Dienas ziņas

Covid-19 strauji izplatās kaimiņvalstīs

Dienas ziņas

Katrs otrais nezina, kur inficējies

Lemj par atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai

Baltkrievijas bēgļiem Latvijā plāno vieglāku bankas konta atvēršanu, baltkrievu studentiem – stipendijas

Latvijas institūciju un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji pirmdien notikušajā Koordinācijas sanāksmē vienojās mazināt dažādus ierobežojumus un paplašināt atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai. Tiks meklēti veidi, lai no Baltkrievijas atbraukušie cilvēki varētu ātrāk iekārtoties darbā un vieglāk atvērt bankas kontu. Tāpat tiek domāts arī par atbalstu baltkrievu studentiem, kas mācības turpina Latvijā.

ĪSUMĀ:

  • Latvijā nokļūst Baltkrievijas patvēruma meklētāji, bet viņi ilgi nevar sākt strādāt.
  • Rosinājums ir ļaut sākt strādāt trīs mēnešus pēc patvēruma pieprasījuma iesniegšanas.
  • Runās arī, lai nebūtu šķēršļu bankas konta atvēršanā.
  • Dokumentu sakārtošana vieglāka būs baltkrievu studentiem; viņiem – arī stipendijas.
  • Baltkrievijā turpinās protesti.

Politiskā griba

Iedzīvotāji, kas piedalās miermīlīgās protesta akcijās, tiek ne tikai fiziski iespaidoti – viņi saņem arī dažādus draudus, piemēram, zaudēt bērnus. Iluta Lāce – centra “Marta” vadītāja pastāstīja par Olgu Veļičko no Grodņas, kura kā neatkarīgā novērotāja vēlēšanās uzreiz pēc liecībām par redzētajām nelikumībām sākusi ciest no represijām. Pret viņu safabricētas lietas, sāktas gan administratīvās, gan krimināllietas.

“Uzreiz pēc tam viņa saņēma draudus, ka viņas bērni neatrodas labvēlīgā situācijā un viņai, visticamāk, būs no viņiem jāšķiras,” pastāstīja Lāce.

Vairākas nevalstiskās organizācijas no Latvijas, tajā skaitā ar valsts un arī ziedotāju atbalstu cietušajiem sniedz gan juridisku atbalstu, gan praktisku palīdzību. Tomēr arī ar to ir par maz – nevalstiskās organizācijas par to ir runājušas vairākkārt. 

Pirmdien pēc Koordinācijas sanāksmes notikušajā preses konferencē Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība") žurnālistiem uzsvēra, ka pēdējo dienu notikumi Baltkrievijā īpaši apliecina, cik Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai atbalsts ir svarīgs. Ministrijas pārstāve ieskicēja jau līdz šim sniegtās palīdzības apmēru:

Baltkrievijas bēgļiem Latvijā plāno vieglāku bankas konta atvēršanu, baltkrievu studentiem - stipendijasRihards Plūme

“Ir ne tikai līdz šim izsniegtas 123 humānās vīzas un Latvijā ieradies 21 cilvēks, kas lūdzis patvērumu, bet 24 cilvēki ir saņēmuši medicīnisko un psiholoģisko rehabilitāciju Latvijā, tostarp 18 mediju pārstāvji. Baltkrievijā uz vietas praktiska palīdzība ir sniegta 904 cilvēkiem un vēl 25 attālinātā režīmā ir nodrošinātas apmācību iespējas par psiholoģiskā atbalsta sniegšanu līdzcilvēkiem.”

Ar palīdzības sniegšanu organizācijām, kas atrodas Baltkrievijā, strādā biedrība “Latvijas Platformas attīstības sadarbībai” (LAPAS). Tās direktore Inese Vaivare uzsvēra, ka no valsts pārvaldes puses sadarbībā jūtama arvien lielāka atsaucība, tomēr palīdzības palielināšanai pietrūkstot politiskās gribas.

„Tieši politiskā griba ir tā, kuras mums šobrīd pietrūkst,

lai, kā teikt, ja turam roku uz pogas, mēs šo pogu nospiestu līdz galam un atrastu risinājumus, kas varētu palīdzēt Baltkrievijas cilvēkiem strādāt šeit ātrāk. Jo diemžēl mūsu patvēruma sistēma nav pārāk vilinoša.

Līdz ar to tiek meklēti alternatīvi risinājumi, nelegālas nodarbinātības iespējas un varbūt pat mūsu valsts drošību apdraudoši risinājumi, kurus mēs droši vien negribētu atbalstīt,” stāstīja Vaivare.

Ko plāno darīt

Arī Kalniņa-Lukaševica tieši nodarbinātības problēmu iezīmēja kā vienu no lielākajām:

“Pirmkārt, kā viena no lielākajām problēmām iezīmējas tas, ka cilvēki šobrīd nesamērīgi ilgi nedrīkst strādāt. Tādēļ no visām pusēm skan rosinājums rast risinājumu, lai cilvēki drīkstētu strādāt jau pēc trīs mēnešiem kopš patvēruma pieprasījuma iesniegšanas.”

Jauna likumprojekta iesniegšana pašlaik, kad jāpalīdz steidzami, nederētu. Tā secina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

„Ir nepieciešams ātrāks risinājums. Tie projekti, kas pašreiz ir Saeimā, –  ja šos projektus, kas pašreiz ir grozījumi Patvēruma likumā un grozījumi Imigrācijas likumā, skatītu Saeimā, tad Iekšlietu ministrija noteikti iesniegtu priekšlikumu par trīs mēnešiem strādāšanai. Vai arī, ja tas nebūs iespējams, mēs gatavosim vēl vienu mazu likumprojektiņu, ko iesniegsim iespējami ātrāk,” stāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.

Vairāki baltkrievu studenti represiju dēļ nevar turpināt mācīties savā valstī, tādēļ mācības turpina Latvijā. Kopumā mūsu valstī jau ir seši šādi studenti, bet to skaits varētu pieaugt. Koordinācijas sanāksmes locekļi vienojušies, lai pasargātu studentus no riskiem un vardarbības Baltkrievijā, studenti varēs Latvijā ierasties, tūlītēji saņemot humāno vīzu. Uzturēšanās atļauju varēs kārtot uz vietas.

Tāpat nolemts studentiem piešķirt stipendiju, lai viņiem būtu līdzekļi, par kuriem uzturēties valstī. Tam kopumā šogad paredzēts atvēlēt 6000 eiro no ministrijas līdzekļiem.

“Trešā lieta ir saistīta ar atbalstu un palīdzību tiem cilvēkiem, kas šeit ierodas un cer, ka tas būs salīdzinoši īsi un nevēlas pieprasīt patvēruma meklētāja statusu. Šobrīd sociālā palīdzība, arī sociālais asistents un dažāds praktisks atbalsts ir pieejams tikai patvēruma meklētājiem. Mēs meklēsim iespēju to paplašināt arī citiem cilvēkiem, kas ierodas no Baltkrievijas,” stāstīja Kalniņa-Lukaševica.

Tāpat ar sektoru un kontrolējošām iestādēm plānots apspriest to, lai netiktu likti nesamērīgi šķēršļi atvērt bankas kontu tiem cilvēkiem, kam ir legāls uzturēšanās pamats.

Visbeidzot, Ārlietu ministrija ar 25 500 eiro atbalstīs projektu, kurā tiks turpināta praktiskas palīdzības sniegšana cilvēkiem no Baltkrievijas.

“Ir jāsaprot, ka it īpaši šajā Baltkrievijas gadījumā, cilvēki vēlas pēc iespējas ātri atgriezties savā mītnē, nav runa par ļaunprātīgu sistēmas izmantošanu. Viņi ir šeit, kamēr tur ir vardarbīgs režīms, un vienlaikus vēlas nopelnīt iztiku, nevis būt uz Latvijas pleciem,” uzsvēra Kalniņa-Lukaševica.

Baltkrievijā nerimst protesti, vardarbība pastiprinās

Baltkrievijā jau ilgāk nekā trīs mēnešus turpinās protesti, kas aizsākās pēc augusta sākumā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Pēdējo nedēļu laikā palielinājusies vardarbība pret iedzīvotājiem.

Svētdien notikušajās demonstrācijās tika aizturēti vairāk nekā tūkstoš cilvēku. Balstoties uz cilvēktiesību aizstāvības organizācijas “Vjasna” informāciju, tas ir lielākais vienā dienā aizturēto skaits kopš protestu sākuma. Kopš prezidenta vēlēšanām aizturēti vairāk nekā 25 tūkstoši iedzīvotāju. Simtiem cilvēku ievainoti, bet vismaz četri drošības spēku vardarbības dēļ zaudējuši dzīvību.

Viens no upuriem ir opozīcijas aktīvists Ramans Bandarenka, kurš nonāca slimnīcā, pēc tam kad viņu Minskā piekāva drošības spēku pārstāvji. Tur viņš no gūtajām traumām miris. Reaģējot uz Bandarenkas nāvi, starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Amnesty International” mudinājusi Baltkrieviju veikt rūpīgu neatkarīgu izmeklēšanu. Arī pirmdien vairāku Baltkrievijas pilsētu ielās iedzīvotāji protestē un pieprasa varas nomaiņu.

KONTEKSTS:

Saistībā ar palīdzību Baltkrievijas iedzīvotājiem Ārlietu ministrija mudināja sākt diskusijas par elastīgākiem noteikumiem patvēruma meklētājiem Latvijā. Šāds ierosinājums nāk pēc tam, kad uz problēmām, ar kurām patvēruma meklētājiem šeit nākas saskarties, norādījuši gan brīvprātīgie, kas šiem cilvēki palīdz, gan paši baltkrievi. Raidījumā “De facto” jau iepriekš stāstīts par patvēruma meklētājiem no Baltkrievijas, kas lūdz iespēju strādāt, lai nebūtu jāpārtiek tikai no nelielā pabalsta un ziedotāju palīdzības.

Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās protesti pret prezidenta vēlēšanu viltošanu.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9. augustā iepriekšējais valsts galva Lukašenko ieguva 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt