Seksuālie varmākas, kas aizskar bērnus, visbiežāk viņiem ir pazīstami – tuvāki vai tālāki radinieki vai vecāku paziņas. Statistika parāda – tā noticis 90% gadījumu. Bērni lielākoties baidās kādam stāstīt, ne vienmēr saprot, kas noticis, un izjūt kaunu.
Tāpēc pieaugušajiem jāieklausās bērna teiktajā un jāmeklē palīdzība. Atliek vienreiz noraidīt bērna stāstīto, lai bērns par to vairs nekad nerunātu un pieaugušajiem neuzticētos.
"Ja nozog kādam mantu, to vienmēr nopirksi. Naudu nopelnīs, bet, ja sabojā mazajam cilvēkam psihi, dzīves uztveri, atlikušo dzīvi viņam jādzīvo ar to, kas viņam ir nodarīts; to nedrīkst pieļaut," teica Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Pašlaik ieslodzījuma vietās atrodas 336 cilvēki, kas notiesāti par dzimumnoziegumiem.
Strādājot ar seksuālajiem varmākām, atklājies, ka lielākā daļa no viņiem izglītoti un paklausīgi, taču izvairās runāt par nodarīto, notikušajā vainojot upuri – tajā skaitā arī bērnu, kam nodarījuši pāri. Paši varmākas nereti paši bērnībā cietuši no seksuālas vardarbības
"Strādājot ar prevenciju, nepieļaujot, ka tas notiek ar kādu bērnu, mēs novēršam nākotnē iespējamus noziegumus, ko var veikt šis cilvēks, kurš bērnībā piedzīvojis šādu traumu," sacīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītājs Jānis Ābele uzsvēra sabiedrības lomu.
"To seksuāla rakstura noziegumu īpatsvars, kas nodarīts pret nepilngadīgām personām, pieaug, un skaitliski šis pārkāpumu skaits arī būtiski nesarūk."
Pirms pieciem gadiem vairākas valsts iestādes noslēdza līgumu par savstarpēju sadarbību seksuālās vardarbības mazināšanā. Probācijas dienestā norādīja – nav pamata ļoti lielam optimismam, taču ir vairāki piemēri, kas parāda, ka sadarbība izrādījusies veiksmīga nozieguma novēršanā. Piemēram, gaidot tiesas procesu, policija vairāk uzmanījusi iespējamo varmāku.
"Noziegumam ir tāds cikls, kurā cilvēki sākumā par to domā, pēc tam domā, kā pārvarēt šķēršļus, kā novērst sekas, lai tas nekļūtu zināms, un katrā no šīm stadijām mums ir iespēja iedarboties," sacīja Valsts probācijas dienesta vietnieks Mihails Papsujevičs.
Amatpersonas norāda – lielākā daļa no seksuālajiem varmākām nekad iepriekš nav pastrādājuši citus noziegumus un apkārtējiem var radīt par sevi maldīgu priekšstatu.
Tāpēc speciālisti atkārtoti aicina vecākus ieklausīties bērnu stāstos un būt vērīgiem un pamanīt, ja bērnam mainās uzvedība.
