Ar retorisku jautājumu – kā uzlabot dzīves kvalitāti un nodzīvot līdz 100 gadiem? – savu ceļu pie skatītājiem sāk jauns miniseriāls “Ārčijs un Nellija”. Režisore Madara Dišlere sola, ka daudzsēriju filma būs pilna ar optimismu un ievērojamu humora devu. Uz ekrāniem filma nonāks šī gada izskaņā.
Autora ziņas
18. oktobra vakarā pirmizrādi piedzīvoja Jevgeņijas Šermeņevas pirmais režijas darbs – krievu mūsdienu dramaturga Ivana Viripajeva lugas “Saules līnija” iestudējums. Izrāde stāsta par laulāta pāra attiecību krīzi pēc septiņiem kopā nodzīvotiem gadiem. Tas ir naksnīgi skarbs dialogs, mēģinot patiesi ieraudzīt un sadzirdēt vienam otru, un jautā – vai vispār iespējams pilnībā tapt saprastam un spēt izprast vistuvāko cilvēku?
Pirmoreiz Baltijā un tieši Rīgā izdevies sarīkot starptautiski atzītā mākslinieka – austriešu avangarda klasiķa un performanču meistara Hermaņa Niča personālizstādi “Orģiju un mistēriju teātris”, kas 15. oktobra vakarā tiks atklāta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Skatītājus, iespējams, izstāde šokēs, bet tā ir lieliska iespēja izglītoties, lai izprastu mākslas vēstures kontekstu un laikmetīgās mākslas attīstību.
Meklējot atbildes uz jautājumiem, kas ir mīlestība un kā saprast savu attiecību nākotni, “Dirty Deal Teatro” projekta “Jauno maiņa” ietvaros devis vārdu diviem tikko Kultūras akadēmiju absolvējušiem režisoriem – Annai Klišānei un Jurģim Lūsim, kuri kopā ar radošo grupu radījuši izrādi “Es atceros šo krūšturi”.
Latvijas Fotogrāfijas muzejā atklāta trīs somu fotogrāfu kopīga izstāde “Starp varavīksnes galiem”, kurā viņi fiksē savu dzīves pieredzi – kā ir būt tēvam. Trīs atšķirīgi stāsti par saviem bērniem, dzīves grūtībām, pieaugšanu, bailēm un prieku.
Šodien visā pasaulē pie mazajiem lasītājiem nonāk Džoannas K. Roulingas jaunākā grāmata bērniem “Ziemassvētku Cūks”. Tas ir sirsnīgs un aizraujošs piedzīvojumu stāsts par kādu mazu zēnu un viņa mīļāko rotaļlietu, un pati autore arī atklājusi, ka iedvesmu guvusi no savas ģimenes pieredzes.
Šodien vienlaicīgi visā pasaulē klajā tiek laista slavenās britu rakstnieces, grāmatu par Hariju Poteru autores, Džoannas K. Roulingas jaunā grāmata bērniem “Ziemassvētku Cūks”. Jā, tieši Tas Cūks, jo tas ir puika. Mīļmantiņa, kas pazūd un kuras mazais saimnieks dodas galvu reibinošos piedzīvojumos, lai Ziemassvētku brīnumu laikā atrastu savu mīļāko rotaļļietu. Latvijā Roulingas darbus izdod “Apgāds Zvaigzne ABC”.
Latvijas Nacionālajā teātrī jau gandrīz pirms gada, novembra beigās, pirmizrāde bija iecerēta režisora Intara Rešetina iestudētajam Leīlas Slimani romānam “Klusa dziesma”. Dramatiskajā iestudējumā “Aukle” par ģimenes attiecībām, kas izveidojas tad, kad tajā ienāk aukle, aktrises Lāsmas Kugrēnas lomā dažas dienas pirms šīvakara pirmizrādes “ielēca” Dita Lūriņa. Un neticamā ātrumā tapa atšķirīga izrāde.
4. oktobrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) atklāts jau septītais mūsdienu mūzikas festivāls “deciBels”. Tajā gaidāmi dažādu žanru koncerti un meistarklases. Festivāla otrās dienas programmā – tā īpašie viesi no Beļģijas, laikmetīgās mūzikas ansamblis “Fractales”, bet turpmākajās dienās gaidāmas arī latviešu mūziķu uzstāšanās.
4. oktobra vakarā VEF Kultūras pilī divus operas viencēlienus – komponista Džankarlo Menoti komisko monooperu “Telefons” un Fransisa Pulenka traģisma piesātināto darbu “Cilvēka balss” skatītājiem piedāvāja dziedātāja Sonora Vaice. Kā atzina klātesošie, Vaice ir lieliskā formā, un šajā reizē viņa sev devusi vēl papildus uzdevumu – bijusi arī iestudējuma režisore.
Dailes teātrī šovakar pirmizrādi piedzīvos monoizrāžu diptihs jeb divas kamerizrādes vienā vakarā. Vienu izspēlē aktieris Aldis Siliņš, un tās pamatā ir Latvijas teātros jau vairakkārt iestudēts mūziķa monologs “Kontrabass”, bet otra tapusi pēc Latvijā pirmo reizi iestudētas lugas “Dziesmas tukšai vietai”, un tās titullomā ir aktrise Ērika Eglija-Grāvele. Abas izrādes iestudējuši jaunie režisori Henrijs Arājs un Laura Upeniece.
Latvijas Leļļu teātris, kas savas ēkas remontdarbu laikā pagaidu mājvietu ir atradis Rīgas Latviešu biedrības namā, rīt aicinās mazos skatītājus uz jauna iestudējuma pirmizrādi – teātra jaunpienācēja režisora Edgara Niklasona iestudējumu “Arturs un apaļā galda bruņinieki”. Tas ir stāsts par 6. klases skolēniem, kuriem ekskursija muzejā pārvēršas neaizmirstamā piedzīvojumā.
Latvijā ļoti trūkst ekspozīciju vai izstāžu, kas paredzētas apmeklētājiem ar redzes traucējumiem. Viena tāda tagad pieejama Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā. Tur izveidots vēl nebijis “Sajūtu ceļojums”, kas ikvienam apmeklētājam, jo īpaši cilvēkam ar redzes grūtībām ļauj iepazīt abu dzejnieku pasauli caur dažādām maņām – tausti, ožu, smaržu un dzirdi.
Dzintaru koncertzāli 10. un 11. septembrī piepildīja pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera dibinātā un vadītā orķestra “Kremerata Baltica” skanējums. Divus vakarus festivālā “Kremerata Baltica” tika svinēta dubultjubileja – vijolnieka 75. dzimšanas diena un orķestra 25 darbības gadi.
Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvojis iestudējums pēc pasaulslavenā rumāņu izcelsmes franču dramaturga Ežēna Jonesko lugas “Degunradzis”. Tā pēc ungāru režisores Ildiko Gāšpāras ieceres pārtapusi par laikmetīgi aktuālu darbu, kas runā par eksistenciālām bailēm, manipulēšanu ar cilvēkiem, vairākuma viedokļa uzspiešanu un sevis zaudēšanu.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs mākslas cienītājiem atdod parādu un ver durvis jau pērn iecerētai, bet pandēmijas dēļ pārceltai izstādei, kas veltīta Rīgas mākslinieku grupas simtgadei. Ekspozīcija atspoguļo 1920. gadā dibinātās mākslinieku grupas darbību un atklāj toreiz jauno latviešu mākslinieku izvēlēto glezniecisko rokrakstu, kas raisīja diskusijas par to, kas un kāda ir un drīkst būt māksla.
Knuta Skujenieka dzeja, kas radīta Mordovijas lēģeros un vēlāk apkopota krājumā “Sēkla sniegā”, uzsākusi jaunu dzīvi dziedātāja Daumanta Kalniņa pandēmijas laikā sakomponētajās dziesmās koncertprogrammā “Drošinājums” mūzikas namā “Daile”, kas tieši dzejnieka 85. jubilejā piedzīvoja pirmatskaņojumu. Daumantam Kalniņam koncertā pievienojas mūziķi Romāns Vendiņš (klavieres), Toms Poišs (kontrabass), Artūrs Noviks (akordeons) un Kaspars Kurdeko (sitaminstrumenti).
Aicinot mūsdienu sabiedrību aizdomāties par viltus ziņām un objektīvo realitāti, par zinātniskajām metodēm un sociālajos tīklos atrodamās informācijas autentiskumu, fonds “Mākslai vajag telpu” Latvijas Zinātņu akadēmijā iekārtojis laikmetīgās mākslas izstādi "Pseidozinātniskā konference". Tajā aplūkojami desmit pseidozinātnēm veltīti mākslas darbi.
Jūrmalas pilsētas muzejs sagatavojis trīs jaunas izstādes. Mākslinieka Andreja Ģērmaņa astoņdesmitās jubilejas izstādē “Gleznot var visur” būs izstādītas gan eļļas gleznas un akvareļi, gan grafikas un mazāk zināmi zīmējumi, sākot no 1960. gada. Dānijā dzīvojošās latviešu tekstilmākslinieces Ilzes Rudzītes personālizstāde “Starp divām jūrām” atklās identitātes meklējumus dzīvojot divās valstīs un spēli ar dažādiem materiāliem šķiedras mākslas valodā. Bet dekadentiskā un virtuozā mākslinieka Roberta Koļcova pēdējo gadu veikums tēlniecībā, grafikā un glezniecībā – personālizstādē “Ādams un četras Ievas”.
Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvojusi izrāde "Klāvas tantes skūpsts" pēc krievu rakstnieka Venedikta Jerofejeva poēmas “Maskava–Gailīši” tās tulkotāja, dramatizējuma autora un filozofa Ulda Tīrona režijā. Šis jau ir viņa ceturtais veikums kā režisoram. Pirms vairākiem gadiem iestudētas Platona “Dzīres”, “Pēdējā Ļeņina eglīte”, un “Apmānītā”. Tagad kārta postmodernajam Veņičkas ceļojumam vilcienā no Maskavas uz Gailīšiem, kur sulīgā valodā savijas bijušais un esošais, atsauces uz Bībeli, literatūras vēsturi, mūziku un padomju cilvēka realitāti, mūžīgajām skumjām un ilgām.