Dzīve & stils / Vēsture
Vēsturnieks: Par Saules kaujas atrašanās vietu vienprātības nebūs nekad
Avoti sniedz skopas un pretrunīgas ziņas par Saules kaujas notikuma vietu. Līdz šim plašāk ir pamatotas divas hipotēzes, taču reālā atrašanās vieta ir grūti nosakāma un tā tas arī paliks, LTV raidījumam “4. studija” sacīja Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošais pētnieks Guntis Zemītis
Ekspozīcija «Nikolaja vārti – durvis pagātnē» – sākums kaut kam lielākam
Daugavpils cietoksnis ir unikāls valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis, kura platība ir vairāk nekā 150 ha. Tas ir pēdējais bastionu tipa cietoksnis pasaulē, un tūristu iecienīts tas kļuva līdz ar Marka Rotko mākslas centra izveidi. Taču līdz šim cietoksnī nav neviena muzeja, kurš stāstītu tieši par Daugavpils cietokšņa vēsturi, lai arī pa šiem gadiem, kopš cietoksnī rit restaurācija, uziets ne mazums vēsturisku liecību un dažādu artefaktu. Tāpēc Daugavpils cietokšņa kultūras un informācijas centra darbinieki izveidojuši vēsturisku ekspozīciju –  “Nikolaja vārti – durvis pagātnē”. Ekspozīcijas veidotāji cer, ka tas ir sākums kaut kam lielākam.
«Varakļānu kautiņš»: 1925. gada miesta tracis, kas atbalsojās arī Saeimā
Vairāku gadsimtu garumā Latvijas teritorijā dzīvojuši dažādu tautību cilvēki (krievi, ebreji, vācieši u. c.). Līdzīga situācija Latvijā pastāvēja arī starpkaru periodā. Lai gan lielākoties šīs ikdienas attiecības bija mierīgas, tomēr atsevišķos gadījumos veidojās nesaprašanās un pat konfliktsituācijas. Viens no skaļākajiem šāda veida notikumiem Latvijas sabiedrību pāršalca 1925. gada augustā.
60 gadi kopš Salaspils kodolreaktora iedarbināšanas
60 gadi kopš Salaspils kodolreaktora iedarbināšanas apritēs svētdien, 26. septembrī, informēja VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) pārstāve Sanita Pelēķe.
«Mūs ievēlēja ne tādēļ, lai mēs klusētu». Meletijs Kallistratovs – vienīgais krievs, kurš bijis četru pirmskara Saeimu deputāts
Meletijs Kallistratovs bija vienīgais krievs, kurš četras reizes ievēlēts starpkaru Latvijas Republikas parlamentā. Viņš dzimis Dvinskā (Daugavpilī) 1896. gada 25. maijā. Dzimtajā pilsētā arī gājis bojā – 1941. gada 23. jūnijā viņu nošāva cietuma pagalmā. Vietējais Krievu kultūras centrs, kurš atklāšanas brīdī tika dēvēts par Meletija Kallistratova namu, tagad atkal vēlas tikt saukts šī spilgtā starpkaru Latvijas politiķa vārdā.
35 gadi kopš Latvijā lielākās tilta traģēdijas. Atmiņas par notikumiem Ķegumā
Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijā lielākās tilta traģēdijas, kad, sagāžoties Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) tiltam, bojā gāja 11, bet ievainojumus guva vēl 13 cilvēki. Vīri, to notikumu aculiecinieki, kam tā joprojām ir dzīvā atmiņā, par pieredzēto dalījās ar Latvijas Televīzijas raidījumu "Aculiecinieks"".
Vai zini, ka lielākā stacijas ēka starpkaru Latvijā uzbūvēta Gulbenē?
''Piektdienas naktī uz Dzelzceļu virsvaldes aicinājumu pulciņš Rīgas viesu ar satiksmes ministru Pēteri Aronieti, tieslietu ministru Erastu Biti, galveno dzelzceļu inspektoru Jāni Pauļuku un dzelzceļu virsvaldes vadošām personām priekšgalā izbrauca uz Vecgulbenes jaunās dzelzceļa stacijas atklāšanu.
Eiropas jaunieši Latvijā izglītojas par holokausta vēsturi
Jaunieši no deviņām Eiropas Savienības valstīm apmeklēja holokausta piemiņas vietas Rīgā un Salaspilī. Šī vizīte notiek projektā “Miera līnija”, kurā Eiropas jaunieši apmainās ar savam vēsturiskajam perspektīvām par Eiropas karu vēsturi un mēģina rast atbildi uz jautājumu, vai ir iespējams taisnīgi pieminēt kara upurus.
Aizauļoja kumeliņš. Kas notika ar reiz vareno Rīgas hipodromu?
Vai spējat iedomāties, ka starpkaru periodā Latvijā bija aptuveni 400 000 zirgu (šobrīd to aptuvenais skaits ir zem 9000) un tepat Rīgas centra nomalē, trokšņainajā Skanstē,  slējās stalta lielbūve, kur sajūsmināti un azartā iekarsuši zirgu sporta tīkotāji pulcējās gluži tāpat kā pirmspandēmijas ikdienā ap arēnu tūkstošiem “Rīgas Dinamo” hokeja fani? Rīgas hipodroms vairāk nekā 75 gadus bija viens no vērienīgākajiem hipodromiem Eiropā, vēlāk – centrālajiem Padomju Savienībā,  kas sekmēja zirgu sporta uzplaukumu Latvijā.
#Grosvaldi1921. Presē ziņo par Latvijas sūtņu apspriedi Bulduros
Augusta otrā puse paiet ļoti aktīvi gan 1911., gan 1921. gadā. Džo turpinās brīvdienas Alpu kalnu pakājē, taču arī tās ir notikumiem un piedzīvojumiem pilnas, sākot ar ledāju apskati, līdz pat atrakciju parkam. Savukārt desmit gadus vēlāk Latvijas presē daudz tiek ziņots par dažādiem gaidāmiem ārpolitiski svarīgiem notikumiem ar Latvijas pārstāvju piedalīšanos; tāpat laikrakstos lasāms par Bulduros notikušo Latvijas sūtņu apspriedi. Margarētai savukārt piespiedu kārtā mazliet jāpiebremzē aktīvā ikdiena un jāatpūšas pēc tam, kad viņa negaidīti zaudējusi samaņu. Tikmēr Mērija vecākā ar ģimeni lasa sēnes Dubrovas mežos un maz ko zina par pārējiem ģimenes locekļiem.
Svarīgākais šobrīd

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt