Mākslas muzejā “Rīgas birža” no 15. decembra aplūkojami jauni eksponāti izstāžu ciklā “Āzijas mākslas stāsti”, kas rosina atklāt un izprast konkrētu priekšmetu ceļu līdz muzeja kolekcijai un to kontekstu kultūras vēsturē. Jaunākās ekspozīcijas centrā ir divas Japānas Sacumas keramikas pāra vāzītes, kas pirms simt gadiem kļuva par vienu no pirmajiem Āzijas mākslas dāvinājumiem jaundibinātajam Valsts mākslas muzejam.
Autora ziņas
“Meistara garais gads” – tā ir septiņu tautas lietišķās mākslas studiju un tautas glezniecības studijas dalībnieku izstāde, kas 10. decembrī vērusi durvis vienā no Rīgas aktīvākajiem kultūras centriem. Tas jau gadu desmitiem darbojas Iļģuciemā, un tur esošā Amatu nama dalībniekiem šādas kopizstādes jau kļuvušas par tradīciju, ar kuru tiek noslēgts radošās darbības gads.
Bērnu grāmatu autore, žurnāliste un izdevniecības “Ucipuci” vadītāja Zane Zusta šobrīd piedzīvo dubultnotikumu. Izdevniecībā “Zvaigzne ABC” klajā nākusi viņas jaunākā grāmata “Tarakāni tavā galvā. Stāsti par vīriešiem”. Vienlaikus dienas gaismu ieraudzījis viņas lolojums pašiem mazākajiem lasītājiem – jaunā ikmēneša žurnāla “Ucipuci” pirmais numurs.
“Gandarī melnbaltā kadra estētika, kas balstīta mūsu modernās fotogrāfijas tradīcijā." "Nav ne kino, ne teātris, bet ļoti skatāms." "Noskatījos ar lielu piespiešanos." "Labākais seriāls, kāds Latvijā radīts." Tik pretrunīgi un dažādi ir sociālajos tīklos manītie epiteti, kas veltīti Jaunā Rīgas teātra 10 sēriju filmai “Aģentūra”. Tā novembra nogalē speciāli izveidotā vietnē sākusi ceļu pie skatītājiem.
Laikā, kad teātru afišas un interneta vietnes skatītājiem vēsta, ka līdz 6. decembrim plānotās izrādes ir atceltas, “Dirty Deal Teatro” radījis zinātniskās fantastikas izrādi bērniem “Misija Zeme”, kas notiek tiešsaistē.
Filmu studija “Mistrus Media” Rīgas ielās sākusi uzņemt daudzsēriju filmu “Emīlija. Latvijas preses karaliene”. Tā vēstīs par preses brīvību un unikālas, spēcīgas un spilgtas personības lomu pagājušā gadsimta 20. un 30. gadu Latvijā. Preses karalieni Emīliju Benjamiņu filmā atveido aktrise Guna Zariņa, kura atzina, ka šī loma viņai ir liels izaicinājums.
Latvijas Nacionālā bibliotēka 17. novembrī dāvinājumā no izdevēja, žurnālista un Atmodas laika sabiedriskā darbinieka Andreja Cīruļa ģimenes saņēma viņa mūža pēdējo darbu – grāmatu “Mana mīļā Līgatne”. Tās ceļš līdz lasītājiem nav bijis gluds – drukātā sējumā tā izdota jau pēc Andreja Cīruļa aiziešanas mūžībā, bet pandēmijas dēļ tā arī nav piedzīvojusi atvēršanas svētkus.
Valsts svētku priekšvakarā Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Kultūras ministriju izveidojis Latvijas simtgades izrādes “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris” digitālo versiju. Tā iekļauta programmā “Latvijas skolas soma”, dodot skolēniem iespēju nokļūt simt gadus senā pagātnē, kad Nacionālā teātra ēkā sanākušie pieņēma vēsturiski nozīmīgu lēmumu – dibināt Latvijas valsti.
Cēsu Izstāžu namā atklāta pirmā konkursa izstāde “Cēsu mākslas balva 2020”. Rīkotāji cer, ka ar laiku tā kļūs par neatņemamu pilsētas kultūras dzīves tradīciju. Izstādē bija aicināti piedalīties profesionāli mākslinieki, kuru dzīve ir bijusi vai joprojām ir saistīta ar Cēsu pilsētu vai novadu. Decembra vidū kļūs zināmi šīs konkursa izstādes laureāti, arī skatītāju simpātijas balvas ieguvējs.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Muzeju krātuvē iekārtojis jaunu patstāvīgo ekspozīciju “Skulptūru mežs. Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumi”. Tajā publiskai apskatei izlikta unikāla pasaulslavenu tēlniecības darbu kopiju kolekcija, kas sniedz iespēju interesentiem iepazīt Eiropas kultūras mantojumu. Seno skulptūru reprodukciju izstādi atklās ceturtdien, 29. oktobrī.
Rokgrupa “Pērkons” sarūpējusi īpašu koncertprogrammu par godu dzejnieka Māra Čaklā 80. jubilejai. Programmā, kas pirmo reizi izskanēs 17. oktobrī VEF Kultūras pilī, ir divu lieldarbu atjaunojumi ar Māra Čaklā dzeju. Viena ir rokoratorija “Kā jūra, kā zeme, kā debess”, otra – rokopera “Čigāns sapnī”. Kā atzina “Pērkona” mūziķi, Māra Čaklā dzeja savulaik aizliegtajai grupai palīdzēja atgriezties uz skatuves.
No 15. oktobra līdz pat Ziemassvētkiem Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā aplūkojams piecu mākslinieču kopīgi veidots radošo darbu cikls, kurā savijas laikmetīgā un sakrālā māksla. Ikonu, gleznu un grafiku izstāde “Zelts. Gaisma. Krāsa. Līnija” atklāj kopīgo atšķirīgu mākslinieku rokrakstos, apmeklētājiem dodot iespēju iepazīt zelta, gaismas, krāsu un līniju dažādos uztveres un atainošanas veidus.
Eksperimentālajā izstāžu telpā – Rīgas Mazākajā galerijā – atklāta starptautisku atzinību guvušā, Lielbritānijā dzīvojošā latviešu mākslinieka Kristapa Ancāna izstāde “Dažādi iemesli, kāpēc tavs sniegavīrs izskatās netīrs”. Autors ar diezgan absurdiem plakātiem, uz kuriem lasāms teksts angļu valodā, mudina padomāt par konceptuālo un brīžiem nesaprotamo laikmetīgo mākslu un tās attiecībām ar skatītāju.
Vai mēs jau esam tur? Šādu jautājumu uzdod izstāde Latvijas Mākslas akadēmijas galerijā “Pilot”, norādot uz mākslas pasaules sarežģīto tīklu starp galerijām, mecenātiem, biennālēm, kolekcionāriem, muzejiem un pašiem māksliniekiem. Izstādē aplūkojami divpadsmit aktīvi strādājošu jaunākās paaudzes mākslinieku darbi, un izstādes dalībnieki tūdaļ pēc izstādes ceļos uz mākslas mesi “Art Vilnius”.
Jau trešo gadu Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs rīkoja starptautisko mākslas festivālu “Divi Jūliji”. Tas veltīts Latvijas lietišķās mākslas meistariem – Jūlijam Maderniekam un Jūlijam Straumem. 25. un 26. septembrī notika radošās darbnīcas, izstāžu atklāšanas, zinātniska konference un paraugdemonstrējumi, kuros savus talantus izmēģināt varēja arī klātesošie.
Pateicoties Eiropas Profesionālās leļļu mākslas festivāla izstādei, līdz 23. septembrim Latvijas Dzelzceļa muzeja telpās valdīs mākslas gaismas un ēnu spēles. Mākslinieces Ināras Liepas izlolotais festivāls maina virzienu un izstādēs pamazām iekļauj ne tikai leļļu mākslu, bet arī tēlniecības un tekstila darbus, kinētiskos objektus, glezniecību un instalācijas.
15 gados viņa vadītās ekspedīcijas pārmeklēja 103 ezerus, 15 purvus un vairākas upes un pētīja ezerpiļu paliekas, tostarp Āraišu ezerā. Runa ir par ievērojamo arheologu un vēsturnieku Jāni Apalu. Ceturtdien, 17. septembrī, tiek svinēta viņa 90. jubileja. Vēsturnieks mūžībā aizgāja pirms deviņiem gadiem, bet viņa 90. jubilejas gadā Āraišu arheoloģiskā parka apmeklētāju centrā izveidota mūsdienīga, interaktīva ekspozīcija.