Dzīve & stils / Vēsture
1991. gada 21. augustā pieņemtais Konstitucionālais likums Latvijas vēsturē iezīmē ļoti skaidru izšķiršanos par neatkarību un piederību Rietumu valstu saimei un vērtībām, tā par Latvijas neatkarības atjaunošanas "de facto" vēstīts Saeimas vietnē. Tikmēr vēsturnieks Gatis Krūmiņš norāda, ka šis ir Latvijas nozīmīgāko notikumu vēsturē vismazāk pētītais laiks un galvenokārt balstās uz cilvēku atmiņām, nevis izpēti, kas būtu nepieciešama.
Speciālistu komanda no ASV veica padziļinātus pētījumus masu nošaušanas un apbedījumu vietās, kā arī Līvas kapsētā. Tika apstiprināts, ka Šķēdes kāpās atrodas visgarākais – 250 metru – grāvis ar nošautajiem, kā arī tika atrasts viens iepriekš nezināms grāvis. Vēl daži tika atklāti pie bākas, tie tika izpētīti Rus.LSM.lv klātbūtnē. Un tas nav viss – visdrīzāk, tāds grāvis ir arī kapsētā. Pēc gada pētnieki plāno turpināt darbu.
Sešas dienas ilgā kauja pie Jarmukas upes no 636. gada 15. līdz 20. augustam bija izšķiroša visa reģiona un pasaules vēstures tālākajai gaitai. Šajā kaujā arābu armija, ģeniālā karavadoņa Halīda ibn al-Valīda komandēta, sagrāva Bizantijas imperatora Hērklija spēkus. Pēc šīs sakāves vairs nekas nespēja aizkavēt islāma ekspansiju Ziemeļāfrikā un citur Tuvo Austrumu reģionā.
1920. gada vasarā boļševiku valdība Krievijā diezgan nepārprotami bija uzvarējusi pilsoņu karā. Nozīmīgākās balto ģenerāļu armijas bija sakautas, bija noslēgti miera līgumi ar Baltijas valstīm. Sarkanā armija izvērsa sekmīgu uzbrukumu pret Poliju un jūlija beigās jau atradās Varšavas pievārtē. Sapnis par uzvaras gājienu Eiropā gan izkūpēja gaisā līdz ar sakāvi Varšavas kaujā augusta otrajā pusē, un tajā pašā laikā Ļeņina valdībai radās vēl viena nopietna problēma. 1920. gada 19. augustā vienlaicīgi vairākās Tambovas guberņas sādžās sacēlušies zemnieki apšāva labības savācēju vienības, līdz tam nelielās pretpadomju partizānu grupas strauji apvienojās "zaļajās armijās", un guberņā izvērtās sacelšanās, kuras apspiešana prasīja padomju valdībai gandrīz gadu.
19. gadsimta pirmajā pusē Argentīnā pie varas bija diktators Huans Manuels de Rosass, kura valdīšanai bija raksturīga totalitāra kontrole un valstisks terors. Viens no nežēlīgākajiem aktiem, veikts pēc diktatora personiskas pavēles, bija jaunās aristokrātes Kamilas O’Gormanas un viņas faktiskā vīra, katoļu mācītāja Ladislao Gutjerresa sodīšana ar nāvi par sabiedrības tikumības normu pārkāpšanu 1848. gada 18. augustā.
1945. gada 17. augustā Londonā nāca klajā britu rakstnieka Džordža Orvela alegoriski satīriskais romāns "Dzīvnieku ferma", kurā autors nepārspējami trāpīgi un spilgti atmasko padomju totalitārisma nehumāno dabu. "Katra nopietni vērtējama rinda, kuru esmu uzrakstījis kopš 1936. gada, ir tieši vai netieši vērsta pret totalitārismu," par sevi rakstījis Džordžs Orvels.
Augusta pirmajā svētdienā Preiļos notika tradicionālais pasākums, kas veltīts holokausta upuru piemiņai. Tajā atcerējās arī tos, kuri, riskējot ar dzīvību, glāba vietējos ebrejus.
1941. gada augustā Padomju Savienības situācija šķita teju vai bezcerīga. Kopš Vācijas negaidītā uzbrukuma 22. jūnijā no visas vairākus tūkstošus kilometru garās frontes līnijas turpināja pienākt ziņojumi par arvien jaunām ienaidnieka rokās kritušām teritorijām, zaudētām kaujām, desmitiem un simtiem tūkstošu gūstā kritušu sarkanarmiešu un virsnieku. Padomju valsts nespēja attapties no graujošo zaudējumu šoka, tomēr padomju vadonis Staļins un viņa līdzgaitnieki bija pārvarējuši pirmo kara nedēļu frustrāciju un mēģināja glābt no iznīcināšanas savu režīmu un līdz ar to visu milzīgo valsti. Viņi bija gatavi lietot katru līdzekli, un apliecinājums tam bija arī Sarkanās armijas virspavēlniecības pavēle Nr. 270, kas datēta ar 1941. gada 16. augustu.
Vai Aglonas svētglezna ir kopija? Vai tai piemīt dziedinošs spēks, un vai tāds ir oriģinālam Traķos, Lietuvā? Ko par to saka baznīca, kā skaidro vēsturnieki un folkloras pētnieki, un vai brīnumiem tic mākslinieki un restauratori? Viņi, kas redzējuši Aglonas Dievmāti tuvplānā – rentgena aparātā, sudraba ietērpa lodējuma vietās, laimes asarās, ko atklāj ticīgo dziedināšanas stāsti. Patiesība, mīti, noslēpumi, mīklas un to atminējumi caurauž stāstu par Aglonas sirdi – Dievmātes Brīnumdarītājas svētgleznu, tās izcelsmi, māksliniecisko mantojumu un nozīmi ticīgo dzīvēs.
Morejas zemes valdnieks Makbets kļuva par Skotu karali pēc tam, kad kaujā pret viņu 1040. gada 14. augustā krita iepriekšējais valdnieks – karalis Dankans I. Abi šie viduslaiku valdnieki vēlāk kļuva par varoņiem Viljama Šekspīra traģēdijā "Makbets", kas gan tikai dažos momentos sakrīt ar mums zināmajiem vēstures faktiem.
Ortopēdija un protezēšana nav nekas jauns. Pirmās ziloņkaula protēzes, iespējams, lietotas jau trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, bet ortozes un protēzes, kādas tās pazīstam šodien, strauji attīstīties sāka 19. gadsimtā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pētniecības nodaļas galvenais pētnieks Mārtiņš Vesperis.