Dzīve & stils / Vēsture
Pirms 83 gadiem uz savu pirmo sēdi pulcējās tā dēvētā Tautas Saeima – padomju okupācijas apstākļos sarīkotās, jebkādām demokrātijas normām neatbilstošās vēlēšanās tapusi parlamenta fikcija. 1940. gada 21. jūlijā deputāti izspēlēja "tautas gribas" īstenošanas farsu, pasludinot Latviju par padomju republiku un lūdzot tās uzņemšanu Padomju Savienībā.
Par spīti Romas katoļu baznīcas centieniem, tai neizdevās vienoties par konkordāta līgumu nedz ar jauntapušo Vācijas ķeizarvalsti 19. gs. otrajā pusē, nedz ar demokrātisko Veimāras republiku pēc Pirmā pasaules kara. Stāvoklis mainījās, pie varas nākot Ādolfam Hitleram. Jau drīz pēc tam, 1933. gada 20. jūlijā, Vatikānā tika parakstīta attiecīgā vienošanās.
Tālajā mūsu ēras 64. gada 18. jūlija naktī debesis rotāja pilnmēness. Nav gan zināms, vai tonakt laiks Romā bija skaidrs vai apmācies, taču ir nepārprotami zināms, ka nakts vidū virs lielās impērijas galvaspilsētas iekvēlojās sarkana blāzma. Bija sācies Lielais Romas ugunsgrēks – visplašāk zināmā ugunsnelaime Mūžīgās pilsētas vēsturē.
Visiem interesentiem, bet sevišķi bērniem un jauniešiem, kam interesē vēsture un arheoloģija, Ludzas bērnu un jauniešu centrs sadarbībā ar arheoloģi Ināru Kunigu no Rīgas līdz pat jūlija beigām Latvijas vecākajā pilsētā Ludzā organizē arheologu dienas, kuru ietvaros jau pirmdien, 17. jūlijā, plkst.11 ir iespēja doties arī izzinošā ekspedīcijā pa Ludzas apkārtnes tuvākajiem pilskalniem kopā ar arheologu un pilskalnu pētnieku Juri Urtānu.
Līdz ar 1. un 2. gadu tūkstoša miju arvien pamanāmāka kļuva plaisa starp kristīgo baznīcu Rietumeiropā un Bizantijas impērijā. Reiz vienotās kristīgās baznīcas sadalīšanās Romas katoļu un pareizticīgo baznīcās bija pakāpenisks process, taču kā spilgtāko šķiršanās brīdi daudzi piesauc 1054. gada 16. jūliju.
Durbes kauja 1260. gada 13. jūlijā, kurā žemaiši sakāva Livonijas un Vācu ordeņa kopīgos spēkus, bija viena no lielākajām krustnešu neveiksmēm Baltijā. Tā par vairākām desmitgadēm paildzināja Baltijas un Prūsijas pakļaušanas procesu un ietekmēja arī Livonijas un Lietuvas robežas izveidošanos kuršu apdzīvotajos novados.
20. gadsimta sākuma amerikāņu rakstnieka Teodora Dreizera romāna "Amerikāņu traģēdija" pamatā ir patiess notikums: divu jauniešu – Greisas Braunas un Čestera Džileta – likteņstāsts. To aprāva Greisas Braunas nāve 1906. gada 11. jūlijā, savukārt Česters Džilets tika notiesāts kā meitenes slepkava un beidza dzīvi elektriskajā krēslā.