Dzīve & stils / Vēsture
Mūsu ēras 800. gadā pāvests Leons III kronēja franku karali Kārli Lielo par Romas imperatoru. Šis pagodinājums nepavisam nenāca par velti – jau pārdesmit gadus agrāk Kārlis, kuram klausīja arī Itālija, bija piešķīris pāvestam plašus apgabalus Apenīnu pussalas centrā. Tā izveidojās pāvesta valsts, kura aptuveni šajās robežās pastāvēja līdz pat 19. gadsimta vidum, atdalīdama Itālijas dienvidus no ziemeļiem. Tomēr jau kopš Napoleona karu laikiem 19. gadsimta sākumā Itālijā vērsās plašumā nacionālisma kustība, un 1860. gadā, kad Sardīnijas karaļa Viktora Emanuela II armija maršēja cauri pāvesta zemēm, lai sastaptos ar Džuzepes Garibaldi spēkiem Dienviditālijā un kopīgi apvienotu valsti, arī pāvesta valsts iedzīvotāji sacēlās un nepārprotami pauda savu vēlmi apvienoties ar saviem tautas brāļiem vienā nacionālā valstī.
5. gadsimtā, brūkot Romas impērijai, tās senā galvaspilsēta vairākkārt krita barbaru rokās un piedzīvoja postīšanas un izlaupīšanas. Pirmoreiz tas notika 410. gadā, kad Romu ieņēma vestgoti ar savu ķēniņu Alariku priekšgalā. Tomēr postošākā pilsētai bija otrā izlaupīšana, kas sākās pēc tam, kad 455. gada 2. jūnijā Romu ieņēma vandaļu un alanu ķēniņa Geizeriha karaspēks.
1904. gada oktobrī no Liepājas jūrā izgāja Krievijas kara flotes eskadra, kuru komandēja admirālis Zinovijs Roždestvenskis. Eskadrā ietilpa lielākā daļa no impērijas Baltijas jūras flotes, un tās uzdevums bija kuģot apkārt visam Eirāzijas kontinentam, sasniedzot Tālos Austrumus, kur tobrīd jau desmito mēnesi Krievija karoja pret Japānu un nepārprotami zaudēja.
Latvijas Republikas prezidenta pilnvaras pēc valsts nodibināšanas noteica Latvijas Satversmes sapulce. Tas notika garās diskusijās un iedvesmojoties no citu valstu piemēriem. Prezidenta lomu pēc iespējas samazināt centās sociāldemokrāti, kas bija vairākumā, bet tam iebilda opozīcija, Latvijas Radio raidījumā "Šīs dienas acīm" stāstīja vēsturnieks, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis.
Šodienas Armēnijas lielākajās pilsētās slejas pieminekļi 5. gadsimta karavadonim Vardanam Mamikonjanam – armēņu nacionālajam varonim. Savu dzīvību kaujas laukā 451. gada 26. maijā viņš atdeva cīņā pret Persijas impērijas mēģinājumiem agrajos viduslaikos iznīcināt Armēnijā kristietību, uzspiežot armēņiem zoroastrisma reliģiju.