Šī diena vēsturē

27. maijs. Atentāta mēģinājums pret Bohēmijas un Morāvijas reihsprotektoru 1942. gadā

Šī diena vēsturē

29. maijs. Djagiļeva balets Parīzē piedāvā Stravinska baleta viencēlienu "Svētpavasaris”

28. maijs. Kaujas Cusimas jūras šaurumā

Šī diena vēsturē. Krievijas zaudējums Japānai kaujās Cusimas jūras šaurumā

1904. gada oktobrī no Liepājas jūrā izgāja Krievijas kara flotes eskadra, kuru komandēja admirālis Zinovijs Roždestvenskis. Eskadrā ietilpa lielākā daļa no impērijas Baltijas jūras flotes, un tās uzdevums bija kuģot apkārt visam Eirāzijas kontinentam, sasniedzot Tālos Austrumus, kur tobrīd jau desmito mēnesi Krievija karoja pret Japānu un nepārprotami zaudēja.

Japānai šai karā bija divas lielas priekšrocības. Pirmkārt, tā bija valsts, kas modernus bruņotos spēkus sākusi veidot tikai dažas desmitgades iepriekš, toties ar milzu entuziasmu un izmantojot labākos Eiropas paraugus un modernākās tehnoloģijas. Otrkārt, Japānas galvenie resursi bija koncentrēti tiešā karadarbības rajona tuvumā, kamēr Krievijas industriāli attīstītos reģionus no Tālajiem Austrumiem šķīra Sibīrijas plašumi, kuriem cauri veda viena vienīgā Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāle.

Japānas lielākā problēma šai karā bija tā, ka papildspēkus un kara materiālus uz karadarbības rajonu Ķīnas ziemeļaustrumos tā varēja nogādāt pamatā tikai pa jūru. Sūtot Roždestvenska eskadru 33 000 kilometru tālajā ceļā, Krievija cerēja pārņemt iniciatīvu uz jūras un izolēt japāņu sauszemes spēkus no dzimtenes.

1905. gada 27. maijā eskadra sasniedza Cusimas jūras šaurumu starp Japānas arhipelāgu un Korejas pussalu. Te krievus jau gaidīja japāņu apvienotā flote admirāļa Heihačiro Togo vadībā.

Flotes galvenā triecienspēka – bruņu līnijkuģu – ziņā admirāļa Roždestvenska eskadrai bija pat neliels pārsvars, taču japāņiem bija krietni vairāk mazāku kuģu,

pie tam admirāļa Togo kuģiem bija vairāk liela kalibra lielgabalu ar tālāku šaušanas distanci, un kopējās ugunsjaudas ziņā japāņu flotei bija nospiedošs pārsvars. Pie tam viņu lādiņi bija efektīvāki – tie daudz vieglāk detonēja un tādējādi ātrāk iznīcināja pretinieka klāja aprīkojumu.

Krievu kuģu korpusi garajā braucienā pa siltajiem ūdeņiem bija apauguši ar jūras sīkbūtnēm, un tas pamatīgi palēnināja gaitu. Japāņu jūrnieki jau vairāk nekā gadu regulāri piedalījās jūras sadursmēs; Baltijas flotes jūrniekiem šādas pieredzes trūka. Visbeidzot – admirālis Togo bija lieliski informēts par krievu eskadras kustību, un līdz ar to viņš izvēlējās uzbrukuma laiku un vietu. Visi šie faktori kopumā atstāja admirālim Roždestvenskim maz cerību. Lai cik izlēmīgi un drosmīgi nerīkotos krievu jūrnieki, japāņu viesuļuguns viņu kuģus burtiski saplosīja.

28. maija rītā kontradmirālis Ņebogatovs, kurš pārņēma vadību, kad admirāli Roždestvenski smagi ievainoja, signalizēja japāņiem par padošanos.

Tikai kreiseris "Almaz" un divi mīnu kuģi izlauzās līdz Vladivostokai. Trīs kreiseri un daži mīnu kuģi patvērās neitrālu valstu ostas, kamēr viss krievu eskadras kodols – tai skaitā visi vienpadsmit bruņukuģi – tika nogremdēti vai sagūstīti. Krievija bija zaudējusi divas trešdaļas no saviem jūras spēkiem un arī pēdējās cerības daudzmaz cienījami noslēgt karu ar Japānu.

Krievijas teritoriālie zaudējumi šai karā bija salīdzinoši nenozīmīgi, taču morālie – milzīgi. Bija neglābjami iedragāta sabiedrības ticība Romanovu dinastijai un visai impērijas sociāli politiskajai kārtībai; Krievijas cara valstij bija atlikuši vēl tikai 12 pastāvēšanas gadi. Savukārt Japānas impērija bija apliecinājusi visai pasaulei pirmās modernās Āzijas lielvalsts tapšanu, un nākamajās desmitgadēs šī valsts meta izaicinājumu spēcīgākajām Rietumu lielvalstīm.

Šī diena vēsturē

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti