Piesārņots gaiss – klusais slepkava

Piesārņots gaiss ik gadu Latvijā klusām nogalina tūkstošiem cilvēku. Sekas ieelpotam piesārņojumam var izpausties pat pēc vairākiem gadiem. Tāpēc būtiski to apzināties un mazināt, tajā skaitā modernizējot apkures iekārtas, kā arī mazinot transportlīdzekļu daudzumu pilsētās. Lai tam pievērstu uzmanību, atklāta kampaņa, aicinot iedzīvotājus apzināties gaisa piesārņojuma avotus un pašiem tos neradīt.

Lapu un atkritumu dedzināšana, arī vecu mēbeļu, krāsotu durvju, skapju un izlietotas eļļas izmantošana kurināšanā rada gaisā toksisku kokteili. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš to sauc par pašnāvniecisku rīcību, ko ik dienu, īpaši gada aukstākajā laikā, cilvēki veic savās mājsaimniecībās, neapzinoties riskus.

Tie ir tikai daži no daudziem gaisa piesārņojuma avotiem. Ļoti bīstamas veselībai ir arī sīkākās putekļu daļiņas, ko ar aci nevar saredzēt un ko grūti izmērīt.

“Šīs daļiņas var šķērsot šūnu robežas, no alveolām nonākt asinīs un tur iedarboties ne tikai uz plaušām, kā parasti saprotam plašas, alerģiskas reakcijas, klepu, bet ietekmē tālāk jau citus orgānus – aknas, nieres, galvas smadzenes, būtībā jebkuru sistēmu,” skaidro Vanadziņš.

Ivars Vanadziņš norāda uz nepieciešamību arvien aktualizēt jautājumu par gaisa piesārņojumu, jo atšķirībā no negadījumiem sekas nav tūlītējas un to nozīme ikdienā ir nepietiekami novērtēta. Attiecībā uz ikdienas gaisa piesārņojumu dati rāda, ka apkures sezonas laikā tas ir ievērojami lielāks nekā vasarā.

Tāpēc speciālisti un arī apvienības “Pilsēta cilvēkiem” aktīvisti iesaka apdomāt arī paša rīcību un paradumus, piemēram, izvēloties transportlīdzekļus, kas mazāk piesārņo vidi, kā arī mainīt kurināšanas paradumus. “Viens no ieteikumiem, ko eksperti iesaka, ko cilvēks varētu darīt – ja kurina ar malku, viņam vajadzētu malku žāvēt divus gadus, nevis vienu gadu. Jo tā malka ir sausāka, deg labāk, efektīvāk, mazāk dūmo un piekvēp mazāk,” norāda apvienības “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis Raivis Dejus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda – malkas krāsnis neaizliegšot. Taču kopēja mērķa labad iedzīvotājiem būs iespēja ar Eiropas Savienības atbalstu modernizēt pašreizējās apkures iekārtas.

“Mūsu ilgtermiņa mērķis, lai vismaz tuvākajos gados ar šis gaisa piesārņojums ar putekļu emisijām samazinātos. Ir jārunā gan par transportu, gan par apkures iekārtu izmantošanu. Tas, ko mēs gribam cilvēkiem pastāstīt, ka drīzumā – tuvāko divu gadu laikā – būs iespējams saņemt līdzfinansējumu, lai modernizētu apkures iekārtas,” stāsta VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Gaisa kvalitātes mērīšanai nākamā gada laikā plānots paplašināt novērojumu staciju tīklu un to modernizēt, datus saņemot ik stundu, nevis kā pašlaik ik diennakti. Piemēram, par spēcīgo gaisa piesārņojumu, kas nāca no kaimiņvalstu mežu ugunsgrēkiem un vairākas dienas bija vērojams oktobra sākumā, uzzinājām ar diennakts novēlošanos. Iedzīvotāji Latvijā netika laikus brīdināti neuzkavēties ārpus telpām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt