguvusi Kristīne Nevarauska par darbu filmā "Nekas mūs neapturēs". Savukārt par gada labāko aktieri atzīts Jēkabs Reinis par lomu daudzsēriju mākslas filmā "Sarkanais mežs".
  • Labākā spēlfilmas režisora balvu saņēma Jānis Ābele par filmu "Jelgava '94".
  • Par gada labāko pilnmetrāžas filmu atzīta režisora Jura Kursieša filma "Oļegs".
  • Līdz ar galvenajiem apbalvojumiem pasniegtas arī vairākas īpašās balvas.

“Lielā Kristapa” žūrija uz sarkanā paklāja atklāja, ka lēmumu par uzvarētājiem pieņēmuši iepriekšējā vakarā pirms ceremonijas. Tomēr strīdu žūrijas starpā nav bijis.

Uz balvu pasniegšanas ceremoniju mūža balvas saņēmējs Varis Brasla ieradās ar vērienu.

"Lielā Kristapa" balvu saņēmēji

Pirmo ceremonijā pasniedza balvu pēc ilga pārtraukuma atjaunotajā kategorijā "Labākā TV filma vai seriāls".

Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma balvu pasniedza studijas "Red Dot Media" un LTV daudzsēriju mākslas filmai "Sarkanais mežs" (režisors Normunds Pucis)

Kategorijā "Labākā īsmetrāžas filma" uzvarēja režisores Lizetes Upītes filma "Rīgas ceriņi".

Šogad Latvijas Kinematogrāfistu savienība balvu par mūža ieguldījumu kino mākslā pasniedza tautā un profesionāļu vidū ļoti cienītajam režisoram Varim Braslam.

Četras no viņa spēlfilmām saņēmušas "Lielo Kristapu"  "Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku", "Emīla nedarbi", "Par mīlestību pašreiz nerunāsim" un "Ūdensbumba resnajam runcim". Brasla ir 15 spēlfilmu un vienas dokumentālās filmas režisors.

Pēc balvas saņemšanas Varis Brasla uzkavējās uz skatuves, lai pasniegtu balvu par šī gada labāko debijas filmu.

To saņēma Emīla Alpa filma "Koris. Diriģents. Kamēr...".

labākā scenārija autores nosauktas Alise Zariņa un Marta Elīna Martinsone par darbu veidojot filmu "Blakus".

Šogad kategorijā "Labākais montāžas režisors" uzvarējis Armands Začs par filmu "Spiegs, kurš mans tēvs".

Mūzikas un skaņas kategorijās balvas pasniedza komponiste Lolita Ritmane.

Šī gada labākā komponista titulu ieguva Rihards Zaļupe par mūziku filmā "1906".

Savukārt par labākajiem skaņu režisoriem atzīti Anrijs Krenbergs un Saulius Urbanavičius par filmu "Karote".

Rakstniece Inese Zandere pasniedza balvas animācijas filmu veidotājiem.

Par labāko animācijas mākslinieci atzīta filmas "Saule brauca debesīs" animācijas māksliniece Ilze Vītoliņa.

Kategorijā "Labākais animācijas režisors" uzvarējis Edmunds Jansons par darbu veidojot filmu "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi".

Kā 2019. gada labākā animācijas filma atzīta režisora Ginta Zilbaloža darbs "Projām".

Žurnāla "Kino Raksti" galvenā redaktore Kristīne Matīsa pieteica īpašo portāla balvu filmai, par kuru uzrakstīta lasītākā recenzija. "Lasītāju un skatītāju skaitam ir ļoti cieša sakarība," uzsvēra Matīsa.

Balvu Alisei Zariņai un Martai Elīnai Martinsonei pasniedza Ilmārs Šlāpins, kura rakstītā recenzija par filmu "Blakus" bijusi pagājušajā gadā lasītākā.

Dokumentālā kino žanrā balvas pasniedza kultūras žurnāliste, TV raidījumu veidotāja un vadītāja Henrieta Verhoustinska un Lietuvas kino režisors, žūrijas pārstāvis Audrjus Stonis. Pirmā žūrijas specbalva par dokumentālā kino tradīciju turpināšanu piešķirta filmai "2018".

Par labāko dokumentālās filmas operatoru atzīts Valdis Eglītis par filmu "Sestā diena".

Dokumentālā kino žanrā labākā režisora titulu ieguva Kaspars Goba par filmu "Inga dzird".

Žūrijas specbalva par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino piešķirta režisores Lailas Pakalniņas filmai "Karote".

Noslēdzot dokumentālā kino "izmeklēšanu", par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu atzīta tika režisora Vitālija Manska filma "Putina liecinieki".

FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) izvēlējusies savu laureātu. Zane Balčus federācijas vārdā piešķīra kino kritiķu balvu par aizraujošu kinematogrāfisku ceļojumu filmai "Projām" un režisoram Gintam Zilbalodim.

Žurnāla "Sestdiena" redaktors Egīls Zirnis piešķīra laikraksta "Diena" specbalvu filmai, kas "skaidri pierādīja, ka arī Maskačkā nevajag celt debesskrāpjus" - "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi".

Kā ierasts, labākā studentu filma nesaņēma visu "Lielo Kristapu", bet tikai lukturi, kam jārāda ceļš uz priekšu. Balvu pasniedza režisors Matīss Kaža un “Hannu Pro” valdes priekšēdētājs Kalvis Baumanis.

Studentu filmu konkursā uzvarējusi režisores Elitas Kļaviņas filma "Zorjana Horobraja''.

Kino vizuālā noformējuma profesiju pārstāvjiem balvas pasniedza fotogrāfs Jānis Deinats un zīmola "Amoralle" dibinātāja Inese Ozola.

Kategorijā "Labākais grima mākslinieks" uzvarēja Maija Gundare (filma "Jelgava ’94").

Savukārt šī gada labākā kostīmu māksliniece ir Aija Strazdiņa (filma "Jelgava ’94").

Par gada labāko mākslinieku atzīts Rūdolfs Baltiņš (filma "1906").

Kategorijā "Labākais spēlfilmas operators" uzvarējis Bogumils Godfrejovs (Bogumil Godfrejow) par filmu "Oļegs".

Portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš pasniedza publikas simpātiju balvu par gada labāko veikumu kino mākslā filmai "Jelgava ’94".

Arī "Rīgas nami" pasniedza balvu filmai "Jelgava ’94", kas bijusi skatītākā kinoteātrī "Splendid Palace".

Žūrijas specbalvu par daudzsološu tēlojumu filmā "Jelgava ’94" saņēma Bruno Bitenieks.

Kategorijā "Labākā aktrise otrā plāna lomā" uzvarēja Ieva Puķe par galvenā varoņa mammas lomu filmā "Jelgava ’94".

Kategorijā "Labākais aktieris otrā plāna lomā" uzvarēja Dāvids Ogrodņiks (Dawid Ogrodnik) par mafijas bosa Andžeja lomu filmā "Oļegs".

Šī gada labākās aktrises titulu ieguvusi Kristīne Nevarauska, kura filmā "Nekas mūs neapturēs" spēlē galvenā varoņa Ralfa sievu.

Savukārt par šī gada labāko aktieri atzīts Jēkabs Reinis par galvenās lomas tēlojumu daudzsēriju mākslas filmā "Sarkanais mežs".

Žūrijas pārstāvis Boriss Frumins pasniedza balvu labākajam spēlfilmas režisoram - Jānim Ābelem par filmu "Jelgava '94".

Žūrijas specbalva par oriģinālas vēsturiskas atmosfēras radīšanu tika piešķirta filmai "1906".

Vakara noslēdzošā kategorija, kā ierasts, bija "Labākā pilnmetrāžas filma". Balvu pasniedza žūrijas pārstāve, scenāriste Larisa Gūtmane un žūrijas priekšsēdētājs Arvīds Krievs.

2019. gada labākās pilnmetrāžas filmas titulu ieguva režisora Jura Kursieša filma "Oļegs".

Noslēguma ceremonijas režisors bija Mārtiņš Ķibers, scenogrāfijas autore Anna Heinrihsone. Ceremonijas vadītāji – aktieri Anta Aizupe un Kaspars Dumburs. Uz skatuves kāpa arī grupa “Carnival Youth”.

KONTEKSTS:

''Lielais Kristaps'' ir nozīmīgākais Latvijas filmu nozares pasākums, kas dod iespēju vienkopus redzēt un profesionāli izvērtēt Latvijas labākās filmas, godinot Latvijas kino tradīcijas. 2016. gadā “Lielais Kristaps” ieguva Nacionālās balvas statusu, šogad balvas tiks pasniegtas 31. reizi.

Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kino centru un Kultūras ministriju, atbalsta Rīgas dome. 

Nominantu sarakstu izveidoja atlases komisija, kurā strādāja septiņi profesionālo organizāciju izvirzīti nozares profesionāļi.

Šogad Lielā Kristapa žūrijas sastāvu veidoja ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē augsti novērtēti kino profesionāļi. Zane Balčus  kino zinātniece, FIPRESCI pārstāve (Latvija), Dāvis Sīmanis  kino režisors, pasniedzējs (Latvija), Arvīds Krievs  kino režisors, producents (Latvija), Lolita Ritmane  komponiste (ASV), Boriss Frumins  kino režisors, pasniedzējs (ASV), Larisa Gūtmane  scenāriste, pasniedzēja (Kanāda), Audrjus Stonis dokumentālā kino režisors (Lietuva). 

Vairāk informācijas – balvas "Lielais Kristaps" mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti