Dzīve & stils / Vēsture
1945. gada 23. jūlijā pēc kara atjaunotā demokrātiskā Francija izvirzīja apsūdzību dzimtenes nodevībā maršalam Filipam Petēnam – bijušajam kolaboracionistiskā Višī režīma vadonim; bet savulaik – nacionālajam varonim.
1934. gada 22. jūlijā Čikāgā no Savienoto Valstu Federālā izmeklēšanas biroja aģentu lodēm mira viens no visu laiku leģendārākajiem gangsteriem – Džons Herberts Dilindžers.
Pirms 83 gadiem uz savu pirmo sēdi pulcējās tā dēvētā Tautas Saeima – padomju okupācijas apstākļos sarīkotās, jebkādām demokrātijas normām neatbilstošās vēlēšanās tapusi parlamenta fikcija. 1940. gada 21. jūlijā deputāti izspēlēja "tautas gribas" īstenošanas farsu, pasludinot Latviju par padomju republiku un lūdzot tās uzņemšanu Padomju Savienībā.
Par spīti Romas katoļu baznīcas centieniem, tai neizdevās vienoties par konkordāta līgumu nedz ar jauntapušo Vācijas ķeizarvalsti 19. gs. otrajā pusē, nedz ar demokrātisko Veimāras republiku pēc Pirmā pasaules kara. Stāvoklis mainījās, pie varas nākot Ādolfam Hitleram. Jau drīz pēc tam, 1933. gada 20. jūlijā, Vatikānā tika parakstīta attiecīgā vienošanās.
1941. gadā britu premjerministra Vinstona Čerčila runa uzsāk pret nacistisko Vāciju vērstu propagandas kampaņu "V nozīmē Uzvaru".
Tālajā mūsu ēras 64. gada 18. jūlija naktī debesis rotāja pilnmēness. Nav gan zināms, vai tonakt laiks Romā bija skaidrs vai apmācies, taču ir nepārprotami zināms, ka nakts vidū virs lielās impērijas galvaspilsētas iekvēlojās sarkana blāzma. Bija sācies Lielais Romas ugunsgrēks – visplašāk zināmā ugunsnelaime Mūžīgās pilsētas vēsturē.
1945. gada 17. jūlijā Potsdamā pie Berlīnes tikās karā uzvarējušo lielvalstu vadītāji, lai lemtu par pēckara Eiropas likteni. Padomju diktatoram Josifam Staļinam Potsdamā izdevās panākt teju visu savu impērisko ambīciju īstenošanos Austrumeiropā.
Visiem interesentiem, bet sevišķi bērniem un jauniešiem, kam interesē vēsture un arheoloģija, Ludzas bērnu un jauniešu centrs sadarbībā ar arheoloģi Ināru Kunigu no Rīgas līdz pat jūlija beigām Latvijas vecākajā pilsētā Ludzā organizē arheologu dienas, kuru ietvaros jau pirmdien, 17. jūlijā, plkst.11 ir iespēja doties arī izzinošā ekspedīcijā pa Ludzas apkārtnes tuvākajiem pilskalniem kopā ar arheologu un pilskalnu pētnieku Juri Urtānu.
Līdz ar 1. un 2. gadu tūkstoša miju arvien pamanāmāka kļuva plaisa starp kristīgo baznīcu Rietumeiropā un Bizantijas impērijā. Reiz vienotās kristīgās baznīcas sadalīšanās Romas katoļu un pareizticīgo baznīcās bija pakāpenisks process, taču kā spilgtāko šķiršanās brīdi daudzi piesauc 1054. gada 16. jūliju.
1799. gada 15. jūliju min kā dienu, kad franču kareivji no Napoleona Bonaparta komandētā Ēģiptes ekspedīcijas korpusa uzgājuši tā dēvēto Rozetas akmeni – stēlu ar Ptolemaju dinastijas valdnieka dekrēta tekstu, kas vēlāk ļauj atgūt tobrīd zudušo ēģiptiešu hieroglifu lasīšanas prasmi.
1902. gada 14. jūlija rītā Venēcijā negaidīti sabruka Sv. Marka zvanu tornis – viena no pilsētas ievērojamākajām celtnēm. Tas tika atjaunots precīzi agrākajā izskatā un agrākajā vietā.
Durbes kauja 1260. gada 13. jūlijā, kurā žemaiši sakāva Livonijas un Vācu ordeņa kopīgos spēkus, bija viena no lielākajām krustnešu neveiksmēm Baltijā. Tā par vairākām desmitgadēm paildzināja Baltijas un Prūsijas pakļaušanas procesu un ietekmēja arī Livonijas un Lietuvas robežas izveidošanos kuršu apdzīvotajos novados.
Nirnberga 15. gadsimta beigās bija viens no nozīmīgākajiem Eiropas kultūras centriem. Te 1493. gada 12. jūlijā nāca klajā viens no agrīnajiem iespiedmākslas paraugiem – enciklopēdiskais darbs "Nirnbergas hronika".
20. gadsimta sākuma amerikāņu rakstnieka Teodora Dreizera romāna "Amerikāņu traģēdija" pamatā ir patiess notikums: divu jauniešu – Greisas Braunas un Čestera Džileta – likteņstāsts. To aprāva Greisas Braunas nāve 1906. gada 11. jūlijā, savukārt Česters Džilets tika notiesāts kā meitenes slepkava un beidza dzīvi elektriskajā krēslā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
