Dzīve & stils / Vēsture
4. maija deklarācija. Gads līdz
4. maija deklarācija. Gads līdz
1990. gada 4. maija deklarācija par neatkarības atjaunošanu pagrieza varenāko mūslaiku vēstures atslēgu. Jau pēc gada Latvija kļuva patiesi brīva. Bet kādas durvis bija jāatslēdz pirms 4. maija, lai sapnis taptu par īstenību?  
Šī diena vēsturē. Darba svētki jeb starptautiskā strādnieku diena
Šī diena vēsturē. Darba svētki jeb starptautiskā strādnieku diena
1886. gada 1. maijā sākas oficiālā kustība, kas kļūs par iemeslu 1.maija svinībām. Latvijā 1. maijs ir ne tikai Darba svētki, bet arī Latvijas Republikas Satversmes sasaukšanas diena. Taču lielākajā daļā pasaules 1. maijs ir starptautiskā strādnieku solidaritātes diena.
Kā pirms vairāk nekā gadsimta sasauca Satversmes sapulci
Kā pirms vairāk nekā gadsimta sasauca Satversmes sapulci
Ir 1920. gada 1. maijs. Rīgā valda pacilājoša gaisotne. Ļaudis izgājuši ielās un ar sajūsmu sveic Satversmes sapulci. Beidzot bija piepildījušās latviešu tautas ilgas – pašiem spriest un lemt, kādu ceļu Latvijas valstij iet. Todien darbu sāka Latvijas pirmais parlaments. Satversmes sapulces deputāti izstrādāja un pieņēma valsts galveno dokumentu – Satversmi. Kopš tā laika 1. maijs ir viena no nozīmīgākajām dienām Latvijas vēsturē – Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
Šī diena vēsturē. Salaulājas nacistu līderis Ādolfs Hitlers un Eva Brauna
Šī diena vēsturē. Salaulājas nacistu līderis Ādolfs Hitlers un Eva Brauna
1945. gada aprīļa beigās nacistu Reihs piedzīvoja savas pēdējās dienas. Sarkanā armija, ielenkusi Berlīni, tagad lauzās cauri galvaspilsētas drupām uz centru. Šeit, bunkurā zem Valsts kancelejas ēkas, bija patvēries nacistu līderis Ādolfs Hitlers līdz ar dažiem tuvākajiem līdzgaitniekiem un svītu. Un šeit, bunkura Mazajā pieņemšanas zālē, 1945. gada 29. aprīļa pirmajās stundās notika kāda ceremonija. Berlīnes hauleitera biroja ierēdnis Ādolfs Vāgners civilā ceremonijā salaulāja Lielvācijas vadoni Ādolfu Hitleru un Evu Braunu, oficiālā statusā Valsts kancelejas sekretāri. Neoficiāli visiem bunkura iemītniekiem, protams, bija zināms, ka Eva nu jau vairāk nekā desmit gadus ir fīrera mīļākā.
Šī diena vēsturē. Tiesā terorisma kustības «Sarkanās armijas frakcija» dibinātājus
Šī diena vēsturē. Tiesā terorisma kustības «Sarkanās armijas frakcija» dibinātājus
Spilgtākais elements kreisi radikālā terorisma kustībā, kas pagājušā gadsimta 70. gados uzliesmoja toreizējā Vācijas Federatīvajā Republikā, bija organizācija, kas dēvējās par Sarkanās armijas frakciju. Vairākus šīs organizācijas dibinātājus tiesāja, 1977. gada 28. aprīlī pasludinot spriedumu dramatisku notikumu apvītajā prāvā.
Šī diena vēsturē. Austrijas Republikas atjaunošanas deklarācija 1945. gadā
Šī diena vēsturē. Austrijas Republikas atjaunošanas deklarācija 1945. gadā
Austrija bija pirmā Eiropas valsts, kuras neatkarību nacistiskā Vācija iznīcināja, to anektējot 1938. gada martā. Otrajam pasaules karam tuvojoties beigām, Austrijas liktenis nebija īsti skaidrs, taču, kad Vīni bija ieņēmusi Sarkanā armija, Maskavas valdība atļāva atjaunot demokrātisku Austrijas Republiku. Austrijas pagaidu valdība ar attiecīgu deklarāciju nāca klajā Vīnē 1945. gada 27. aprīlī.
Ko mācīties no Latgales kongresa piemēra šodien. Skaidro vēsturnieks
Ko mācīties no Latgales kongresa piemēra šodien. Skaidro vēsturnieks
Latgales kongresa piemērs rāda ka nācijas veidošanā un nācijas pašapziņā izšķiroši svarīga ir kopīga vēlme un skaidri paustā nostāja, ka mēs par spīti problēmām, kas mūsdienās Latgales kontekstā ik pa laikam izskan, tomēr nepārprotami paužam piederību kopīgās Latvijas politiskās nācijas idejai. Vienojamies par svarīgāko, un tad, kad esam vienojušies, varam skriet un risināt mazās problēmas, Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Imants Cīrulis.
Vēsture 1 minūtē: Latgales kongress
Vēsture 1 minūtē: Latgales kongress
Pirms Latvijas valsts Latvija bija ideja – kā kopīgs mērķis. Ap 1860. gadu, kad jauni latviešu studenti Tērbatā – jaunlatvieši – domāja, kā latviešu nākotni padarīt labāku, izpratne par to, kas ir Latvijas robežas, bija atšķirīgas.
Vēsturniece Ineta Lipša: Latvijas politiķi 1920.–1930. gados bijuši savā ziņā feministiski
Vēsturniece Ineta Lipša: Latvijas politiķi 1920.–1930. gados bijuši savā ziņā feministiski
Latvijas politiķi 1920.-1930. gados bijuši savā ziņā feministiski, intervijā "Radio Naba" raidījumā "Portolāns" vērtēja Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece, vēsturniece Dr. hist. Ineta Lipša. Viņa skaidroja, ka Latvija bija pirmā demokrātiskā valsts Eiropā, kas atļāva izdarīt abortu arī sociālu iemeslu dēļ. Šos grozījumus pieņēma 4. Saeima, kurā bija 99 vīrieši un tikai viena sieviete – Berta Pīpiņa, kura bija arī Latvju sieviešu nacionālās līgas līdere. "Tas, manuprāt, atspoguļo to, ka patiesībā politiķu vidū bija diezgan daudz cilvēku, kuri saprata sieviešu problēmas, jo tās bija ģimeņu problēmas. Tā nekad nav bijusi tikai sieviešu problēma. Tā vienmēr ir pāra vai ģimenes problēma," sacīja vēsturniece.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu