Dzīve & stils / Vēsture
20. gadsimta sākuma amerikāņu rakstnieka Teodora Dreizera romāna "Amerikāņu traģēdija" pamatā ir patiess notikums: divu jauniešu – Greisas Braunas un Čestera Džileta – likteņstāsts. To aprāva Greisas Braunas nāve 1906. gada 11. jūlijā, savukārt Česters Džilets tika notiesāts kā meitenes slepkava un beidza dzīvi elektriskajā krēslā.
1985. gada 10. jūlijā Oklendas ostā Jaunzēlandē tika saspridzināts un nogrima organizācijas "Greenpeace" kuģis "Rainbow Warrior". Gāja bojā viens cilvēks. Jau drīz vien noskaidrojās, ka spridzināšanu veicis Francijas slepenais dienests.
1943. gadā, naktī no 9. uz 10. jūliju, britu, amerikāņu un to sabiedroto spēki sāka operāciju "Husky" – iebrukumu Sicīlijā ar mērķi sagraut un izsist no Vācijas sabiedroto rindām fašistisko Itāliju.
1776. gada 8. jūlijā Filadelfijā, dievnamu zvaniem skanot, tika izsludināta Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Neatkarības deklarācija – vēsturē pirmais valststiesiskais dokuments, kas deklarēja pilsoņu brīvo gribu kā valsts pastāvēšanas pamatu.
"Daudzās baumas par lidojošo disku vērtās īstenībā vakar, kad 8. gaisa kara flotes 509. bumbvedēju grupas Rozvelas kara lidlauka izlūkošanas birojam, sadarbojoties ar vienu no vietējiem rančo darbiniekiem un Čavesas apgabala šerifa biroju, paveicās iegūt šādu disku. Minētais lidojošais objekts piezemējās rančo teritorijā netālu no Rozvelas pagājušajā nedēļā. Tā kā rančo nebija pieejami telefona sakari, minētais rančo darbinieks uzglabāja disku līdz laikam, kad varēja sazināties ar šerifa biroju, kas savukārt paziņoja par atradumu 509. bumbvedēju grupas Izlūkošanas biroja majoram Džesijam Mārselam. Sekoja tūlītēja rīcība, un disks tika izvests no rančo darbinieka mājām. Tas tika apsekots Rozvelas kara lidlaukā, pēc kā majors Mārsels to nodeva augstākstāvošās vadības rīcībā."
Tā sauktās Juglas kaujas 1919. gada jūnija beigās un jūlija sākumā starp vācbaltiešu Landesvēru un citām vācu vienībām no vienas puses un Igaunijas armiju ar tai pakļautajām Ziemeļlatvijas brigādes daļām no otras puses noslēdzās ar Strazdumuižas pamiera parakstīšanu. Vienošanās lika vācu vienībām pamest Rīgu, savukārt Ziemeļlatvijas daļas Jorģa Zemitāna vadībā 1919. gada 6. jūlijā iemaršēja Rīgā un pievienojās te dislocētajiem Dienvidlatvijas – Jāņa Baloža komandētajiem spēkiem.
"Pestīšanas armija" ir šodien plaši pazīstama labdarības organizācija, kas darbojas vairāk nekā 130 pasaules valstīs. Tās pirmsākums bija Ziemeļlondonas Kristīgā misija, kuru metodistu misionāru Būtu pāris nodibināja 1865. gada 5. jūlijā.
Šodien Latvijā atzīmē Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu. Datums izraudzīts, pieminot Lielās horālās sinagogas un vēl četru Rīgas sinagogu nodedzināšanu 1941. gada 4. jūlijā, kas kļuva par simbolisku aizsākumu nacistu okupācijas varas īstenotajam holokaustam.
1844. gada 3. jūlijā trīs islandiešu zvejnieki nogalināja pēdējo ligzdojošo bezspārnu gārgaļu pāri. Putnu suga, kura savulaik bija apdzīvojusi visu Atlantijas okeāna ziemeļdaļu, bija neatgriezeniski iznīcināta.
Kopš pagājušā gada rudens Zilākalnā notiek arheoloģiskā izpēte, kurā līdz šim arheologi ir atraduši 24 cilvēku apbedījumus, kas saistāmi ar 17.gadsimta kapsētu, aģentūru LETA informēja Valmieras novada pašvaldības vides komunikācijas projektu vadītāja Elizabete Ločmele.
1900. gada 2. jūlijā pie Konstances ezera grāfs Ferdinands fon Cepelīns vēroja pirmo reizi paceļamies gaisā savu lolojumu – ar gāzi pildītu gaisa kuģi, pirmo cepelīnu.
Latvijas koloniālā vēsturē nav pārāk bieži cilāts temats, tomēr jau pirms vairākiem gadsimtiem t.s. kurzemnieki nonāca Atlantijas okeāna un Karību jūras baseina zemju tuvumā. Par šīm interesantajām pagātnes lappusēm pagājušā gadsimta otrajā pusē centās atgādināt arī trimdā dzīvojošie latvieši, kuru aktivitātes līdzīgi kā teju pirms četriem gadsimtiem ar Kurzemes hercogistes īstenoto Tobago kolonizēšanu atstājušas paliekošas pēdas šīs Karību reģiona salas vēsturē.
Pirmais pasaules karš pieprasīja jaunus ieroču veidus un kaujas paņēmienus. Vācu pilots Kurts Vintgenss bija pirmais, kurš 1915. gada 1. jūlijā notrieca pretinieka lidmašīnu, izmantodams sava lidaparāta priekšgalā nostiprinātu ložmetēju. Tieši šādi iznīcinātāju piloti izcīnījuši vairumu vēlāko laiku gaisa kauju.
Atzīmējot Latvijas simtgadi, četros gados tapušas četras grāmatas par Latvijas valstij sarežģītu vēstures laiku – Neatkarības karu. Piektdien atvēršanas svētkus piedzīvoja jaunākais, ceturtais dokumentu krājums "Cīņa par brīvību. Latvijas Neatkarības karš Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos". Kā atzina grāmatas autors – tā ir veltījums karavīriem un civiliedzīvotājiem, kuri atdeva dzīvību par Latvijas brīvību.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
