Galerijā “Daugava” 27. februārī atklāj gleznotājas un scenogrāfes Kristas Dzudzilo personālizstādi “Mīklaini kā spogulī”, kurā, gluži vai kā izkāpušas no ģimenes fotoalbumiem, fragmentāri uzplaiksnīs mākslinieces personīgās atmiņas. Un arī dažādu, personīgi nepiedzīvotu situāciju fragmenti. Tie visi ir pēdējā pusotra gada laikā gleznotie darbi, ko papildina dažas instalācijas kā pieminekļi neuzgleznotajām gleznām.
Autora ziņas
Marta sākumā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) simfoniskais orķestris aicina uz īpašiem koncertiem, kurā savu diriģēšanas meistarību demonstrēs simfoniskā orķestra diriģēšanas studenti. Šogad pie diriģenta pults stāsies jaunie un talantīgie – Artūrs Oskars Mitrevics, Raimonds Gulbis, Konstantīns Petrenko, Denner Tiene Kenupp Bastos (Brazīlija) un Adams Adamovičs, medijus informē JVLMA pārstāvji.
Ko jaunu par sevi var uzzināt, pazaudējoties otra biogrāfijā? Šādu jautājumu “Dirty Deal Teatro” Āgenskalnā uzdod režisors Valters Sīlis un māksliniece Kate Krolle. 21. februārī pirmizrādi piedzīvo viņu kopdarbs “Izskatās, ka tu mirsi”, kas būtībā ir abu publiska drosmes pārbaude un psiholoģisks pētījums pašiem par sevi, savām atmiņām un radošā procesa sākumu un galu.
Divas krasi atšķirīgas izstādes iekārtotas Jūrmalas pilsētas muzejā. Viena ir pianista, Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora un arīdzan diplomēta gleznotāja Jāņa Maļecka gleznu izstāde “Dienasgrāmata”. Tai pretstatā – blakus telpā apskatāma jaunās mākslinieces Envijas tekstu gleznas un instalāciju haoss izstādē “Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies”.
Pie skatītājiem ceļu sācis Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna leģendārās rokoperas “Kaupēn, mans mīļais” koncertuzvedums Paulas Pļavnieces režijā. Kaupēna lomā, kurā pirms 20 gadiem spīdēja mūziķis Mārtiņš Freimanis, šoreiz iejūtas aktieris Raimonds Celms. Vēsturiskais stāsts par sabiedrības apjūsmoto laupītāju un slepkavu uzjundī mūsdienās aktuālus jautājumus par cilvēka izvēlēm, morāli un godaprātu.
Sestdien, 15. februārī, notiks Latvijas sabiedrisko mediju gada nozīmīgākais notikums kultūrā – balvas “Kilograms kultūras 2019” pasniegšanas ceremonija. Sarkano paklāju pirms ceremonijas un apbalvošanu varēs vērot arī tiešraidē portālā LSM.lv. Skatītāji un klausītāji savu izvēli ir izdarījuši un nobalsojuši, bet uzvarētājus deviņās kategorijās uzzināsim tikai ceremonijas laikā, kurā īpaša loma atvēlēta arī žūrijai – tieši žūrijas pārstāvji uzvarētājiem pasniegs zeltītos atsvarus.
Galerijā “Istaba” 13. februārī sākas Aivara Vilpsōna “Suņa dzīve”, kas tapusi sadarbojoties ar rakstnieci Noru Ikstenu, bet galerijā “Māksla XO” izstādē “Prāta defragmentācija” uzplaiksnī Lauras Veļas atmiņu lauskas gandrīz 80 gleznu objektos īpašā autortehnikā. Tikmēr mākslinieku pāris Helēna un Ivars Heinrihsoni gatavojas Zelta kāzām un gatavo Valentīndienas izstādi Rīgas mazākajā galerijā fon Stricka villā.
Trešdien, 12. februārī, “Ēnu dienā” tūkstošiem jauniešu devās uz dažādām darba vietām, lai iepazītu atšķirīgu profesiju specifiku, aizkulises un ikdienu, tostarp divos skatuves mākslas tempļos – Latvijas Nacionālajā operā un baletā un Latvijas Nacionālajā teātrī, kur aktieriem un režisoriem bija pieteikušās vairāk nekā astoņdesmit ēnas.
Rakstnieces Regīnas Ezeras 20. gadsimta 70. gadu vidū sarakstīto stāstu krājumu “Cilvēkam vajag suni” Valmieras teātrī skatuves valodā ietērpis režisors Jānis Znotiņš, kurš kopā ar radošo grupu radījis dzīvu, sirsnīgu un brīžiem sāpīgu iestudējumu visai ģimenei par savstarpējām attiecībām un suņa nepieciešamību, beznosacījuma mīlestību, uzticību un rūpēm.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 6. februārī atklāj jaunā, bet jau daudz pieredzējušā mākslinieka Ērika Apaļā personālizstādi “Ģimene”. Tas ir unikāls, ļoti privāts un neparasts ceļojums personisko un kolektīvo atmiņu uzplaiksnījumos, valodas zīmēs un kino citātos, kas izstāstīts laikmetīgi vizuālās mākslas valodā.
Mūsu kaimiņvalsts – Igaunijas Republika – februārī svin dzimšanas dienu. Šogad 102. Tāpēc Rīgas Latviešu biedrības namā izveidojusies tradīcija februāri pasludināt par Igaunijas mēnesi, ko 4. februārī atklāja ar trīs igauņu tekstilmākslinieču izstādi “Mūsu stāsti”.
Bez aktrisēm, piedaloties tikai aktieriem, smieklīgu, agresīvu, patiesu, intīmu sarunu Dailes teātra Mazajā zālē iestudējis režisors Oļegs Šapošņikovs, par pamatu ņemot poļu dramaturga Andžeja Saramonoviča populāro komēdiju “Testosterons”. Tās varoņi ir septiņi vīrieši – spilgti, bet atšķirīgi tipāži.
Tukuma muzeja Durbes pilī 30. janvārī atklāta plaša Kuzņecova porcelāna industrijas mantojuma izstāde “Zudušo laiku meklējot. Kuzņecova porcelāns Zuzānu kolekcijā”, ko papildina eksponāti no Tukuma muzeja un Jaņa Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja krātuvēm. Izstāde sniedz ieskatu agrāko laiku priekšmetiskajā godībā, ražotāju tehniskajā un mākslinieciskajā varēšanā un atklāj Kuzņecova porcelāna īpašo vietu cilvēku atmiņās.
25. janvārī Ogres Kultūras centrā noslēdzās XXII Jaunrades deju konkurss. Finālā 19 horeogrāfi skatītāju un žūrijas vērtējumam nodeva 41 deju, kuru izdejoja 26 kolektīvi. Visvairāk apbalvojumu – par trijām dejām - saņēma Jānis Ērglis, medijus informē Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.
Rīgas kultūras centrā “Iļģuciems” no 23. janvāra aplūkojama cilvēka identitātei veltīta izstāde “Nezināmais. Mainīgais”. Tas ir četru jaunu fotomākslinieču kopprojekts, kura pirmsākumi meklējami pirms pieciem gadiem. Šajā laikā darbu tematika un uzdotie jautājumi nav zaudējuši aktualitāti, tāpēc nolemts tos papildināt un izlikt publiskai apskatei vienā no Rīgas apkaimēm – Iļģuciemā.
Pērnvasar izraisījis sensāciju Aviņonas teātra festivālā, pasaules tūrē devies Krievijā mājas arestā pabijušā, bet radošo dzirksti nezaudējušā režisora Kirila Serebreņņikova iestudējums “Outside / Ārpusē”. Viesizrāžu tūre sākas režisoram tuvajā Rīgā ar Latvijas Nacionālajā teātrī izpārdotiem trim vakariem.
Latvijas radošo profesiju augstskolas paudušas bažas par Izglītības un zinātnes ministrijas konceptuālo dokumentu “Par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu”, kurā, daudzuprāt, nepilnīgi izstrādāts augstskolu tipoloģijas jautājums, kas rada bažas – nākotnē mākslas augstskolas varētu kļūt par koledžām.
Tallinas ielas kvartālā 17. janvārī atklāta jaunās fotogrāfes no Čehijas Elizabetes Haustas darbu izstāde. Tajā aplūkojamas fotogrāfijas, kas tapušas dažādās cilvēka pamestās vietās, nedaudz apokaliptiskas, noslēpumaini baisas, uzņemtas iestudētā dokumentālā stilā. Izstādes nosaukums – “Starp robežām”.
Lielajā ģildē 16. janvārī uzstāsies pasaulslavenā gruzīnu izcelsmes Francijā dzīvojošā pianiste Elisso Bolkvadze. Viņa ir UNESCO Miera vēstnese, kurai piemīt talants ar mūzikas spēku vienot un vēlme palīdzēt. Arī Rīgā māksliniece uzstājas biedrības "Open" rīkotajā labdarības koncertā, lai palīdzētu savākt līdzekļus riska grupas jauniešu radošā centra izveidei.
Mākslas galeriju un grāmatizdevēju pasaulē ienācis un pamazām cenšas nostiprināties jauns spēlētājs – Rīgas mākslas un grāmatu salons “Aminori”, kur 14. janvārī atklāj izsmalcinātas un ļoti laikietilpīgas glezniecības darbu izstādi “Déjà vu”. Tajā vienviet aplūkojami Latvijas Mākslas akadēmijas profesora, Zīmēšanas katedras vadītāja Normunda Brasliņa un viņa bijušo studentu figurālās glezniecības darbi.
Atvēršanas svētkus piedzīvojis Ingas Gailes otrais romāns “Skaistās” – traģisks, skarbs, vēsturiskos notikumos balstīts darbs, kura darbība sākas koncentrācijas nometnē 1941. gadā. Otrā pasaules kara vardarbīgās pēdas aizvedīs līdz mūsdienām, atklājot traģisko un piedzīvoto notikumu ietekmi vairākās paaudzēs un liekot aizdomāties arī par skaistuma nozīmi.
Latvijas Mākslas akadēmija, kas šogad svin simtgadi, sākusi vērienīgu sava īpašuma Ikšķilē – Jāņa Kugas nama – rekonstrukciju. Scenogrāfs un viens no Mākslas akadēmijas rektoriem, kurš šo amatu ieņēma divreiz – Latvijas brīvvalsts un Otrā pasaules kara laikā, māju būvēja pakalna nogāzē kā itāļu “palaco” tipa celtni ar unikālu skatu uz Daugavu. Šobrīd beidzas ēkas restaurācijas 1. kārta.
Daudzviet pasaulē popularitāti ieguvušas digitālās mākslas izstādes, kur pasaulslavenu mākslinieku darbus iespējams skatīties uz lieliem ekrāniem, ar īpašu datorprogrammu palīdzību, tā teikt, iekustinot gleznas, tās izkadrējot un radot īpašu sajūtu telpā, kurā māksla ir skatītājiem visapkārt. 17. decembrī Rīgā tiek atklāta šāda jauna vieta “Digital Art House”.