Aizvadītajā diennaktī sasniegts Covid-19 testu rekords – testēti 12 155 analīžu paraugi. Kopš pagājušās sestdienas Covid-19 testu cilvēki ar slimības simptomiem var veikt bez ģimenes ārsta nosūtījuma, un uzreiz tajā pašā dienā zvanu centrā pieteikumu skaits dubultojās. Tiesa, aicina neveikt testus tiem, kuriem nav nekādu saslimšanas pazīmju.
Autora ziņas
Valsts policija par iespējamiem dažāda veida likumpārkāpumiem biedrībā "Kalna svētību kopiena" uzsākusi vēl četrus administratīvā pārkāpuma procesus, tajā skaitā par iespējamo fizisko un emocionālo vardarbību pret bērniem Bruknas muižā, kā arī ir uzsākta vēl viena resoriskā pārbaude, informēja policija.
Dzīve vardarbībā atstāj nopietnu nospiedumu uz cilvēka pasaules uztveri, uz viņa attiecībām ar citiem cilvēkiem. Tā sagrauj personību. Bērnam, kas audzis vardarbīgā ģimenē, ik uz soļa redzējis vardarbību, ir daudz lielāks risks iekļūt vardarbīgās attiecībās: pašam kļūt gan par varmāku vai tieši otrādi – par upuri. Līdzīgi kā bumba ar laika degli arī upuris kādā brīdī var kļūt par varmāku. Kā to pārtraukt?
Valsts policija (VP) sākusi resorisko pārbaudi par naidīgiem komentāriem internetā pret ģimenes ārsti Gundegu Skruzi-Janavu par viņas pausto viedokli par sejas masku nepieciešamību skolās. VP uzsvēra, ka anonimitāte internetā ir šķietama, ikvienu, kurš pārkāpj vārda brīvības robežas, iespējams saukt pie atbildības.
Vardarbībai patīk klusums. Par to, kas noticis mājās, parasti klusē gan varmāka, gan cietušais. Cilvēkiem ir kauns atzīties, ka perfektā ģimene nemaz nav perfekta, ka kāds šajā ģimenē cieš. Par uzticības personām dažkārt kļūst reliģisko draudžu locekļi. Taču ne vienmēr vardarbības upuri saņem cerēto atbalstu.
Māte, kas nespēj pamest vardarbīgo bērnu tēvu, vai bērns, kurš ik dienu cieš, klausoties vecāku strīdos un noraugoties viņu kautiņos. Lai gan tas viss lielākoties notiek prom no sabiedrības acīm, nereti arī kaimiņi vai paziņas nojauš, ka tuvumā kādā ģimenē ikdienas sabiedrotais ir vardarbība. Kā reaģēt, kā palīdzēt?
Desmitā daļa saslimušo ar Covid-19 nonāk slimnīcā, un desmit dienas ir vidējais ārstēšanās ilgums stacionārā. Te gan jāņem vērā, ka ir pacienti, kuri stacionārā palikuši arī piecas un sešas nedēļas. Tiem, ko slimība skārusi smagāk, atveseļošanās nebeidzas ar nokļūšanu mājās – ārsta uzraudzībā priekšā ir garš atveseļošanās posms.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) sākusi vairākas administratīvās lietvedības par iespējamu vardarbību Rīgas 36. pirmsskolas izglītības iestādē. Iesniegumu iesnieguši Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnālisti, inspekcijā vērsušies arī vairāku bērnu vecāki. Aizvadīto trīs gadu laikā inspekcija saņēmusi aptuveni 100 līdzīga rakstura iesniegumu.
Vardarbībai patīk klusums, un īpaši seksuālajiem varmākām patīk, ja bērni par piedzīvoto klusē. 70% no dzimumnoziegumiem skar nepilngadīgos. Turklāt lauvas tiesa – 95% – no pāridarītājiem nekad iepriekš nav nonākuši tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Speciālisti šodien – Eiropas dienā bērnu aizsardzībai no seksuālās vardarbības – aicina pamanīt seksuālu vardarbību un ziņot.
Skolēni neapšauba latviešu valodas nozīmīgumu un vēlas to labi apgūt, taču bērni motivāciju nereti zaudē mācību procesa gaitā. Viens no vājajiem punktiem – atbalsta trūkums pedagogiem. Šādus secinājumus izdarījusi pētnieku grupa, kas trīs gadus 14 Latvijas skolās pētīja attieksmi pret latviešu valodu un tās mācību procesu. Pētījuma rezultātus paredzēts izmantot skolotāju atbalstam un mācību procesa uzlabošanai.
Laikā, kad pat ar mazākajām elpceļu slimību pazīmēm cilvēki tiek aicināti nenākt uz darbu, aizvadītajos divos mēnešos nemaz nav pieaudzis atvērto slimības lapu skaits. Tā liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Taču valsts tēriņi par darbnespējas lapām ir auguši. Un tie turpinās pieaugt arī tuvāko mēnešu laikā, jo kopš 16. novembra pirmās trīs darba nespējas dienas elpceļu saslimšanu gadījumā apmaksās valsts.
Latvijas institūciju un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji pirmdien notikušajā Koordinācijas sanāksmē vienojās mazināt dažādus ierobežojumus un paplašināt atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai. Tiks meklēti veidi, lai no Baltkrievijas atbraukušie cilvēki varētu ātrāk iekārtoties darbā un vieglāk atvērt bankas kontu. Tāpat tiek domāts arī par atbalstu baltkrievu studentiem, kas mācības turpina Latvijā.
Darba telefons zvana bez pauzēm. Tagad arī brīvdienās zvana epidemiologi. Šāda pašlaik ir ikdiena daudzās ģimenes ārstu praksēs. Covid-19 pandēmijas dēļ uzliktie papildu pienākumi būtiski palielinājuši ģimenes ārstu slodzi, un tā tikai pieaug. Asociācija aicina lēmumu pieņēmējus ņemt vērā, ka daudziem mediķiem slodze sāk kļūt par smagu.
Galvaspilsētas iedzīvotāji noveco, un samērā strauji pieaug rīdzinieku skaits, kam nepieciešama aprūpe pansionātā. Pēc pieciem gadiem tādu būs vismaz par piektdaļu vairāk nekā pašlaik. Datu analītiķi, kas modelējuši situāciju, norāda, ka domniekiem jārēķinās, ka šim nolūkam arī attiecīgi pieaugs nepieciešamo līdzekļu apjoms.
Sociālo darbinieku biedrība ir nosūtījusi atklātu vēstuli Latvijas politiķiem un augstākajām amatpersonām ar aicinājumu par labklājības ministres Ramonas Petravičas (“KPV LV”) demisiju, informēja Sociālo darbinieku biedrība. Vēstules autori pieprasa apstādināt ministrijas iniciatīvu uzlikt pašvaldību sociālajiem dienestiem jaunu funkciju – vērtēt pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju atbilstību trūcīgas personas statusam.
Ceturtdien Stradiņa slimnīcā bija 17 ar Covid-19 sasirguši medicīnas darbinieki, bet piektdien, 30. oktobrī, – jau 20. Līdzīgi arī Austrumu slimnīcas un citu medicīnas iestāžu mediķi inficējas un nonāk pašizolācijā. Pagaidām šie un citi objektīvi apstākļi ir galvenie iemesli, kāpēc pacientiem mēdz pārcelt plānveida operācijas vai konsultācijas, un centralizēti plānveida medicīnas pakalpojumus pagaidām neierobežos.
Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, arvien vairāk valsts un pašvaldības iestādes, kā arī privātie uzņēmumi pāriet uz darbu attālinātā režīmā. Valsts darba inspekcija (VDI) saskārusies gan ar darbinieku vēlmi, lai tiktu apmaksāti elektrības rēķini, gan citas papildu izmaksas – un daļa darba devēju daļēji tos arī apmaksā.
Plašais Covid-19 uzliesmojums Natālijas Draudziņas vidusskolā skāra arī Elīnas Kārklas ģimeni. Inficējās viņas dēls. Un Kārklu ģimenes piemērs apliecina, ka roku mazgāšanai un distancei ir milzīga nozīme. Ievērojot epidemiologu ieteikumus, viņai pašai un pārējiem ģimenes locekļiem ir izdevies nesaslimt.
Latvijā pieaugusi saslimstība ar Covid-19 un pieaudzis arī ar jauno koronavīrusu inficēto pacientu skaits slimnīcā. Līdz ar to šonedēļ tiek strādāts pie plāna slimnīcu darba mobilizēšanai lielāka Covid-19 pacientu skaita uzņemšanai, medijiem pastāstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Ministru kabinets piektdien, 23. oktobrī, attālinātajā ārkārtas sēdē paplašināja drošības pasākumu loku Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tostarp noteiktas stingrākas pulcēšanās prasības iekštelpās un ārtelpās, kā arī tas, ka sejas masku obligāta lietošana publiskās vietās būs obligāta arī pēc 6. novembra, proti, vairs nebūs terminēta. Savukārt pulcēšanās ierobežojumi būs spēkā līdz 15. novembrim.
Piesārņots gaiss ik gadu Latvijā klusām nogalina tūkstošiem cilvēku. Sekas ieelpotam piesārņojumam var izpausties pat pēc vairākiem gadiem. Tāpēc būtiski to apzināties un mazināt, tajā skaitā modernizējot apkures iekārtas, kā arī mazinot transportlīdzekļu daudzumu pilsētās. Lai tam pievērstu uzmanību, atklāta kampaņa, aicinot iedzīvotājus apzināties gaisa piesārņojuma avotus un pašiem tos neradīt.