Panorāma

Būvvalde gadiem ignorē nesaskaņotu celtniecību

Panorāma

Panorāma

Eksotisko dzīvnieku dārzā bagāts pavasaris

Pavasaris bagātīgs arī eksotisko dzīvnieku dārzā Dundagā

Pabarot kamieli, samīļot tikko dzimušu alpaku mazuli vai kazlēnu un sabučot zebru. Dundagā ir vieta, kur var apskatīt un sabužināt daudz Latvijas apstākļiem nepierastu dzīvnieku. Eksotisko zvēru dārza saimniece saka – dzīvojot brīvi lielā teritorijā un visi kopā, dzīvnieki iemācījušies būt draudzīgi arī ar apmeklētājiem – spļaudās tikai savā starpā. 

“Iedomājies, viņš stundu atpakaļ piedzima, iedomājies kāds, es jau ar cimdu brucināju, lai ātrāk izžūst, lai smukāks kamerā tiek,” Evita Laukšteine rāda alpaku mazuli. 

Evitai šis rīts bijis ļoti darbīgs, jo pirms nepilnas stundas viņa palīdzēja piedzimt alpaku mazulim. Iepriekšējā dienā arī diviem melnkaklu alpu kalnu kazlēniem.

Ik reizi, kad iet garām kādam dzīvniekam, Evita to pabužina un samīļo. Tāpēc visi četrkājainie un divkājainie, ragainie, spārnotie un kuprainie šajās mājās ir pieraduši pie cilvēku rokām un ir ļoti draudzīgi arī pret apmeklētājiem. Gan izlūgsies gardumu, gan ļaus uzņemt pašbildi.

“Es nepērku neko lielu, kas ir pieaudzis, jo mazu viņi viegli pieņem, viņi apskatās, ā, tas ir bērniņš, tad lai staigā, bet ja būtu pieauguši, nu nē, es arī nepērku no zoodārziem, nepērku arī no minizoo neko, tikai tāpēc ka viņi tur ir turēti krātiņos,” atklāj Evita Laukšteine. “Jo, kas ir dzīvnieks krātiņā? Nekas. Viņš ir samaitāts, dari, ko gribi, brīvestībā kad viņi šādi pārvietojas, viņi ir pavisam savādāki.”

Mīlestība pret dzīvniekiem Evitai jau no bērnības. Un sapnis par savu dzīvnieku dārzu esot bijis jau daudzus gadus. Veterināre viņa nav, taču lielākoties ar savu daudzskaitlīgo saimniecību tiek galā pati.

“Man mamma strādāja fermā, un, protams, ka bija jāiet palīgā, daudz jādara, ļoti daudz iemācījos no mammas, jo neviens jau nepalīdzēja, pašai viss bija jādara, ja kāds saslima, citi neārstēja, mamma diezgan daudz pati saprata un iemācīja ļoti daudz man,” atklāj Evita. 

Līdzās kamieļiem, alpakām un zebru puikam, brīvi pastaigājas arī kalnu kazas, tītari, skrien pērļvistiņas. Te dzirdama arī rukšķēšana, pēkšķēšana un mūjināšana. 

“Mīlestība pret viņiem, viņi to ļoti izjūt, ir jābūt mīlestībai, tu nevari ar viņiem strādāt, ja tu viņus negribi. Vislielākais, kas viņiem jāvelta, ir mīlestība un, ja tu to dod, tad viņi to saprot un viņi tevi respektē,” stāsta Evita. 

Viņa smej, ka īsti nemaz nezina, cik dzīvnieku ir dārzā. Noteikti pāri pusotram simtam. Un viņai jau ir nākamais sapnis – uz Dundagu atvest īstu ķenguru un pērtiķīti.

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti